Par atvaļinājumiem, pārcelto darba dienu un tās garumu valsts svētku kontekstā

Maijā ir vairākas svētku dienas: 1.maijs  - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 4.maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, 11.maijs - Mātes diena – maija otrajā svētdienā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.278 "Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā" nosaka: pamatojoties uz Darba likuma 133.panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no piektdienas, 2014.gada 2.maija, uz sestdienu, 2014.gada 10.maiju. Rīkojumā ieteikts arī, nosakot darba un atpūtas laiku, to ievērot visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.

Savukārt likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" attiecībā tikai uz diviem valsts svētkiem (4.maiju un 18.novembri)  nosaka īpašu kārtību: ja svētku diena - 4.maijs - iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Līdz ar to pirmdiena, 5.maijs, šogad ir brīvdiena.

Pārceltā darba diena un par stundu saīsināmā darba diena

1.maijs ir ceturtdiena, tātad iepriekšējā darba diena – 30.aprīlis - ir jānosaka par stundu īsāka. Vai tas attiecas tikai uz valsts pārvaldes iestādēm vai arī komersantiem?

Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja

Zaiga Strode norāda: Darba likuma 135.pants nosaka, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu. Darba devējam ir tiesības noteikt labvēlīgākus noteikumus, paredzot, ka darba laiks pirmssvētku dienā saīsināms, piemēram, par 2 stundām. Noteikums par darba laika saīsināšanu par 1 stundu  ir saistošs visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa.

4.maijs ir svētdiena. Vai šajā gadījumā piektdienas darba diena ir saīsināma par vienu stundu? Un attiecīgi, vai tas ietekmēs 2.maija (piektdienas) uz 10.maiju pārceltās darba dienas ilgumu, kas savukārt ir pirms citiem svētkiem – Mātes dienas?

Z.Strode vērš uzmanību uz šādiem aspektiem. Saskaņā ar 25.06.2013. MK rīkojumu Nr.278 "Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā" no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, darba diena ir pārcelta no piektdienas, 2.maija, uz sestdienu, 10.maiju. Tātad piektdiena, 2.maijs, personām, kas strādā no valsts budžeta finansējamās institūcijās, nav darba diena.

Savukārt saskaņā ar iepriekšminēto MK rīkojumu pašvaldības, komersanti un organizācijas ir tiesīgi patstāvīgi lemt par darba dienas pārcelšanu no 2.maija uz 10.maiju. Ja komersants vai organizācija izlemj, ka darba diena nav pārceļama, tad 2.maijs ir darba diena, pēc kuras neseko svētku diena, līdz ar to Darba likums neuzliek pienākumu 2.maijā saīsināt darba laiku.

Taču darbiniekiem, kuri strādās 10.maijā, darba diena gan ir saīsināma - sakarā ar to, ka 11.maijs Latvijas Republikā ir svētku diena – Mātes diena.

"Noteikums par darba laika saīsināšanu par 1 stundu  ir saistošs visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa. "

LV portāls jau ir skaidrojis, ka likuma norma pirms svētku dienām darba dienas ilgumu saīsināt par vienu stundu attiecas tikai uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, neattiecina minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu.

Kas ir normālais darba laiks, ir pateikts Darba likuma 131.panta pirmajā daļā: darbinieka normālais dienas darba laiks nepārsniedz astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Darba likuma izpratnē darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā, piemēram no pulksten 9 līdz 18 ar pusdienu pārtraukumu no pulksten 13 līdz 14.

Darba laika sākumu un beigas nosaka katra iestāde individuāli darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai katra darbinieka darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas ir starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, tad darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

Kā pagarinās atvaļinājums?

Darba likums paredz, ka atvaļinājumā neieskata svētku dienas, ja tādas iekrīt atvaļinājuma laikā. Taču 4.maijs – svētku diena – tiek kompensēta ar brīvdienu. Tas un vēl pārceltā darba diena savukārt arī rada jautājumus, kā īsti rēķināms atvaļinājuma ilgums, ja atvaļinājumā iekrīt visi šie svētku un atpūtas datumi. Vairākus jautājumus par to uzdevuši LV portāla lasītāji, iesūtot e-konsultācijas.

Valsts darba inspekcijas speciāliste atgādina, ka Darba likuma 149.panta pirmā daļa nosaka, ka ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, atvaļinājums par svētku dienu skaitu pagarinās.

Ja atvaļinājums ir no 28.aprīļa līdz 25.maijam (4 kalendārās nedēļas), kad cilvēkam jāierodas darbā?

Z.Strode: Piešķirot atvaļinājumu no 28.04.2014.-25.05.2014., šajā periodā iekrīt 3 svētku dienas, proti, 1.maijs, 4.maijs, 11.maijs. Tātad atvaļinājums pagarinās par 3 dienām un darbiniekam jāierodas darbā 29.maijā.

