Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Pašreiz veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji saņem neatkarīgi no nodokļu nomaksas, un ir daudz iedzīvotāju (apmēram desmitā daļa), kas nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet kuru veselības aprūpi finansē no valsts budžeta. Šāda situācija novērtēta kā sociāli netaisnīga, kas turklāt neveicina nodokļu maksāšanu, kā arī nav godīga pret nodokļu maksātājiem.
Veselības aprūpes finansēšanas
likumprojekts paredz ieviest valsts veselības apdrošināšanu un tiesības uz
valsts apmaksātu veselības aprūpi sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa
(IIN) deklarēšanu un nomaksu. Jauno kārtību iecerēts ieviest no 2015.gada
1.jūlija, kad būs izveidots valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju
reģistrs. Tā būs informatīva datubāze par personu tiesībām uz valsts veselības
apdrošināšanas pakalpojumiem.
Kas iekļaujas sistēmā?
Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai obligāti sociāli apdrošināti būs visi darba ņēmēji, jo viņi maksā algas nodokli. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, pagājušā gada nogalē bija gandrīz 800 tūkstoši darba ņēmēju (VID statistika ar norādi – maksā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Nodokļa maksātāji ir arī pašnodarbinātie – viņiem likumprojektā paredzētas noteiktas summas – kādā periodā no kāda apmēra nodoklis būtu samaksājams (jo ir pašnodarbinātie, kam ir naudas apgrozījums, bet nav maksāts nodoklis). Pēc VID datiem, pagājušā gada trešajā ceturksnī bija gandrīz 10 tūkstoši pašnodarbināto. IIN maksātāji ir arī patentmaksātāji, un, protams, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, par kuru tiesībām uz iekļaušanu apdrošināšanas sistēmā likumprojektā īpaši norādīts, kaut gan viņu nodokļa maksājums ir neliels (9% MUN nodoklis, no kura tikai daļa ir IIN).
"Neapdrošinātie par ārstēšanos maksās pilnu cenu, tātad valsts līdzfinansējuma viņiem sniegtajiem pakalpojumiem nebūs."
Likumprojekts paredz arī divu veidu valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksass. Cilvēkam, kas nebūs maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, būs tiesības veselības apdrošināšanas sistēmai pievienoties brīvprātīgi, maksājot 28 eiro katru mēnesi vai arī veikt vienreizēju brīvprātīgu maksājumu trīs minimālo mēnešalgu (960 eiro=320 eiro x 3) apmērā.
"Ātrā palīdzība" bez apdrošināšanas – jebkuram valsts teritorijā
Neatkarīgi no nodokļu maksāšanas fakta tiks nodrošināts veselības aprūpes minimums (valsts finansētie veselības aprūpes pamatpakalpojumi) - neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un valsts kompensējamie medikamenti un medicīnas ierīces.
Tātad valsts arī turpmāk finansēs plānveida veselības aprūpi un ārstēšanu:
Vismaz 19 sociālās grupas, par kurām maksās valsts
Likumprojektā noteiktas sociāli aizsargājamu iedzīvotāju grupas, par kurām apdrošināšanas iemaksas veiks valsts. Pašreiz iekļautas 19 grupas, un ir vērts tās nosaukt visas, pirmkārt, tāpēc, ka diskusijās sabiedrība visu laiku tiek biedināta ar šausmām, ka bez ārsta palīdzības paliks bērni un trūcīgi vecie ļaudis, otrkārt, tāpēc, ka likumprojektā pašreiz nosauktais saraksts noteikti nav galīgais. Jo arī Sociālo un darba lietu komisijā gan pērn 18.decembrī, gan šogad 29.janvārī tika uzdoti jautājumi – vai tikai kāds nav aizmirsts, ko valstij noteikti jāaprūpē un jāsamaksā par viņa "polisi" – iekļaušanu obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā? Piemēram, atklājās, ka īpaši sociāli aizsargājamo sarakstā likumprojektā pagaidām nav iekļauti bezpajumtnieki.
