Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ārstniecības riska fonds piedāvā skaidru un vienkāršu mehānismu atlīdzības par nodarītu kaitējumu veselībai vai dzīvībai saņemšanai. Jaunā kārtība paredz, ka būs iespējams saņemt arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, kas radušies, lai novērstu veselībai nodarītā kaitējuma sekas.
LV portāla infografika
Ārstniecības riska fonds ir iespēja pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpus tiesas procesa kārtībā.
Pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:
Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu neatkarīgi no tā, vai ārstniecības iestāde:
Ārstniecība vienmēr saistīta ar risku
Nav divu vienādu pacientu un slimības gaitu, tāpēc ārstniecības process vienmēr ir saistīts ar zināmu risku, pat ja ārsts strādā pēc vislabākās sirdsapziņas. Kā norāda Veselības ministrijas valsts sekretārs Rihards Muciņš publikācijā žurnālā "Jurista Vārds"1, "no visiem hospitalizētajiem pacientiem apmēram divi līdz pieci procenti ārstniecības iestādē gūst kādu kaitējumu savai veselībai, no kura bija iespējams izvairīties".
Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele uzsver, ka riski medicīnā vienmēr bijuši, ir un būs, un visbiežāk vainojams nav ārsts. Nereti problēma ir sistēma, slikta darba organizācija ārstniecības iestādē, apstākļi, kuros, jebkuram ārstam operējot, visticamāk rezultāts būs neveiksmīgs. Piemēram, vājš komandas darbs, nekvalitatīvi instrumenti vai problēmas ar sterilitāti. Vienmēr kaut kāds procents pacientu cietīs, kuru veselība nevis uzlabosies, bet pasliktināsies tieši ārstniecības procesa dēļ, kvalitātes problēmu dēļ un ar to vienkārši jārēķinās, rezumē L.Šulce-Rēvele.
Līdz šim cietušie pacienti vai viņu tuvinieki varēja vērsties ar prasību pret konkrētu ārstniecības personu vai iestādi tiesā civilprocesuālā kārtībā. Tas bija iespējams tikai tad, kad tika saņemts apstiprinājums no Veselības inspekcijas, ka ārstniecības procesā patiešām ir radīts kaitējums un tā rezultātā radušies zaudējumi. L.Šulce-Rēvele komentē, ka lielākoties šis garais ceļš līdz tiesas spriedumam nekādu labumu nav nesis un pacienta iespējas saņemt kompensāciju par radušos zaudējumu bija ierobežotas. Turklāt tiesvedība radīja reālu risku, ka kompensācijas apmērs var būt tik augsts, ka vainīgajam ārstam vai ārstniecības iestādei radās nopietnas finansiālas grūtības to segt, nemaz nerunājot par to, ka civilprocess ir sarežģīts, laikietilpīgs un prasa cietušās personas lielāku iesaistīšanos kaitējuma pierādīšanā.
Tāpēc bija ļoti svarīgi radīt saprotamu un pārskatāmu mehānismu, kas pacientiem ļautu īstenot Pacientu tiesību likuma 16.pantā noteiktās tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā.
Šāda mehānisma izveidi pasteidzināja Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē stāšanās spēkā 2013.gada 25.oktobrī. Direktīvas 4.pants paredz dalībvalstu pienākumu nodrošināt pārredzamas sūdzību procedūras un mehānismu, kā aizsargāt pacientus un lūgt aizsardzības līdzekļus, ja nodarīts kaitējums sniegtās veselības aprūpes dēļ. Šādam mehānismam ir jābūt samērīgam ar riska veidu un apmēru.
Ārstniecības riska fonda izveide
Līdz ar direktīvas stāšanos spēkā 25.oktobrī Latvijā darbu uzsāka Ārstniecības riska fonds, kā darbības pamati ir noteikti Pacientu tiesību likumā (16. un 17.pants) un 2013.gada 5.novembrī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi). 30.oktobrī spēkā stājās grozījumi likumā "Par prakses ārstiem", no kura izslēdza 17.pantu par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prakses ārstiem nepieciešamību.
Fonda līdzekļu turētājs, rīkotājs un administrators ir Nacionālais veselības dienests (NVD), savukārt Veselības inspekcija ir atbildīgā iestāde, kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu, noteic kaitējuma apmēru, vērtē pacienta radušos ārstniecības izdevumu saistību ar nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu, uz kā pamata NVD pieņem lēmumu par atlīdzības apmēru, izmaksu vai, gluži otrādi, - atteikumu izmaksāt atlīdzību no fonda.
"Atlīdzību pacientam izmaksās no 2014.gada 1.maija par kaitējumu, kas nodarīts pēc 2013.gada 25.oktobra."
Fonda mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpus tiesas procesa kārtībā, kas ir administratīvais process. Tas ir daudz pieejamāks un ātrāks. Pie tam būtiski atzīmēt, ka ārstniecības personām fonds ir iespēja nodrošināties un aizsargāt savas profesionālās darbības un tās iespējamo seku risku.
