Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Mūsu valstī jau septiņus gadus pastāv Sodu reģistrs, kura pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Reģistra darbību līdz 2013.gada beigām regulēja Sodu reģistra likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.687 "Kārtība un apjoms, kādā iesniedzamas ziņas Sodu reģistram un izsniedzamas Sodu reģistrā iekļautās ziņas", kuri būs spēkā vien līdz 2014.gada 1.jūnijam, kad tos aizvietos jauns normatīvais akts. Šīs pārmaiņas notiek tādēļ, ka no 1.janvāra stājies spēkā jauns Sodu reģistra likums, kas ievērojami palielinās līdz šim reģistrā iekļaujamo ziņu klāstu un nodrošinās plašākas iespējas informācijas apmaiņai ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Sodu reģistru izmanto, lai nodrošinātu kriminālprocesam un administratīvās atbildības noteikšanai nepieciešamo informācijas apriti. Šajā reģistrā tiek apkopota, apstrādāta un glabāta informācija par juridiskajām personām, kurām piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis; fiziskajām personām, kuras Latvijas Republikā ir aizturētas, tiek turētas aizdomās, ir apsūdzētas, notiesātas, attaisnotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, pret kurām ir izbeigts kriminālprocess; kā arī par personām, kurām mūsu valstī ir piemēroti administratīvie sodi.
Par administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu reģistrā iekļautas šādas ziņas - personas dati, adrese, dati par administratīvo pārkāpumu, lietas virzību, pieņemto lēmumu par administratīvo sodu un tā izpildi u.c. Vēl reģistrā atrodamas ziņas par Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām, Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem ārzemniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus citās valstīs.
Kas sniedz ziņas Sodu reģistram?
Tātad varam teikt – pateicoties Sodu reģistram, nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts un pat sīkākais administratīvais pārkāpums tajā (arhīva sadaļā) saglabājas arī tad, kad soda naudu esam samaksājuši un par to varbūt pat piemirsuši. Jaunā likuma regulējums Sodu reģistrā iekļaujamo ziņu klāstu paredz ievērojami paplašināt.
Likuma 13.pantā ir nosauktas iestādes, kuras sniedz ziņas Informācijas centram iekļaušanai reģistrā, un tās ir:
Minētās iestādes ir atbildīgas par ziņu savlaicīgu sniegšanu reģistram un šo ziņu atbilstību tās apliecinošiem dokumentiem.
Lai nodrošinātu patiesas un aktuālas Sodu reģistra likuma 6., 7., 8., 9., 10. un 11.pantā minētās informācijas uzkrāšanu un ziņu pilnīgumu, Informācijas centrs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām, kuras veic deleģētos pārvaldes uzdevumus (14.pants).
"Reģistru izmanto, lai nodrošinātu kriminālprocesam un administratīvās atbildības noteikšanai nepieciešamo informācijas apriti."
Informācijas centrs ir tiesīgs arī pieprasīt informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts centrālās iestādes, ja tas ir nepieciešams šā likuma 15.panta pirmajā daļā minētajām personām un institūcijām.
Kas un kā var saņemt ziņas no Sodu reģistra?
Savukārt Sodu reģistra likuma 15.pantā ir noteikts to fizisko un juridisko personu loks, kam ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no reģistra:
Šā panta pirmajos sešos punktos minēto personu pieprasītās ziņas Informācijas centrs sniedz ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja pieprasījumu nav iespējams izpildīt noteiktajā termiņā, ziņu pieprasītāju informē par pieprasījuma izpildes aizkavēšanās iemeslu.
Informāciju par personas iepriekšējo sodāmību Eiropas Savienības dalībvalsts centrālajai iestādei sniedz Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
"Pieprasītās ziņas Informācijas centrs sniedz ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas."
Kopumā Sodu reģistrā ir iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, kam darba vajadzību nolūkā var piekļūt normatīvajos aktos stingri noteikts personu loks, taču, piemēram, izziņas par savu (ne)sodāmību kā maksas pakalpojumu Iekšlietu ministrijas informācijas centrā var saņemt arī privātpersonas.
Likuma 16.pantā noteikts, ka privātpersonas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var saņemt izziņas no:
Izsmeļoša informācija par to, kā privātpersonas var saņemt informāciju no Sodu reģistra, atrodama Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mājaslapā.
Iecerēto grozījumu vietā – jauns likums
Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas juriskonsulte Dace Radzeviča jauno Soda reģistra likumu komentē šādi: "Sākotnēji tika sagatavoti grozījumi Sodu reģistra likumā, bet pēc likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tika saņemti vairāki iebildumi un priekšlikumi. Tā kā pēc saskaņošanas procesa sagatavoto grozījumu apmērs pārsniedza pusi no spēkā esošā Sodu reģistra likuma normu apjoma, līdz ar to likums tika izteikts jaunā redakcijā.
Sodu reģistra likuma mērķis ir izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroles nodrošināšanu.
Atbilstoši noteiktajam likuma mērķim un tam, ka Sodu reģistram ir jāsniedz tiesībsargājošajām institūcijām vispusīga informācija, tā veicinot svarīgu apstākļu izzināšanu un noskaidrošanu, ir paredzēts Sodu reģistrā iekļaut ziņas arī par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, par personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, par personu, kurai piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, un par nepilngadīgo, kurai piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis.
"Likumā ir noteikts ziņu glabāšanas pamatojums un termiņš Sodu reģistra aktuālajā un arhīva datubāzē."
Vienlaikus likumā precizētas iekļaujamās ziņas par aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam regulējumam.
Likumā ir noteikts ziņu glabāšanas pamatojums un termiņš Sodu reģistra aktuālajā un arhīva datubāzē.
Sodu reģistra likums vienlaikus nosaka regulējumu saistībā ar ziņu par personas notiesāšanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs iekļaušanu un glabāšanu Sodu reģistrā, kā arī minēto ziņu nodošanu un pieprasīšanu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts un šo ziņu izmantošanas nosacījumiem, tādējādi nodrošinot Padomes pamatlēmumā 2009/315/TI ietverto normu pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos.
Tā kā Sodu reģistrā tiek paplašināts reģistrā iekļaujamo ziņu apjoms, ir nepieciešamas arī attiecīgas izmaiņas informācijas sistēmās. Tas savukārt saistīts ar papildu finanšu līdzekļiem, līdz ar to daļa ziņu Sodu reģistrā tiks iekļautas no 2015.gada 1.janvāra (to nosaka likuma pārejas noteikumu 2.punkts).
