SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
10. decembrī, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ģimene

Turpmākajos gados cilvēkiem nodrošinās piemērotāko sociālo pakalpojumu kopumu

Sociālo pakalpojumu attīstībā ir vairāki mērķi. Viens no tiem nodrošināt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ģimeniskā vidē, sekmējot bērnu atgriešanos ģimenē. Lai to panāktu, plānots veidot jauniešu mājas, veicināt audžuģimeņu kustību, uzlabot sociālo darbu ar ģimenēm ar bērniem.

FOTO: SXC

Valdība novembrī apstiprināja Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam. Tās nosaka sociālo pakalpojumu attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, paredzot, ka ikvienam klientam būs iespējas saņemt viņam vispiemērotāko sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu.
īsumā

Sociālo pakalpojumu attīstības trīs galvenie rīcības virzieni:

  • deinstitucionalizācija (vairāk pakalpojumu dzīvesvietā, lai no sociālās iestādes būtu iespēja atgriezties mājās/ģimenē);
  • sabiedrībā balstīti, klientam atbilstoši pakalpojumi (aprūpe mājās, dienas centros, rehabilitācija);
  • efektīva pārvaldība (sadarbojas valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas; paredzēts  ieviest principu  "nauda seko klientam").

Kāpēc nepieciešamas pamatnostādnes?

Pašreizējā sociālo pakalpojumu sistēma, atbildības sadalījums starp valsti un pašvaldībām un sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānisms neveicina sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību un pakalpojumu atbilstību klienta individuālajām vajadzībām, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Elvīra Grabovska. Un tas negatīvi ietekmē ne tikai cilvēkus, kuriem ir nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri uzņemas šo cilvēku aprūpi un tādēļ nereti ir spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt savu kvalifikāciju, bieži pēc ilgstošas piespiedu prombūtnes vairs nespējot atgriezties darba tirgū.

Analizējot sociālo pakalpojumu sniegšanu, iezīmējas vairākas būtiskas problēmas. Viena no tām – dominē institucionālās aprūpes forma. LM rīcībā esošie dati liecina, ka pašlaik cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem grupā no sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmējiem vidēji 83% tos saņem institūcijā, savukārt alternatīvos sociālos pakalpojumus saņem tikai 17% cilvēku. Kopā 2012.gadā aprūpi institūcijā saņēma 12 625 cilvēki, taču aprūpi mājās tikai 9739 cilvēki.

Sociālo pakalpojumu piedāvājums veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī riska grupu klientiem ir šaurs un nepietiekams, līdz ar to šobrīd pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Vienlaikus pastāv būtiskas reģionālās atšķirības sociālo pakalpojumu nodrošināšanā -  lauku teritorijās pakalpojumu klāsts ir visai minimāls, 5% no pašvaldībām pat netiek nodrošināta aprūpe mājās. To var izskaidrot gan ar ierobežotiem pašvaldību finanšu līdzekļiem, gan ar cilvēkresursu trūkumu (ekonomiski aktīvi uzņēmēji, kvalificēti speciālisti). Šāda situācija atkal veicina pakalpojuma institūcijā pieprasījumu, jo īpaši, ja šo pakalpojumu finansē no valsts budžeta.

Uz 2012.gada 18.decembri rindā uz valsts apmaksātiem sociālās aprūpes pakalpojumiem institūcijās cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem bija 355 cilvēki, bet uz pašvaldību sociālās aprūpes pakalpojumiem institūcijās (uz 01.01.2013.) bija 80 cilvēki, savukārt uz aprūpi mājās rindā bija vien 2 cilvēki. Turklāt tikai 7% no sociālās aprūpes institūcijās esošiem klientiem ir atgriezušies ģimenē.

Esošie demogrāfiskie izaicinājumi (sabiedrības novecošanās, dzimstības un darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, migrācija), prognozējamais darbaspēka trūkums vidējā termiņā, augstie nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji un ierobežotie valsts un pašvaldību finanšu resursi ir tie faktori, kas nosaka, ka  Latvijā ir jāmaina pieeja sociālo pakalpojumu attīstībai. Lai to izdarītu, nepieciešams veidot tādu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas būtu vērsta uz indivīda sociālā un/vai ekonomiskā potenciāla maksimālu atjaunošanu un viņa integrāciju sabiedrībā un/vai darba tirgū.