NVD Juridiskā departamenta Ārstnieciskā riska fonda vadītāja Ilze Šķiņķe uzsver, ka fonda mērķis nekādā veidā nav kļūt par soda mehānismu, lai vērstos pret ārstiem. Tā nolūks ir tieši pretējs – darboties pacienta interesēs un dot iespēju vienkāršotā veidā saņemt materiālu kompensāciju, nevēršoties pret ārstniecības iestādi vai konkrēto ārstniecības personu, kā tas bija iepriekš.
Fonda līdzekļi
Fonds ir sava veida apdrošināšanās pret riskiem ārstniecības procesā, kuru veiks visas ārstniecības iestādes. Pacientu tiesību likuma 17.panta 1.punkts paredz, ka Fonda budžetu veidos ārstniecības iestāžu riska maksājumi, kurus katrai iestādei reizi gadā aprēķinās NVD. Iemaksu apmērs būs atkarīgs no ārstniecības personu skaita attiecīgajā iestādē, kā arī no šo ārstniecības personu riska grupas.
Atbilstoši MK noteikumu 3.pielikumam visas ārstniecības personas ir iedalītas sešās riska grupās pēc principa – jo augstāks risks nodarīt kaitējumu pacienta veselībai, jo lielāks riska maksājums jāveic. Piemēram, pie 1.riska grupas tiek pieskaitīti ķirurgi, ginekologi–dzemdību speciālisti un katastrofu medicīnas ārsti, pie 2.riska grupas – onkologi, oftalmologi un intensīvās terapijas ārsti. Zemākā – 6.riska grupā tiek ieskaitīti ārsta palīgi, feldšeri, medicīnas māsas, masieri un fizioterapeiti. Aptuvenais riska maksājums par 1.riska grupas ārstniecības personu veidos 100 latus gadā, par medicīnas māsu gada riska maksājums varētu būt vien 5 lati.
MK noteikumu 21.punkts paredz NVD tiesības vērsties ar piedziņu pret ārstniecības iestādi, ja tā nav veikusi riska maksājumu vispār vai rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā. Savukārt, ja pacients ir vērsies dienestā ar prasību atlīdzināt kaitējumu veselībai, ko ir nodarījusi persona, kura strādā ārstniecības iestādē, kas nav veikusi riska maksājumu noteiktajā kārtībā, dienests no šīs ārstniecības iestādes regresa kārtībā piedzen visu pacientam izmaksātās atlīdzības summu, kā tas ir noteikts Civilprocesa likumā (MK noteikumu 22.punkts).
Tas nozīmē, ka pacientam nav jācieš no tā, ka viņš ir vērsies pēc medicīniskās palīdzības iestādē, kura nav veikusi riska maksājumu. Pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem neatkarīgi no tā, vai
Atlīdzība un tās apjoms
Pacientu tiesību likuma 16.panta 2.punktā ir norādītas divas pozīcijas, par kurām cietušais pacients varēs vērsties fondā, lai saņemtu atlīdzību, kā arī maksimālais atlīdzības apmērs.
Pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:
Atlīdzību par nodarīto kaitējumu pacienta dzīvībai un veselībai (tai skaitā arī morālo kaitējumu) ir tiesības saņemt nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk par likumā paredzēto maksimālo atlīdzības apjomu 100 000 latiem.
Savukārt atlīdzība par pacientam radītiem ārstniecības izdevumiem, kas saistīti ar nodarītā kaitējuma novēršanu vai mazināšanu, pienākas attiecīgo izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu, ja atlīdzību izmaksā par ārstniecības izdevumiem, kas radušies, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu veselībai, kas ticis nodarīts pacientam laika posmā no 2013.gada 25.oktobra līdz 31.decembrim. Ja kaitējums veselībai tiks izdarīts pēc 2014.gada 1.janvāra, maksimālais atlīdzības apmērs var sasniegt 28 460 eiro (aptuveni 20 000 Ls).
Atlīdzību pacientam izmaksās no 2014.gada 1.maija par kaitējumu, kas nodarīts pēc 2013.gada 25.oktobra, taču atlīdzības pieprasījumu drīkst iesniegt jau tagad.
Būtiski atzīmēt, ka fonda noteikumi paredz iespēju atlīdzību saņemt arī pacienta likumīgajiem mantiniekiem, ja veselības kaitējuma rezultātā ir iestājusies pacienta nāve (MK noteikumu 15. un 16.punkts).
Kas ir veselības aprūpes kaitējums?
