Veselības nodokļa likums nonācis strupceļā

Tāpēc Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja diskusiju "Nozares attīstības stratēģija jaunā veselības aprūpes finansēšanas likuma veidošanā", kuras laikā nozares speciālisti kopā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvjiem Arvilu Ašeradenu un Ilzi Viņķeli runāja par iespējamiem risinājumiem veselības aprūpes finansējuma likuma tālākā virzībā un veidošanā.

Deputāts A.Ašeradens neslēpa, ka likumprojekts ir nonācis strupceļā un likumdevējs nezina, ko un kā turpmāk darīt. Pretrunas ir tik lielas, ka pagaidām kompromiss politisko partiju un veselības nozares pārstāvju vidū nav iespējams. Neskatoties uz to, ka pienācīgu medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai diviem miljoniem cilvēku nevajadzētu būt nez kādai raķešu zinātnei (pēc I.Viņķeles vārdiem), tā kļuvusi par neiespējamo misiju, kurai nupat jau neredz gaismu tuneļa galā. Iespējams, nav vajadzīgs izgudrot divriteni no jauna un vienkārši jādefinē, kas ir veselības sistēmas nopietnākā problēma, mērķi, un godīgi jāpasaka, vai likumprojekts to atrisinās.

Problēmu, kā jau visās jomās, ir daudz. Tomēr diskusijas laikā kļuva skaidrs, ka lielākā daļa tās dalībnieku ir vienisprātis, ka galvenās problēmas veselības aprūpes sistēmā ir tās pakalpojumu (ne)pieejamība iedzīvotājiem, sistēmas necaurskatāmība un hronisks naudas trūkums. Diemžēl nevienu no minētajām problēmām likumprojekts nerisina. Turklāt nav vērtēta projekta ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem un tautsaimniecības attīstību kopumā, kas vēl vairāk liek apšaubīt tā lietderību. Nevienam īsti nav skaidrs, kāds šobrīd ir veselības politikas mērķis. "Vai tiešām, ja kāds nav samaksājis nodokli, viņam pienākas nāvessods?" retoriski vaicā Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs prof. Ģirts Briģis. Vai tas ir tas rezultāts, ko vēlamies sasniegt, un kādā veidā tas uzlabos sabiedrības veselības rādītājus?

Pieejamību pakalpojumam nedrīkst mazināt

Lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, jau tagad slimnieki ir spiesti mēnešiem ilgi gaidīt un pacientu līdzmaksājumi tik un tā ir nesamērīgi lieli. "Faktiski Latvijā var runāt par maksas medicīnu," atzīst ne viens vien diskusijas dalībnieks. "Reālā pieejamība naudas dēļ un transporta dēļ ir dramatiska!" uz situācijas nopietnību norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. "Cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība, ne tikai nevar pie ārsta aizbraukt, jo nav transporta, bet reģionos katastrofāli trūkst speciālistu – nav onkologu, gastroenterologu. Viņu tur nav! Kopš 1999.gada esam pazaudējuši pusi ārstniecības personu."

"Veselības aprūpe „ražo” ekonomikas dzinējspēku – cilvēku."

Prof. Briģis uzsver, ka šobrīd nedrīkst spert ne vienu soli, kas pieejamību vēl vairāk pasliktina. Viņaprāt, nav pieņemami, ka valsts daļu iedzīvotāju izslēdz no pakalpojuma saņēmēju loka, jo tādējādi it kā palielināsies finanšu līdzekļu kopums. "Taustāmu pierādījumu, ka tā būs, nav," viņš secina. Profesora argumentiem piekrīt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, norādot, ka Veselības ministrija nav pētījusi, kāda būs jaunās finansēšanas sistēmas ietekme uz iedzīvotāju veselības un veselības aprūpes rādītājiem. Komentējot argumentu, ka līdzīga sistēma darbojas Lietuvā, Amerikas Savienotajās Valstīs, ģimenes ārstu pārstāve norāda uz augsto iedzīvotāju procentu, kas paliek ārpus veselības aprūpes sistēmas borta. "Mēs zinām, ka Lietuvā tie ir 9%, Amerikā gandrīz 20%, kas saņem tikai neatliekamo palīdzību. Latvijā šis skaitlis arī būs liels. Vai viņi nav mūsu valsts iedzīvotāji? Vai šīs iedzīvotāju daļas veselības rādītāji nav svarīgi?" vaicā L.Kozlovska.

