Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar likumu ir aizliegts nodarbināt pusaudžus darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Atbilstoši Darba likuma 37.pantam ir aizliegts pastāvīgā darbā nodarbināt bērnus, kas jaunāki par 15 gadiem, vai tos jauniešus, kas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Tomēr, ja viens no bērna vecākiem vai aizbildņiem ir devis rakstveida piekrišanu, bērns vecumā no 13 gadiem un no mācībām brīvā laikā var strādāt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā. Darbu vasaras brīvlaikā, kas ilgst, piemēram, vienu vai divus mēnešus, nevar uzskatīt par jaunieša pastāvīgu nodarbinātību.
Kādos darbos drīkst nodarbināt bērnus un pusaudžus?
Darbus, kurus nedrīkst uzticēt nepilngadīgajiem, nosaka Ministru kabinets. Piemēram, MK noteikumos Nr.100 "Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem" uzskaitīti tie darbi, kurus var uzticēt bērniem vecumā no 13 gadiem. Atbilstoši tiem, piemēram, atļauts iesaistīties dārzu ravēšanā un laistīšanā, kantoru, viesnīcu, kafejnīcu un citu līdzīgu telpu uzkopšanā, kurjera darbu veikšanā, kā arī pārtikas un nepārtikas preču pārdošanā uz ielām un citi darbi.
Darba likuma izpratnē pusaudzis ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Ar likumu ir aizliegts nodarbināt pusaudžus darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbi, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus (izņēmums, ir saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību), ir noteikti MK noteikumu Nr.206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību" 1.pielikumā. Piemēram, darbos, kuri ir tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, vai darbos, kuri ir tieši saistīti ar pastāvīgu smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu. Tādos gadījumos jāpatur prātā, ka minētie MK noteikumi paredz, ka atļautais smagumu svars ir līdz 10 kg zēniem un 4 kg meitenēm.
Darba likuma 37.pantā ir arī skaidri noteikts: darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darbavietā. Valsts darba inspekcijas (VDI) Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode atzīst, ka šai normai ir būtiska loma - īpaša uzmanība ir pievērsta nepilngadīgai personai bez ievērojamas dzīves un darba pieredzes par darba vides un darba aizsardzības jautājumiem. Līdz ar to Darba inspekcijas ieskatā būtu vēlams, lai nepilngadīgā vecāki iepazītos ar topošo darba vietu, darba apstākļiem, kā arī darba līguma noteikumiem. Nevērība bieži vien izmaksā dārgi, jo katru gadu ar nepilngadīgajām personām, kuras tiek nodarbinātas skolēnu brīvdienās, notiek nelaimes gadījumi. 2013.gadā, piemēram, reģistrēti četri nelaimes gadījumi. Par laimi, tie ir ar vieglām sekām. Tomēr 2012.gadā notika nelaimes gadījums ar smagām sekām. Cietusī 17 gadīgā meitene strādāja kokapstrādes cehā pie konveijera lentas. Mašīnām apstājoties, meitene aizgāja aiz aizsargnožogojuma, bet tai brīdī mašīnas sāka strādāt un cietusī guva atvērtas brūces ķermeņa augšdaļā, krūšu kurvī.
Tas nozīmē, ka jaunietis, tiekoties ar darba devēju un vienojoties par darbu, ir tiesīgs un aicināts izrādīt aktivitāti - uzdot visus interesējošos jautājumus par darbu, darba apstākļiem, ievērojamo darba drošību, par tiešo darba vadītāju, pusdienas pārtraukumu, citiem nosacījumiem, kas darba laikā jāievēro. Tas palīdzēs izvairīties no negaidītām un nepatīkamām situācijām, kas nereti notiek, ja visi nosacījumi nav zināmi. Turklāt attaisnošanās ar vārdiem "es nezināju" tādās situācijās, visticamāk, nebūs labvēlīgas pašam darbiniekam. Vienlaikus jaunietim būtu ieteicams par darba nosacījumiem un nolīgto izklāstīt vēcākiem, savukārt vecākiem vēlams atturēties no tiešas klātbūtnes jaunieša un darba devēja sarunā, tādējādi veicinot savā bērnā patstāvību turpmākajai dzīvei.