Saskaņā ar likumā noteikto 5.maijs ir brīvdiena. Vai šī (papildu) brīvdiena ietekmē atvaļinājuma garumu?

Z.Strode: Ja 5.maijs iekrīt atvaļinājuma periodā, piemēram, kā iepriekš minētajā gadījumā (no 28.aprīļa līdz 25.maijam), darba devējam nav pienākuma pagarināt atvaļinājumu par 5.maiju.

Darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums viena kalendārā nedēļa, kas sākas 28.aprīlī. Kad cilvēkam būtu jāatgriežas darbā, ja svētku diena 4.maijs ir svētdiena un 5.maiju darba devējs ir noteicis kā darba dienu?

Z.Strode: Ja atvaļinājums ir piešķirts no 28.04.2014. uz vienu kalendāro nedēļu, šajā periodā iekrīt divas svētku dienas – 1.maijs un 4.maijs, tātad atvaļinājums pagarinās par 2 dienām un darbiniekam jābūt darbā 7.maijā.

Atvaļinājums tiek ņemts no 26.aprīļa līdz 2.maijam. 1) Sanāk, ka atvaļinājums pagarinās līdz 6.maijam, jo iekrīt 1.maija svētki? 2) Vai šajā periodā skaita arī 4.maija svētkus? Lai gan tie iekrīt svētdienā. 3) Vai tiek apmaksāts [atvaļinājuma] pagarinājums, šajā gadījumā 6.maijs?

Z.Strode: Ja atvaļinājums tiek piešķirts no 26.04.2014. līdz 2.05.2014., redzams, ka šajā periodā iekrīt viena svētku diena – 1.maijs. Konkrētajā gadījumā atvaļinājums pagarinās par nākamo kalendāro dienu, proti, 3.maiju, kas iekrīt sestdienā un nav svētku diena.

Šajā periodā darba devējam ir jāapmaksā tās dienas, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā.

Savukārt 5.maijs ir darbinieka brīvdiena saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". 5.maijs netiek iekļauts šī darbinieka atvaļinājuma periodā, tādējādi nav skatāms jautājums par atvaļinājuma naudas izmaksu.

Ja darba diena ir pārcelta no 2.maija uz 10.maiju, Darba inspekcijas ieskatā, par 2.maiju jāmaksā atvaļinājuma nauda, savukārt 10.maijs ir brīvdiena.

Ir darbinieki, kuri devušies atvaļinājumā pēc Lieldienām un tad atvaļinājumā ir gan svētku dienas, gan pārceltā diena, gan likumā noteiktā brīvdiena.

Vēlos izmantot kārtējo atvaļinājumu no 22.aprīļa līdz 5.maijam. Kurā datumā man ir jāierodas darbā, ņemot vērā, ka 2.maija darba diena tiek pārcelta uz 10.maiju? Par cik un kurām dienām tiks aprēķināta atvaļinājuma nauda? Vai mainās nosacījumi, ja iesniegumā par atvaļinājumu tiek norādīts periods no 22.aprīļa uz divām kalendārām nedēļām?

Pamatojoties uz VDI skaidroto, varam izrēķināt: ja iesniegumā par atvaļinājumu norādīts periods no 22.aprīļa uz 2 nedēļām, tad tās ir 14 kalendārās dienas – no 22.aprīļa līdz 5.maijam (ieskaitot). Šajā laikā ir 2 svētku dienas – 1.maijs un 4.maijs, un atvaļinājums pagarinās par 2 dienām. Tātad darbā jāierodas 8.maijā. Ja darba diena ir pārcelta no 2.maija uz 10.maiju, Darba inspekcijas ieskatā, par 2.maiju jāmaksā atvaļinājuma nauda, savukārt 10.maijs ir brīvdiena. Līdz ar to atvaļinājuma nauda jāmaksā par 10 darba dienām.

Ja 2.maija darba diena ir pārcelta, tad maija sākumā daudziem strādājošiem būs piecas atpūtas dienas pēc kārtas. Un pēc tam sekojošajā nedēļā būs jāstrādā piecas dienas. Labklājības ministrija uzsvērusi: pārceļot minētās darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, no kuras darba diena būs pārcelta. Ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta.

Iedzīvotājiem, kuriem varētu būt kārtojami jautājumi valsts pārvaldes iestādēs,  jāpievērš uzmanība tam, ka iestādes nestrādās un nepieņems apmeklētājus 1., 2. un 5.maijā, jo šīs maija sākuma darba dienas ir brīvdienas. Informāciju var uzzināt konkrēto iestāžu mājaslapās.