Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš direktīvas „Par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē” stāšanās spēkā pacientiem ir lielākas iespējas saņemt plānveida veselības aprūpi arī citās valstīs. Direktīva attiecas uz pacienta tiesībām Eiropas Savienības valstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē.
FOTO: SXC
Pārrobežu veselības aprūpes priekšrocības Latvijas iedzīvotājiem jau ir pazīstamas – ikvienam ir tiesības saņemt bezmaksas neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību jebkurā no dalībvalstīm tādā pašā apmērā, kādā to saņemtu attiecīgās valsts pilsonis. Lai nepieciešamības gadījumā saņemtu neatliekamo palīdzību, ir jāuzrāda Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK). Ja tomēr neatliekamā un nepieciešamā medicīniskā palīdzība ir apmaksāta no saviem līdzekļiem, atgriežoties Latvijā, ir iespējams vērsties Nacionālā veselības dienestā (NVD) ar lūgumu iztērēto naudu kompensēt. Par naudas atgūšanas kārtību šādos gadījumos sīkāk skaidrots LV portāla rakstā "Kā atgūt līdzekļus, kas iztērēti par neatliekamo palīdzību ārzemēs".
Jaunā pārrobežu veselības aprūpes direktīva iet tālāk un noteic, ka pacientiem ir jābūt tiesībām atgūt iztērētos līdzekļus arī par ārzemēs saņemtu veselības aprūpi, kas nav uzskatāma par neatliekamo palīdzību, piemēram, par plānveida operāciju vai nepieciešamiem izmeklējumiem, ja līdzvērtīgi pakalpojumi mājās tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta referents Džons Rovans, prezentējot direktīvas pavērtās iespējas Pacientu ombuda rīkotajā konferencē "Kvalitatīva veselības aprūpe. Latvija Eiropā", šo jauninājumu pasniedza kā vienu no galvenajiem direktīvas principiem, īsi to raksturojot šādi: "Ja jums ir tiesības saņemt veselības aprūpi savās mājās [piederības valstī], tad jums ir visas tiesības saglabāt šīs privilēģijas arī dalībvalstīs. Tas nozīmē, ja jums ir tiesības saņemt kādu veselības aprūpes pakalpojumu savā valstī, tad jums ir tiesības atgūt iztērētos līdzekļus par to pašu pakalpojumu, ja tas saņemts citā dalībvalstī."
Kas jāņem vērā?
Jaunā kārtība attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kas saņemti pēc direktīvas stāšanās spēkā, tātad – pēc 2013.gada 25.oktobra. Ja esat ārstējies kādā no dalībvalstīm pirms šī datuma, diemžēl pieteikties saņemt atlīdzību nebūs iespējams.
Savukārt pacientiem, kuri pēc 25.oktobra ir devušies vai tikai plāno doties uz citu valsti saņemt medicīnas pakalpojumus, lai saņemtu atlīdzību par iztērētajiem līdzekļiem, atgriežoties Latvijā, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi:
Veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kas tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, noteic 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi). MK noteikumu 18.pielikumā ir pieejams saraksts "Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem", kurā norādīti tie pakalpojumi, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī šo manipulāciju kodi un tarifi. Ja nepieciešama ārstēšana stacionārā, tad tiks ņemti vērā noteikumu 22.pielikuma 3.tabulā "Fiksētās ikmēneša izmaksas aprēķinam izmantojamie gultasdienu tarifi un viena pacienta ārstēšanas tarifi" noteiktās summas.
"Saņemot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu citā valstī, pacientam vispirms būs pašam jānorēķinās ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju."
Svarīgi atzīmēt, ka, ja ārstēšanās izmaksas ārzemēs pārsniegs summu, kāda ir noteikta par attiecīgo pakalpojumu Latvijā, atgūt visus iztērētos līdzekļus par saņemtajiem plānveida medicīnas pakalpojumiem nebūs iespējams. Princips ir vienkāršs – ja operācija dalībvalstī izmaksā 1000 Ls, bet Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem šādas operācijas gadījumā sedz 450 Ls, tad atlīdzību varēs saņemt 450 Ls apmērā. Savukārt, ja medicīnas pakalpojums citā dalībvalstī izmaksā lētāk nekā Latvijā, jūs varēsiet saņemt atpakaļ naudu tikai tādā apmērā, cik esat samaksājis par pakalpojumu.
Piemēram, ja pacientei ir jāveic konservatīva miomektomija (saskaņā ar MK noteikumu 18.pielikumu kods 16054), bet paciente nevēlas gaidīt vairākus mēnešus uz plānveida operāciju Latvijā un nolemj doties veikt operāciju uz citu dalībvalsti, aprēķinot atlīdzību tiks piemērots tarifs – 419,80 lati.
Kā paskaidro NVD sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Lapiņa, Latvijā šādu operāciju veic stacionārā un to apmaksās, ņemot vērā MK noteikumu 22.pielikumā noteiktos tarifus. Minētā operācija atbilst programmai "Pārējie ķirurģiskie pakalpojumi". Ja ārzemēs tiek veikta, piemēram, ceļa locītavas endoprotezēšana (kods 20232), tad, ņemot vērā 22.pielikumā norādītos tarifus, atmaksas summa varētu sasniegt 1567,30 latus. NVD pārstāve gan vērš uzmanību uz to, ka iepriekš noteikt, kuru tabulu piemēros, un aprēķināt precīzu atmaksas summu ir praktiski neiespējami, jo veselības aprūpes un finansēšanas kārtība katrā dalībvalstī atšķiras, tāpat iepriekš nevar droši prognozēt, kā noritēs ārstēšanās gaita, procesā var mainīties diagnoze, nepieciešamās manipulācijas u.tml. Tāpēc NVD vērtēs katru gadījumu individuāli.