Vienojoties par darba attiecībām, darba līgums ir priekšnoteikums tam, ka darbinieks būs tiesīgs sevi aizstāvēt un saņemt līgumā nolīgto atalgojumu. Tāpēc jaunietim būtu jāapzinās, ka viņam ir tiesības prasīt darba devējam darba līguma noslēgšanu, ja kādu iemeslu dēļ darba devējs to piemirst piedāvāt. Diemžēl katru gadu Valsts darba inspekcija konstatē, ka nepilngadīgie tiek nodarbināti arī bez rakstveidā noslēgtiem darba līgumiem, norāda Z.Strode. Tā kā darba attiecības bez līguma nav iespējams pierādīt, tad nepilngadīgais nav pasargāts no tā, ka darba devējs, kas neievēro Darba likumu, pret jaunieti rezultātā var izturēties beztiesiski, pirmām kārtām nesamaksājot atlīdzību par padarīto darbu.
Gadījumos ja vecākiem ir nojausma, ka darba devējs neievēro Darba likumu, tad bērna vecāki vai aizbildņi, kā arī Valsts darba inspekcija var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar nepilngadīgu personu, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību. Tas noteikts Darba likuma 155.pantā.
Darba devējam pēc šī pieprasījuma saņemšanas ir pienākums ne vēlāk kā piecu dienu laikā izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku un izmaksāt viņam atlīdzību – ne mazāku kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.
Darba laiks. Vai nepilngadīgie var strādāt sestdienās un svētdienās?
Atbilstoši Darba likuma 132.pantam personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu darba dienu nedēļa. Z.Strode skaidro, ka darba tiesībās nedēļa ir jebkurš 7 dienu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras nedēļas dienas, piemēram, no pirmdienas līdz svētdienai, no otrdienas līdz pirmdienai u.tml. Darba likuma 143.pants nosaka, ka vispārējā atpūtas diena ir svētdiena. Tātad, nosakot piecu dienu darba nedēļu nepilngadīgajam, jāievēro nosacījums, ka divām atpūtas dienām jābūt pēc kārtas, proti, brīvai jābūt sestdienai un svētdienai vai, piemēram, svētdienai un pirmdienai. VDI arī vērš uzmanību uz to, ka Darba likuma 143.panta piektā daļa nosaka: aizliegts iesaistīt personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņām atpūtu citā laikā.
"Nevērība bieži vien izmaksā dārgi, jo katru gadu ar nepilngadīgajām personām, kuras tiek nodarbinātas skolēnu brīvdienās, notiek nelaimes gadījumi."
Jāņem vērā, ka bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks.
Savukārt pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.
Svarīgi ir zināt, ka nepilngadīgajam nedrīkst piemērot pārbaudes laiku. Vēl Darba likums aizliedz bērnus un pusaudžus nodarbināt virsstundu darbā un nakts darbā. Turklāt atbilstoši Darba likuma 132.pantam, ja persona tiek nodarbināta pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējas.
Kāds atalgojums pienākas?
Darba likuma 63.pants nosaka, ka gadījumos, ja pusaudzis vai jaunietis strādā savu ar likumu noteikto pilno slodzi jeb piecas darba dienas un septiņas stundas dienā, tiem mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros. Savukārt bērniem par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam darbam.
Jāatceras, ka darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu vai citā darbā saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš.
Vai jaunietim nepieciešama algas grāmatiņa?
Valsts ieņēmuma dienesta nodokļu inspektori skaidro, ka, lai nodokļu maksātājs varētu piemērot likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu, nodokļu maksātājam jāsaņem VID algas nodokļa grāmatiņa. Mēneša neapliekamā minimuma apmērs 2014.gadam ir 75 eiro mēnesī vai 900 eiro gadā.
