LV portālā skaidrojumus var atrast gan ar meklētāja palīdzību, gan pārskatīt un atlasīt tos tēmu katalogā. Piemēram:
Darba tiesības; Sociālā palīdzība; Mājsaimniecība; Veselība; Drošība; Būvniecība; Patērētāja tiesības. Kopumā – 16 nozares un 64 apakštēmas.
Lasītāju izvēle: pirmie divdesmit
Piedāvājam 20 jaunāko un novembrī publicēto skaidrojumu sarakstu. Reitinga princips – visvairāk lasītie!
| 1. vieta |
Piektdien darbdiena pirms pirmdienas svētku dienas nav īsāka
Darba likums paredz par stundu saīsinātu darbdienu pirms svētku dienas. Taču piektdienā ir jānostrādā pilns darba laiks, ja svētki iekrīt pirmdienā.
| 2. vieta |
Pārveidotā mājaslapa "manapensija.lv" papildināta ar plašu informāciju par visiem trim pensijas līmeņiem, līdzekļu pārvaldītāju darbību un kalkulatoru. Tā ir iespēja katram iedzīvotājam sekot līdzi saviem uzkrājumiem pensijai, saprast, kā pašreiz veidojas nākotnes pensija, novērtēt to un lemt par savu labklājību tuvākā vai tālākā nākotnē, iesaistoties Latvijas pensiju sistēmas visos trijos līmeņos.
| 3. vieta |
Mantojuma pieņemšanas veidi: likumiskā mantošana
Dabā nekas nav mūžīgs. Diemžēl tas attiecināms arī uz cilvēkiem. Mantošanas procesā ir ārkārtīgi svarīgi laicīgi un precīzi izpildīt likuma un zvērināta notāra prasības, pretējā gadījumā jūs riskējat mantojumu zaudēt. Mantot var pēc likuma, līguma vai testamenta, turklāt katram mantošanas veidam piemīt savs specifisks darbību kopums, kas mantiniekiem ir jāpaveic, lai mantojumu saņemtu. Šajā skaidrojumā lasiet būtiskākos likumiskās mantojuma pieņemšanas nosacījumus.
| 4. vieta |
Studiju un studējošā kredīta dzēšana
Nereti students izvēlas studiju maksu vai iztiku segt ar valsts galvotu kredītu. LV portāls skaidro, kas atbilstoši LR normatīvajiem aktiem pēc studiju beigām var pretendēt uz studiju un studējošā kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
| 5. vieta |
Likumi.lv jaunās iespējas: praktiski padomi videoceļvedī
Saeimā pieņemtie likumi, valdībā lemtie noteikumi un citi dokumenti ir Latvijas Republikas tiesību aktu kopums, ko sistematizē un publicē vietne Likumi.lv. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības un pienākumus, un to formulējumus ļoti daudzi meklē katram saistošajos darba, sociālo un ģimenes tiesību likumos. Kopš pavasara vietne Likumi.lv ir pieejama jaunā versijā. Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk orientēties vietnes jaunajās iespējās, ir izveidots kodolīgs videogids, kas sniedz ieskatu svarīgākajās iespējās.
| 6. vieta |
Eiro nāk: banknošu dizains – dažādie Eiropas arhitektūras stili
Eirozonā norēķini notiek ar vienota dizaina banknotēm, kas pieejamas septiņos nominālos. Uz tām attēloti dažādi Eiropas arhitektūras stili, kurus vieno tādi elementi kā logi, vārtejas un tilti.
| 7. vieta |
Mantojuma pieņemšanas veidi: testamentārā mantošana
Mantot var pēc likuma, līguma vai testamenta, turklāt katram mantošanas veidam piemīt savs specifisks darbību kopums, kas mantiniekiem ir jāpaveic, lai mantojumu saņemtu. Mantojuma pieņemšanas pēc testamenta procesuālā kārtība nedaudz atšķiras no tām darbībām, kas mantiniekiem ir jāveic likumiskās mantošanas gadījumā. Šajā skaidrojumā lasiet būtiskākos mantojuma pēc testamenta pieņemšanas nosacījumus.
| 8. vieta |
Studenta personas lieta augstskolā
Katru gadu augstskolu studenti raksta un aizstāv vairākus studiju darbus, kā arī iegūst apliecību par augstākās izglītības grāda saņemšanu. Augstskolas atbilstoši likuma prasībām katram studentam noformē savu personas lietu. LV portāls skaidro, kādu studentu dokumentu saglabāšanas termiņu paredz likums un kāda ir augstskolu prakse dažāda veida studiju procesa dokumentu glabāšanā.
| 9. vieta |
Aprūpējams sirmgalvis mājās. Kā rīkoties?
Dzīvē nereti gadās situācija, kad viens no vecākiem vai pat abi kļūst aprūpējami. Kā šādos brīžos rīkoties, kādu sociālo aprūpi sirmgalvis vai viņa tuvinieki var saņemt? Vai šādā gadījumā var saņemt invaliditātes grupu? LV portālam šīs situācijas skaidro Labklājības ministrijā (LM).
| 10. vieta |
Augļu sulas vairs nevar saldināt ar cukuru
Šā gada 28.oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi Nr.1113 "Prasības attiecībā uz augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem". Šie noteikumi nosaka prasības pārtikā paredzētām augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem, piemēram, nektāriem. Prasību izmaiņas ir iniciējusi Eiropas Komisija, lai patērētāji netiktu maldināti un tiktu nodrošināta augļu sulu atbilstoša aprite Eiropas Savienībā.
Videonovērošana alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā
Grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā Saeima šā gada 20.jūnijā pieņēma ar mērķi ierobežot pieejamību alkoholam jauniešiem un bērniem. Daļa jauno normu jau ir stājušās spēkā, vairākas normas stāsies spēkā nākamgad - par nodalītu tirdzniecības zāli pašapkalpošanās zonā un videonovērošanu. Ir vēl kāds svarīgs aspekts – ja tiek veikta videonovērošana, ir jāievēro Fizisko personu datu aizsardzības likums.
Valsts prezidenta loma valsts varas dalījuma sistēmā
Tradicionāli uzskata, ka Latvijas Republikas valsts galvas – prezidenta - galvenā funkcija ir reprezentatīva. Taču tā ir tikai prezidenta ārējā funkcija. Satversme paredz prezidentam samērā plašas pilnvaras, kas attiecas uz valsts iekšējo pārvaldi, un ļauj tam ieņemt būtisku līdzsvara mehānisma lomu valsts pārvaldes demokrātiskuma, vienotības un kvalitātes nodrošināšanā. Lai gan prezidenta funkcijas ir uzskaitītas Satversmē, to nozīme un jēga ir saprotama vien tad, ja vērtē valsts pārvaldes sistēmu kopumā.
Eiro nāk: valstis, kuras atteikušās no eiro ieviešanas
Lielbritānija un Dānija ir tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras izmantojušas īpašas tiesības atteikties no eiro ieviešanas. Šādas tiesības ir tikai valstīm, kas parakstījušas Māstrihtas līgumam pievienotos protokolus. Pārējām dalība Eirosistēmā pēc konverģences kritēriju izpildes ir obligāta.
Eiro nāk: atšķirīga dizaina eiro monētas
Eirozonas valstīs ir astoņu nominālu eiro monētas. Monētu viena puse (averss) visās valstīs ir vienāda, bet otra (reverss) katrā valstī izdotajām monētām atšķiras. Šīs dažādās monētas visas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis ikvienā eirozonas valstī.
Latvijas dalība Pretkorupcijas darba grupā palīdzēs izskaust kukuļdošanu
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padomes lēmuma apstiprināt Latvijas pievienošanās plānu organizācijai OECD uzaicināja Latviju kļūt par Pretkorupcijas darba grupas pilntiesīgu dalībnieci un ratificēt Pretkorupcijas konvenciju. Tieslietu ministrija jau tuvākajā laikā plāno virzīt likumprojektu par pievienošanos minētajai konvencijai.
Dīķis privātā saimniecībā. Ko der zināt, pirms to rakt
Ūdenstilpes esamība īpašumā vai tā tuvumā palielina paša īpašuma vērtību, dod iespēju saimnieciskām darbībām, arī piedāvā atpūtas iespējas. Ja upju un ezeru atrašanās vieta ir dabā noteikta, tad savā saimniecībā ierīkot dīķi var ikviens. LV portāls skaidro, kas jāņem vērā un kādas darbības jāveic, lai dīķis tiktu izrakts likumīgi un īpašniekam nebūtu nepatikšanas.
Eiro nāk: Latvijas eiro monētu simboliskā nozīme - brīvība
Tā kā eiro monētām ir vienāda tikai viena no pusēm (averss), tad Latvijai, gluži tāpat kā jebkurai citai eirozonas kandidātvalstij, bija jāizstrādā eiro monētas ar to simbolizējošiem elementiem.
Eiro nāk: eirosistēmas funkcijas un lēmējinstitūcijas
Eirosistēmu veido Eiropas Centrālā banka un to Eiropas Savienības dalībvalstu, kuras ir ieviesušas eiro, nacionālās centrālās bankas. Patlaban tās ir 17 no 28 ES dalībvalstīm, bet pēc 2014.gada 1.janvāra šis skaitlis palielināsies par vienu, jo eirosistēmai pievienosies Latvija.
Mantojuma pieņemšanas veidi: mantošana pēc līguma
Mantojuma pieņemšana pēc līguma Latvijas praksē ir sastopama ļoti reti. Galvenokārt jau tāpēc, ka atraidīt mantojumu līgumiskais mantinieks var vienīgi tad, ja šāda tiesība viņam ir paredzēta pašā līgumā. Ievērojot to, ka ar šādas tiesības esamību mantojuma līgums maz ar ko atšķirsies no testamenta, cilvēki tik sarežģītu procedūru kārtot negrib. Savukārt, ja šāda tiesība līgumā nav pielīgta, potenciālais mantinieks riskē pieņemt mantojumu ar saistībām, kuras mantojuma atstājējam radušās starp līguma parakstīšanu un viņa nāvi.
Bērna dzimšanas fakta reģistrācija
Ikvienam Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš ir dzimis Latvijā, ir piešķirts personas kods un izsniegta dzimšanas apliecība. To izsniedz, vecākiem bērnu reģistrējot dzimtsarakstu nodaļā. Šajā rakstā vairāk par to, kad un kā vecākiem valstij ir jāpaziņo par bērna piedzimšanu un bērns jāreģistrē, lai saņemtu dzimšanas apliecību.