Pārāk daudz pieņēmumu

Daudz runāts par vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, kas devušies peļņā uz ārzemēm, bet turpina baudīt Latvijas veselības sistēmas sniegtās priekšrocības. Bet vai tā tiešām ir? I.Viņķele uzsver, ka nav ticamu datu, ko šie cilvēki, kas maksā nodokļus citās valstīs, dara vai nedara Latvijas veselības aprūpes sistēmā. "Tas ir pieņēmums, ka viņi šeit izmanto valsts apmaksātos pakalpojumus. Es tāpat varētu teikt, ka viņi šeit brauc un pērk privātus pakalpojumus. Mēs nevaram pieņemt likumus, balstoties uz pieņēmumiem."

"Trūkst naudas? Kurai nozarei netrūkst?" jautā Saeimas deputāte, piebilstot, ka likumprojekts nepievienos vairāk naudas veselībai. Deputāte norāda uz vēl kādu problēmu – nav veselības sistēmas efektivitātes mērījumu. Pirms dot papildu naudu, vajadzētu saprast, kam un kāpēc tā vajadzīga.

Līdzīgi spriež prof. Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs un LĀB valdes loceklis: "Finansēšana ir instruments. Pati naudas vākšana kā tāda neko neatrisina. Daudz neskaidrības, kur to tērēs. Līdz ar to nekas neiet uz priekšu."

Vispirms jāsakārto sistēma

Sistēma ir nepārskatāma un necaurspīdīga. Nav saprotams atbildības sadalījums starp valsti, pašvaldību un privāto sektoru, kas par ko atbild, norāda J.Vētra. Viņaprāt, neviena finansēšanas kārtība šo problēmu neatrisinās un galvenais, pie kā jāstrādā – jāpanāk precīza funkciju un atbildības sadale.

LĀB jau iepriekš paudusi viedokli, ka nepieciešams sakārtot esošo veselības  nozares tiesisko regulējumu un vajadzīgi divi jumta likumi, proti, esošais Ārstniecības likums, kurš būtu jāuzlabo, pievienojot, ja nepieciešams, finansēšanas sadaļu, un jāizstrādā Sabiedrības veselības likums, kas skaidri noteiktu veselības vietu tautsaimniecībā.

"Likumprojekts ir nonācis strupceļā."

Atkal un atkal atgriežoties pie finansējuma trūkuma, vairāki diskusijas dalībnieki secina, ka problēma jau nav slikta veselības aprūpes sistēma Latvijā. Tā ir pat atzīta kā viena no labākajām Eiropā. Ironiski, bet tieši tādēļ, ka ir funkcionēt spējīga pie mazām izmaksām, taču ne pie tik katastrofāli zemām, kā pašreiz. Tā ir ekonomiski izdevīga, kamēr obligātā veselības apdrošināšanas sistēma ir daudz dārgāka, kā to pierāda citu valstu pieredze.

J.Vētras skatījumā tā ir pilnīgi bezperspektīva domāšana, ka vispirms jārada jauna sistēma, kuru visi akceptēs, un tikai tad piešķirs naudu. Viņaprāt, tas nenotiks. "Nauda jebkurā gadījumā ir un būs vajadzīga vairāk, un tā ir nepieciešama jau tagad," uzsver J.Vētra. Veselības aprūpē nedrīkst gaidīt vēl vairākus gadus, līdz tiks ieviesta kāda reforma, tam piekrīt visi. "Ir noziedzīgi šodien runāt par jaunu konceptu, kuru ieviesīs varbūt pēc trīs gadiem. Ja problēmas nerisināsim jau šodien, vēl vairāk zaudēsim cilvēkus, ielaidīsim slimības, ārstēsim par bargu naudu," norāda P.Princis. Tāpēc rīcībai jābūt nekavējošai un valstiski izlēmīgai.