Iepriekšminētais nozīmē to, ka, ja bērns, kurš kā apgādājamais ierakstīts algas nodokļa grāmatiņā citai personai, saņem ar nodokli apliekamus ienākumus, kas nepārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru (t.i., nepārsniedz 75 eiro mēnesī), tad bērns algas nodokļa grāmatiņu darba devējam neiesniedz un persona, kurai apgādībā bērns ir ierakstīts algas nodokļa grāmatiņā, ir tiesīga saņemt atvieglojumus par apgādājamo esošo personu.
Savukārt, ja apgādājamais bērns saņem ar nodokli apliekamus ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru 75 eiro mēnesī, tad bērnam ir jāpieprasa VID piešķirt viņam algas nodokļa grāmatiņa un jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., attiecīgo darba devēju, pie kura bērns strādās).
VID elektroniski, pamatojoties uz darba devēja sniegtajām ziņām, noņems bērnu no personas apgādības ar dienu, kad tiks uzsāktas darba attiecības. Šajā gadījumā persona varēs ierakstīt nepilngadīgo bērnu atpakaļ savā apgādībā (iesniedzot paziņojumu par apgādībā esošām personām VID EDS) tikai pēc tam, kad bērns būs beidzis strādāt.
Šī prasība pēc algas grāmatiņas ir noteikta likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Likuma 12.pantā norādīts, ka maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus, izņemot gadījumu, kad apgādībā esošai personai ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām".
Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13.pantā noteikts, ka atvieglojumi par nepilngadīgu bērnu nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamus ienākumus (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju, kas piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām"), kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona, vai tās ir mikrouzņēmuma darbinieki.
Jāatceras, ka no 2014.gada 1.jūnija algas grāmatiņas varēs nokārtot elektroniski.
Kad darba devējam jāinformē par sanitārās grāmatiņas nepieciešamību?
Z.Strode norāda, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm" 1.punktu ne tikai nepilngadīgajam, bet arī jebkurai personai, kura tiks nodarbināta darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas jāveic obligātā pirmreizējā medicīniskā apskate. Līdz ar to atbilstoši Darba likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktam, sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums pieprasīt, lai pretendents iesniedz sanitāro grāmatiņu. Par to, kam jāsedz izdevumi, sanitāro grāmatiņu noformējot, lasiet skaidrojumā "Sanitāro grāmatiņu apmaksā darba devējs".
Pēc vairāku gadu pārtraukuma – skolēnu nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā
Tā kā pašrocīgi darba meklējumi ne vienmēr vainagojas ar panākumiem, tad šogad skolēniem atkal būs iespēja pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajā skolēnu nodarbinātības pasākumā. Skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, vasaras mēnešos varēs iegūt savas pirmās darba pamatprasmes. Nodarbinātības pasākums norisināsies no 2.jūnija līdz 29.augustam, un katrs skolēns varēs strādāt vienu mēnesi. Skolēni par padarīto darbu saņems arī atalgojumu – ne mazāk kā 320 eiro par padarīto darbu pirms nodokļu nomaksas. Skolēnu darbu vadīs kvalificēts darba vadītājs.
NVA informē, ka uz atlasēm rindas kārtībā tiks aicināti skolēni, kuri izteikuši vēlmi strādāt darba devēja piedāvātā profesijā. Atlasē piedalīsies darba devēja un NVA pārstāvis. Skolēniem uz atlasi būs jāņem līdzi CV, darba devējs izvēlēsies, kuru skolēnu viņš ņems darbā.
Pasākumam pieteikties var gan elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu no 2014.gada 15.maija, gan arī ierodoties klātienē kādā no NVA filiālēm (no 30.maija). Vairāk informācijas par programmu atrodams NVA mājaslapā.