Iepriekšējās atļaujas saņemšana
Direktīva pieļauj, ka katrai dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, ir tiesības noteikt iepriekšējas atļaujas atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārzemēs nokārtošanas nepieciešamību. Bez iepriekšējās atļaujas nokārtošanas pacients varētu arī nesaņemt ārvalstīs iztērēto līdzekļu par veselības aprūpi atmaksu.
MK noteikumu 206.1 punktā ir noteikts, ka saņemt iepriekšējo atļauju ir nepieciešams šādu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai kādā no dalībvalstīm:
MK noteikumos ir paredzēti arī gadījumi, kādos NVD var atteikt izsniegt iepriekšējo atļauju, un tie ir precizēti MK noteikumu 206. 2 punktā:
Arī lemjot par iepriekšējās atļaujas izsniegšanu, NVD vērtēs katru iesniegumu individuāli un gaidīšanas rinda netiks ņemta vērā, ja pacienta stāvoklis gaidīšanu nepieļauj un ir paredzama tāda slimības attīstība, ka veselības aprūpes pakalpojums ir jāsaņem ātrāk, nekā pienāktu rindas kārta to saņemt. Piemēram, ja pacientam ir nekavējoši jāveic kardioķirurģiska ārstēšana stacionārā un šis apstāklis ir norādīts ārsta nosūtījumā vai ārstu konsīlija atzinumā, bet operācija Latvijā iespējama tikai pēc 3 mēnešiem, tad MK noteikumos norādītais pieļaujamai gaidīšanas laiks 12 mēneši netiks ņemts vērā.
"Jānoskaidro, vai nav nepieciešams nokārtot iepriekšēju atļauju, lai pēc tam varētu saņemt atlīdzību par saņemto medicīnas pakalpojumu."
NVD pārstāve L.Lapiņa skaidro, ka izšķirošais ir ārstu konsīlija lēmums. Ja ārstu konsīlija atzinumā būs norādīts konkrēts termiņš (piemēram, 3 mēneši), kurā pakalpojums ir jāsaņem, un šajā termiņā tas nav iespējams Latvijā, tad, neskatoties uz to, ka reālais gaidīšanas laiks būs īsāks par MK noteikumos noteiktajiem 12 mēnešiem kardioķirurģisko stacionāro operāciju gadījumā, pacients varēs saņemt plānveida palīdzību ārzemēs. L.Lapiņa norāda, ka dienests izvērtēs un visticamāk šādā gadījumā tiks izsniegta veidlapa S2 jeb "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu" (kas nav iepriekšēja atļauja). Tas nozīmē, ka steidzami nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksās pilnā tarifa apjomā, kāds tas ir valstī, kurā pakalpojumu pacients saņems.
Nepieciešamie dokumenti iepriekšējās atļaujas saņemšanai
Lai saņemtu iepriekšējo atļauju pieminēto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai citā dalībvalstī, personai ir jādodas uz NVD un jāiesniedz šādi dokumenti:
NVD pārbaudīs, vai iesniegums atbilst normatīvos aktos noteiktām prasībām, un izsniegs iepriekšējo atļauju, kas būs jāizmanto sešu mēnešu laikā (MK noteikumu 206. 5 punkts).
Nepieciešamie dokumenti atlīdzības saņemšanai
Lai saņemtu izdevumu atmaksu, personai gada laikā no dienas, kad tā beigusi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus citā dalībvalstī, kuri apmaksāti no personīgajiem līdzekļiem, jāiesniedz Nacionālajā veselības dienestā šādi dokumenti:
Šim dokumentam ir jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā.
Informācija pieejama Nacionālajā kontaktpunktā
Lai gan direktīva ir spērusi lielu soli pretim pacientu tiesībām saņemt līdzvērtīgu veselības aprūpi jebkurā no dalībvalstīm, kā arī pretendēt uz iztērēto līdzekļu par medicīnas pakalpojumiem atmaksu vismaz tādā apmērā, kādā tas tiktu segts, ja šo pakalpojumu saņemtu tepat Latvijā, joprojām ir daudz neskaidrību, kā tiks aprēķināta atlīdzība, ņemot vērā lielās veselības aprūpes sistēmu atšķirības. Kā redzams, nepieciešams ņemt vērā arī diezgan daudz priekšnoteikumu, lai šīs tiesības varētu izmantot pilnvērtīgi. Gandrīz visi prasītie dokumenti – ārstu nosūtījumi, atzinumi un apliecinājumi par saņemto pakalpojumu apmaksu, slimnīcas izraksti u.c. – pacientam vienmēr tiek izsniegti un tam liekas raizes nevajadzētu radīt.
Tomēr katrs gadījums ir atšķirīgs. Pirms došanās ārstēties uz citu valsti informāciju iespējams pārbaudīt un saņemt NVD Kontaktpunktā. Ja rodas kādas problēmas, jau atrodoties ārvalstu ārstniecības iestādē, arī tad dienesta pārstāve L.Lapiņa aicina iedzīvotājus zvanīt uz norādīto NVD tālruni ārvalstu numuriem.
NVD Kontaktpunkts sasniedzams