Veselības vieta tautsaimniecībā nav vērtēta

Tomēr ne viss ir tik slikti, kā rādās. Likumprojekts ir aktualizējis ļoti svarīgu tēmu tautsaimniecībā, un vismaz tādēļ tā pienesums vērtējams pozitīvi. "Labi, ka šis likumprojekts ir, jo beidzot tiek runāts par solidaritāti. Ilgu laiku sistēmā bija nāvējošs miegs. Ļoti liela sabiedrības daļa nespēj atzīt, ka veselības aprūpe ražo ekonomikas dzinējspēku – cilvēku. Ja mēs raudzītos uz veselības aprūpi kā ražotāju, būtu pavisam cita attieksme," domā Andrejs Doveiks, Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks. Līdzīgu viedokli pauž arī citi. Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Valts Ābols uzskata, ka likumprojekts ir licis saprast, ka veselība ir jāsaista ar ekonomikas aspektu, nodokļiem, jo katrs indivīds pirmām kārtām pats ir atbildīgs par savu veselību un veselību var izteikt naudas izteiksmē.

Uzņēmēja paustajam viedoklim piebalso Liene Cipule, LĀB prezidenta padomniece. Jebkuram likumprojektam būtu jāmēra ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Viņasprāt, sabiedrības veselības rādītāji ir izsakāmi naudas izteiksmē. Kvalitatīvas dzīves gadi, mūža ilgums, cik tiek tērēts sociālos un slimības pabalstos. "Ja neiegulda rehabilitācijā, sekas ir invaliditāte, darbspēju un produktivitātes samazināšanās. Tā ir tieša ietekme uz tautsaimniecību, un to visu var izmērīt."

Veselības jomā vispār netiek runāts, ko iegūstam tautsaimniecībā, ieguldot veselības aprūpē. Taču tā var pamatot finansējuma palielināšanas nepieciešamību. "Runa nav vienkārši par pakalpojumu, kas nodrošina veselības aprūpi indivīdam, jo viņš ir saslimis. Ārsti satraucas, ka pacienti nāk ar ielaistām slimībām, pacienti neapmierināti. Viņi neredz mērķi. Pašlaik mēs runājam par instrumentu, kā savākt naudu, par ļoti šauru finansējuma modeli. Mums jāpaceļ diskusijas latiņa augstāk – kāds ir mērķis? Ir nepieciešams skaidri noteikt veselības lomu tautsaimniecībā," domā LĀB pārstāve.

Arī V.Ābols norāda uz nepieciešamību definēt mērķi: "Ir nepieciešams saprast mērķi – efektivitāte, dzīvildze, kvalitāte? Runājot par šo likumprojektu, tiek minēta līdzekļu piesaiste, nodokļi, ēnu ekonomika, bet ir pazudusi būtība – vai valsts ir gatava maksāt vairāk?" 

Grozi, kā gribi, bet veselības aprūpes sistēmas problēmu risināšanā ir nepieciešama politiska izšķiršanās un drosme pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus, jo viena Veselības ministrija bez valdības atbalsta un atbilstoša finansējuma maz ko var līdzēt.

Notikušās diskusijas apskatu noslēdzot, ne tikai šīs publikācijas autorei vien ir jautājums – kā gan Veselības ministrijā varēja tapt tik greizs un veselības nozares vajadzības ignorējošs likumprojekts, kam vajadzēja nonākt un labu laiku nogulēt Saeimā, lai identificētu tā neloģiskumu un ļaunumu, ko minētais tiesību akta projekts pieņemšanas gadījumā nodarītu Latvijas sabiedrībai?