"Veselības pakalpojumu sasaiste ar nodokli būtu taisnīgāka pret nodokļu maksātājiem."
Patlaban likumprojektā 11.pantā (Valsts apdrošinātās personas) paredzēts, ka valsts nodrošina valsts veselības apdrošināšanas iemaksu kompensāciju – samaksā no valsts budžeta līdzekļiem par šādām personām:
Sociālo un darba lietu komisijā Veselības ministrijai ir aizrādīts, ka tā (valsts) nav padomājusi par cilvēkiem, kuriem, sasniedzot pensijas vecumu, nav tiesību uz vecuma pensiju (jo nav nepieciešamā darba stāža - vismaz 15 gadu) un šiem cilvēkiem valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu sāk maksāt tikai pēc pieciem gadiem. Šie jautājumi ir uzdoti un visticamāk likumprojektā saraksts ar cilvēku grupām, kuru veselību apdrošinās valsts, tiks papildināts un koriģēts. Jo vēl jau ir arī citas problēmas, piemēram, ar jauniešiem, kas ir devušies studēt uz ārzemēm un izbraukšanu nav deklarējuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Līdz ar to bilance veidojas aptuveni šāda: tie, kas strādā un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, automātiski iekļaujas valsts obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā (mazāk par 1 miljonu iedzīvotāju), pārējos (bērnus, vecos ļaudis u.c. "atbrīvoto" sarakstā minētos - vairāk par vienu miljonu iedzīvotāju) apdrošina valsts, tas ir, samaksā par katra šī cilvēka veselības apdrošināšanu.
Vai būs papildu nauda?
Tas, kas jaunās kārtības noliedzējiem ļauj apšaubīt tās lietderīgumu, ir racionālais jautājums – vai tādā veidā radīsies papildu nauda veselības aprūpes nozarei? Likumprojekts it kā norāda uz iespējamību, ka nauda būs. Taču apgalvot to neņēmās arī Veselības ministrijas pārstāvis Raimods Osis, Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 18.decembrī prezentējot deputātiem likumprojektu.
Lai gan sabiedrībā jau iegājies to saukt par "veselības nodokli", veselības apdrošināšana nav paredzēta kā papildu IIN maksājums. Šis nodoklis tiek sadalīts proporcionāli starp pašvaldībām (80%) un valsts budžetu (20%). Lūk, valsts budžeta daļa būtu tā, kas varētu tikt tērēta veselības apdrošināšanai.
Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa.
Kā iespējamība tiek minēts, ka veselības aprūpes budžets papildus saņems naudu no brīvprātīgajām iemaksām. Tie varētu būt daži miljoni (varbūt vairāk) eiro. Tā ir nenozīmīga summa, salīdzinot ar apmēram gandrīz 700 miljoniem eiro, kas valsts budžetā šogad paredzēti veselības nozarei.
"Ja būs veselības nodoklis, apdrošinātajiem ārstēšanās slimnīcā būs lētāka."
Tāpēc tiek uzsvērts, ka galvenais, kas tiks panākts, ieviešot obligāto apdrošināšanu, būs sakārtota uzskaite veselības aprūpes sistēmā. Protams, vienlaikus tiks nodrošināts arī godīgums pret Latvijas nodokļu maksātājiem, jo apdrošinātajiem veselības pakalpojumus līdzfinansēs valsts, savukārt pārējiem par tiem būs jāmaksā pilna cena.
Obligātā veselības apdrošināšana ir vērsta uz to, lai medicīnas pakalpojumi būtu lētāki Latvijas nodokļu maksātājiem (arī tiem, kurus apdrošina valsts), bet pārējie par tiem maksātu pilnu cenu.
Veselības ministre Ingrīda Circene 6.janvāra preses konferencē ir izteikusies: ja likums tiks pieņemts, jau nākamajā gadā pacientu līdzmaksājumi par ārstēšanos stacionārā mazināsies par 50%, un, ja būs iespējama papildu finansējuma piesaiste, tad nākamais solis būtu līdzmaksājumu mazināšana arī ambulatorajā daļā atsevišķām sociālajām grupām.