Katram no mums ir sava subjektīva izpratne par to, vai saņemtā veselības aprūpes kvalitāte ir bijusi pietiekami augsta un rezultatīva. Ārstniecības process bieži vien ir nepatīkams un dažkārt arī nenes cerēto rezultātu. Bet ne vienmēr tas nozīmē, ka ir tiesības uz kompensāciju par morālām vai fiziskām ciešanām. Kā norādīts MK noteikumu anotācijā, jēdziens "veselības aprūpes kaitējums" ietver ciešanas, fiziskās vai garīgās, veselības bojājumus vai slimību, vai nāvi, kas varētu tikt novērsta, ja tiktu veikti pietiekami pasākumi laikā, kad pacients ir saskāries ar veselības un medicīnas aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā zālēm.
Tiesības pieprasīt atlīdzību nekādā ziņā neattiecas uz gadījumiem, kad slimības vai traumas attīstību novērst nav bijis ārsta spēkos. Pretendēt uz kompensāciju var tad, kad nodarītais kaitējums veselībai varēja arī nebūt, ja attiecīgais ārstniecības speciālists būtu to novērsis, bet to neizdarīja. Piemēram, kā norādīts likumprojekta anotācijā, kompensējams ir kaitējums, ko rada medicīnas ierīču brāķis vai medicīnas iekārtu un aprīkojuma nepareiza lietošana. Kompensējami ir arī diagnostikas kaitējumi (aizkavēta vai nepareiza diagnoze, piemēram, vēža slimniekam), infekcijas kaitējumi (ārstēšanās un aprūpes laikā izraisīta), tāpat arī zaudējumi, kas radušies nelaimes gadījumos, kas saistīti ar medicīnisko aprūpi un pacienta transportēšanu.
"Pretendēt uz kompensāciju var tikai tad, ja nodarītais kaitējums veselībai varēja arī nebūt un attiecīgais ārstniecības speciālists būtu to novērsis, bet to neizdarīja."
Situācijas ir ļoti dažādas, un katrā individuālā gadījumā inspekcija vērtēs, ņemot vērā daudzus kritērijus, kuri ir uzskaitīti MK noteikumu 9.punktā, piemēram, pacienta veselības stāvoklis pirms ārstēšanas uzsākšanas, slimības paredzamā gaita atbilstošas ārstēšanas gadījumā, pacienta līdzdalība savas veselības aprūpē u.c. Tāpat, lai NVD aprēķinātu atlīdzības apmēru, inspekcijai ir ne tikai jāizvērtē, vai kaitējums patiešām ir nodarīts, bet arī jāizsaka kaitējuma apmērs procentos (MK noteikumu 10.2.punkts). Tamdēļ MK noteikumu 2.pielikumā ir atrodami kritēriji pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma smaguma noteikšanai. Piemēram, uz maksimālo atlīdzības apmēru (100%) var pretendēt, ja nav savlaicīgi diagnosticēta saslimšana un līdz ar to nav nodrošināta adekvāta ārstēšana, kā rezultātā iestājusies pacienta nāve vai paliekoši veselības traucējumi (invaliditāte, darbnespēja).
Atlīdzības pieprasījums
Iesniegt prasījumu atlīdzināt dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī iztērētos līdzekļus par kaitējuma novēršanu varēs divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. To noteic Pacientu tiesību likuma 16.panta 5.punkts. Pie tam jāuzsver, ka atlīdzību neizmaksās par kaitējumu, kas nodarīts pirms Ārstniecības riska fonda darbības uzsākšanas, proti, pirms 2013.gada 25.oktobra. Ja neveiksmīga operācija ir veikta 24.oktobrī, diemžēl atlīdzību saņemt no fonda nevarēs.
Lai pieprasītu atlīdzību, pacientam jāvēršas NVD un jāiesniedz šādi dokumenti:
Pacienta atlīdzības pieprasījumu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad prasījums ir iesniegts NVD. Pacientu tiesību likuma 16.panta 6.punkts pieļauj vajadzības gadījumā iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam, ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju.
Pacienta iesnieguma izskatīšanas kārtība
Vēl daudz nezināmā
L.Šulce-Rēvele neslēpj gandarījumu par to, ka Ārstniecības riska fonds beidzot ir uzsācis darbību, kas patiesi ir laba iespēja pacientiem aizstāvēt savas tiesības. Taču vienlaikus jānorāda, ka fonds ir kaut kas jauns un Latvijā vēl nebijis, tāpēc vēl pastāv daudz neskaidru jautājumu, kā tas praksē darbosies. Pacientu ombuda vadītāja pauž cerību, ka izdosies sistēmu ieviest tā, ka pacienti tiešām vajadzības gadījumā saņems kompensācijas, bet notikušās ārstniecības kļūdas tiks analizētas, nebaidoties no mediķu sodīšanas, bet meklējot labākos problēmu risinājumus veselības aprūpes sistēmā kopumā.1Muciņš Rihards. Ārstniecības riska fonda būtība un tiesiskie aspekti. Jurista Vārds. 2013. 8.oktobris, Nr.41(792).