Galvenie rīcības virzieni

Kopumā pamatnostādņu mērķi un veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai nodrošinātu indivīda vajadzībām atbilstošu, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu un maksimāli sekmētu cilvēka pašaprūpes un neatkarīgas dzīves iespējas, sniegtu nepieciešamo psihosociālu atbalstu krīzes situācijā, veicinātu ģimenes locekļu iespēju integrēties darba tirgū, savienojot ģimenes un darba dzīvi. Mērķis ir arī nodrošināt cienīgus dzīves apstākļus un augstas kvalitātes pakalpojumus aprūpes institūcijās tiem cilvēkiem, kuri smagu funkcionālo traucējumu un veselības stāvokļa dēļ nevar izmantot pašaprūpes iespējas un kuru aprūpe prasa nepārtrauktu speciālistu uzraudzību.

Visi plānotie pasākumi pamatnostādnēs iedalās trīs galvenajos rīcības virzienos:

  • deinstitucionalizācija,
  • sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi,
  • efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība.

Deinstitucionalizācija

Deinstitucionalizācija ir viens no pamatnostādņu svarīgākajiem rīcības virzieniem, un tās īstenošanai plānots piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu.

Būtiskākais mērķis ir panākt, ka klients ir apguvis sociālās prasmes un spēj kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, iekļauties darba tirgū. Savukārt bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem īpaši svarīgi nodrošināt aprūpi ģimenē (aizbildņu ģimenē, audžuģimenē), lai veidotu neizkropļotu izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu, bērnu audzināšanu.

Deinstitucionalizācijas ietvaros plānota virkne aktivitāšu, t.sk. izpētīt sociālās aprūpes institūcijās dzīvojošo klientu iespējas atgriezties dzīvē atvērtā sabiedrībā, kā arī attīstīt individuālajām vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un pakalpojumus pašvaldībās, samazinoties klientu skaitam, slēgt atsevišķas valsts sociālās aprūpes centru filiāles un apmācīt speciālistus jaunu pakalpojumu sniegšanai.

Tāpat paredzēti pasākumi, lai pārtrauktu jaunu klientu ievietošanu institūcijās, primāri nodrošinot bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ģimeniskā vidē, sekmējot bērnu atgriešanos ģimenē. Lai to panāktu, plānots veidot jauniešu mājas, veicināt audžuģimeņu kustību, uzlabot sociālo darbu ar ģimenēm ar bērniem.

Vienlaikus paredzēts ierobežot pilngadīgu cilvēku (kuriem nepieciešams ilgstoši saņemt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus) ievietošanu aprūpes institūcijās, ja ir iespējas saņemt institūcijām alternatīvus pakalpojumus.

"Sociālo pakalpojumu piedāvājums veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī riska grupu klientiem ir nepietiekams."

Lai īstenotu šo ieceri, LM jau ir uzsākusi deinstitucionalizācijas aktivitātes. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri pašlaik uzturas valsts sociālās aprūpes institūcijās, bet varētu dzīvot ārpus tām, pakāpeniski tiks nodrošināti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā. Sociālos pakalpojumus, kas kompensēs līdzšinējo valsts institūciju klientu vajadzības pēc palīdzības ikdienas aktivitātēs, piemēros individuāli katram cilvēkam.

LM plāno līdz 2020.gadam valsts sociālās aprūpes centros samazināt klientu vietu skaitu par 1000 vietām, nodrošinot iespējas alternatīvu pakalpojumu saņemšanai 700 valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) dzīvojošiem cilvēkiem. Lai to īstenotu, domāts palielināt atbalstu pašvaldībām alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanai. Turklāt pakalpojumus sociālās aprūpes institūcijās klientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem piedāvās tikai galējas nepieciešamības situācijā. Šajā gadījumā paredzēts pilnveidot pakalpojumus sociālās aprūpes institūcijās, nodrošinot labāku pieeju veselības aprūpei, kā arī palielinot darbinieku skaitu rehabilitācijā, aprūpē.