Ko jau izdarījuši un ko saka kaimiņi?
Par ieceri ieviest obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā izteikušies kaimiņi, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā apdrošināšana jau darbojas.
Pagājušā gada novembrī, kad Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, Igaunijas eksperts Pēters Ross, Tallinas Tehnoloģiju universitātes asociētais profesors, kurš veic pētījumus e-veselības, veselības aprūpes un veselības aprūpes inženierijā, paužot atbalstu šai iniciatīvai, uzsvēra, ka izvirzītais mērķis - noteikt lielāku atbildību iedzīvotājiem un saistīt nodokļu maksāšanu ar veselības pakalpojumiem - ir tas, kā Igaunija rīkojās pirms 20 gadiem, nodalot veselības apdrošināšanas nodokli no pārējiem nodokļiem, ko maksā darba ņēmējs vai darba devējs. Finansējums Igaunijas veselības aprūpei tiek balstīts uz obligāto veselības apdrošināšanu, un tā pamatā ir veselības apdrošināšanas nodoklis.
P.Ross uzskata: svarīgi, lai arī iedzīvotāji varētu pārskatāmi redzēt, kur nonāk viņu nodokļos maksātā nauda un kā tā tiek tērēta viņu veselības aprūpei, ārstējot kādas hroniskas vai akūtas saslimšanas. Tāpat svarīgi, lai veselības apdrošināšana balstītos uz solidaritāti. Tas nozīmē, ka iedzīvotājs veselības aprūpes pakalpojumus saņem neatkarīgi no nodokļos iemaksātās summas.
Iebildumi un skepse
Priekšlikumi Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta 2.lasījumam bija jāiesniedz līdz 31.janvārim. Vairākas sabiedriskās organizācijas ir vērsušās Saeimā ar vēstulēm, iebilstot pret likumprojektu. To izskatīšanai komisijās nepieciešams papildu laiks. Pēc atbildīgās - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūguma Saeima vakar nolēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Veselības aprūpes finansēšanas likums" otrajam lasījumam līdz 2014.gada 14.februārim.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija neatbalsta jauno likumu, jo tādējādi neesot iespējams iegūt papildu finansējumu veselības aprūpei, un iesaka saglabāt pašreizējo veselības aprūpes finansēšanu.
"Obligātā veselības apdrošināšana ir Igaunijā un Lietuvā."
Par likumprojektu joprojām daudz jautājumu arī deputātiem. Bijusī labklājības ministre, tagad deputāte Ilze Viņķele (strādā Sociālo un darba lietu komisijā) norādīja uz likumprojekta īpašo nozīmīgumu, arī ar tā sekām. Labklājības ministrija (LM) valdībā likumprojektu nav atbalstījusi, jo, kā vērtē bijusī ministre, tas ir reāls apdraudējums, vismaz tādā formā kā pašreiz, kas paredz nebijušu bezprecedenta principu ieviešanu publiskā pakalpojuma pieejamībā, mērot pēc samaksāto nodokļu summas. Turklāt likumprojektā nav novērtējuma ietekmei uz cilvēka veselību un sabiedrības drošību kopumā. I.Viņķele uzskata: likumprojekts ir deklaratīvs.
Komisijas vadītāja Aija Barča informēja, ka likumprojekta apspriešanā ir uzklausīti daudzi viedokļi. Konceptuāli komisija likumprojektu atbalstījusi, vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem. Un komisija šo likumprojektu uztver kā veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, norādīja A.Barča.
Jāpiebilst, ka Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā "Veselība" ir apņemšanās: pakāpeniski palielināsim veselības aprūpes kopējo finansējumu, sagatavosim normatīvos aktus veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanai, nodrošinot likumā paredzēto cilvēkresursu attīstību.