LM skaidro, ka deinstitucionalizācija sekmīgi norisinājusies vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, piemēram, Īrijā, Čehijā.

Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi

Deinstitucionalizācijas īstenošana ir cieši saistīta ar otro pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu - sabiedrībā balstītie pakalpojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojumi atbilst cilvēka vajadzībām un situācijai.

Plānojot šādu pakalpojumu pieejamību (aprūpe mājās, dienas centri, atbalsta personāls u.c.), vērā ņems dažādu klientu grupu - cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu, senioru, personu ar fiziska rakstura traucējumiem, krīzes situācijā esošu cilvēku un citu – vajadzības, stiprinot sadarbību ar veselības aprūpes sistēmu. Piemēram, veicinās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu attīstību cilvēku dzīvesvietā, t.sk. aprūpi mājās, "atelpas brīža pakalpojumus", pakalpojumus paliatīvajiem klientiem. Vienlaikus paredzēts attīstīt arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību cilvēkiem riska situācijās - vardarbības veicējiem un cietušajiem, prostitūcijā iesaistītajiem, cilvēkiem ar atkarībām.

Savukārt, veicot profesionālo rehabilitāciju cilvēkiem ar ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem un zemu izglītības līmeni, sekmēs cilvēku ar funkcionālajiem traucējumiem iekļaušanos darba tirgū.

Tāpat, piedāvājot nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus, uzlabos cilvēku pašaprūpes un mobilitātes spējas.

Efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība

Īstenojot pamatnostādnēs noteikto trešo rīcības virzienu – efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība, plānots ieviest jaunus pakalpojumu finansēšanas modeļus, pārskatot atbildību starp valsti un pašvaldību, kā arī ieviest principu "nauda seko klientam".

Tas nozīmē uzlabot sociālo pakalpojumu plānošanu, administrēšanu pašvaldībās, izveidojot pakalpojumu koordinatoru plānošanas reģionos, sociālo pakalpojumu "grozu". Proti, naudas summa VSAC klientam no valsts budžeta sekos līdzi uz pašvaldību, tādējādi motivējot gan pašvaldības, gan komersantus un NVO piedāvāt klientiem nepieciešamos pakalpojumus. Klientu grupām, kuras dzīvo pašvaldībās - ģimenēm, kurās ir bērni vai pilngadīgas personas ar invaliditāti - plānots uzsākt individuālā budžeta shēmu ieviešanu. Tādējādi cilvēka virtuālajā kontā būs paredzēts finansējums no valsts un pašvaldības budžeta, kurš būs izlietojams personas atbalstam un pakalpojumu iegādei.

"Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem īpaši svarīga ir aprūpe ģimenē."

Pakalpojumu organizācijas principos īpašu uzmanību pievērsīs multidisciplināro pakalpojumu attīstībai, tajā skaitā veidojot pakalpojumus paliatīvās aprūpes klientiem, atkarībā esošu cilvēku rehabilitācijai, garīgās veselības aprūpes ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, sabiedrībā balstīto rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai, kā arī starpsektoru sadarbībai veselības veicināšanas un profilakses jomās. Tāpat plānots ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu uzraudzībā un sniegšanā.

Vienlaikus paredzēts stiprināt sociālo pakalpojumu institūciju darbinieku kapacitāti.

LM pārstāve uzsver, ka visu minēto ieceru realizēšana nav iedomājama ne bez aktīvas dažādu valsts, pašvaldību un nevalstisko organizācijas iesaistes, ne bez sabiedrības līdzdalības. Līdz ar to deinstitucionalizācijas ietvaros plānotos pasākumus veiks sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām.

Jaunu pakalpojumu izveidē un esošo pakalpojumu uzlabošanā un paplašināšanā liela nozīme ir sociālo pakalpojumu sniedzēju aktivitātei (grupu māju, jauniešu māju, dienas centru u.tml. izveide, tai skaitā izmantojot ESF un ERAF līdzekļus).

No visām iesaistītajām pusēm tiek sagaidīta gan ieinteresētība jaunu pakalpojumu veidu attīstībā konkrētajā reģionā, gan iniciatīva jaunu, efektīvu metožu apguvē un pielietošanā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU