Kas ir pārrobežu veselības aprūpe?
Viena no Eiropas Savienības (ES) pamata brīvībām ir brīva personu kustība. Ikviens ES pilsonis var brīvi pārvietoties, apmesties uz dzīvi un strādāt citā ES dalībvalstī. Ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju mobilitāti, ne vienmēr viņiem ir iespēja saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus savā piederības valstī. Dažkārt pacienti izvēlas saņemt medicīnisko palīdzību ārzemēs, ja tā ir ērtāk vai ātrāk.
Visiem ir zināms par garajām rindām uz plānveida operācijām Latvijā - ja pacientam uz valsts apmaksātu plānveida operāciju jāgaida vairākus mēnešus, būtu tikai loģiski operāciju veikt citā valstī, kur rindu nav, un, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, saņemot vismaz daļēju atlīdzību no piederības valsts. Taču līdz šim nebija noteikta regulējuma un vienotas izpratnes, kā organizēt starpvalstu sadarbību veselības aprūpes jomā, kādas ir pacientu tiesības un kā aizsargāt šo pacientu intereses, kas ārstējas ārzemēs, kā nodrošināt informācijas apmaiņu par citās valstīs pieejamo veselības aprūpi, tās izmaksām, iespēju saņemt atlīdzību u.tml.
Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele stāsta, ka atšķirības veselības aprūpes organizācijā, finansēšanā ir ļoti lielas, un tā tas arī var būt, bet ir nepieciešami vienoti standarti par veselības aprūpes kvalitāti un pacientu tiesībām. Šādi standarti ir priekšnoteikums, lai starpvalstu sadarbība veselības jomā būtu iespējama. ES līmenī jau krietnu laiku tika diskutēts par tāda normatīvā regulējuma nepieciešamību, kas starpvalstu līmenī atvieglotu un veicinātu sadarbību pacientu un ārstu starpā un nodrošinātu skaidrus noteikumus veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai citās dalībvalstīs. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīva 2011/24/ES "Par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē" (turpmāk – direktīva) ir liels solis uz priekšu šīs jomas sakārtošanā. Direktīva attiecas uz veselības aprūpi 28 ES dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija) un Šveices Konfederācijā (turpmāk – dalībvalstis).
Direktīvā ir definēts, ka ar pārrobežu veselības aprūpi ir jāsaprot tie "veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp zāļu un medicīnas ierīču izrakstīšana un izsniegšana, ko sniedz vai kas ir izrakstīta dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts" (3.pants). Tātad, ja jūs esat Latvijas iedzīvotājs, kam ir tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā, bet medicīnisko palīdzību saņemat, piemēram, Vācijā, tad tā ir pārrobežu veselības aprūpe, uz kuru attiecas šī direktīva. Galvenais direktīvas mērķis ir "uzlabot piekļuvi drošai un kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei un veicināt dalībvalstu sadarbību veselības aprūpes jomā, pilnībā ievērojot valstu kompetenci veselības aprūpes organizēšanā un sniegšanā" (direktīvas 1.pants).
Dalībvalstu pienākumi pārrobežu veselības aprūpes nodrošināšanā
Direktīvā ir definētas pamatvērtības un principi, kas ir vispārpieņemti katrā no dalībvalstīm, bet turpmāk to ievērošana būs jāpiemēro arī attiecībās ar citu dalībvalstu pacientiem un pilsoņiem. Piemēram, universālums, vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei, taisnīgums un solidaritāte. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pret visiem pacientiem izturas taisnīgi, ņemot vērā to veselības aprūpes vajadzības, nevis piederību citai dalībvalstij. Direktīvas 4.panta 3.punkts noteic, ka "pacientiem no citām dalībvalstīm piemēro nediskriminācijas principu saistībā ar viņa valstspiederību".
Šis dokuments neaprobežojas ar principu un vērtību uzskaitījumu. Dalībvalstīm saskaņā ar direktīvu līdz 2013.gada 25.oktobrim bija jāsper attiecīgi soļi likumdošanas laukā, lai nodrošinātu, ka direktīvā noteiktās prasības tiktu īstenotas dzīvē.
"Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pret visiem pacientiem izturas taisnīgi, ņemot vērā to veselības aprūpes vajadzības, nevis piederību citai dalībvalstij."
Dalībvalstu, līdz ar to arī Latvijas, pienākumi attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpes īstenošanu ir:
- Nodrošināt pacientam sasniedzamu informāciju par dalībvalstī pieejamo veselības aprūpi un ārstēšanas iespējām, tās kvalitāti un drošību, izmaksām, nepieciešamajām atļaujām un pieejamo apdrošināšanu pret riskiem u.tml. (4.panta 2.punkts (b));
- Nodrošināt pacientam pieejamu pārredzamu sūdzības procedūru un mehānismu, kas veselībai nodarīta kaitējuma gadījumā dod iespēju lūgt aizsardzības līdzekļus saskaņā ar ārstniecības dalībvalsts tiesību aktiem (4.panta 2.punkts (c));
- Nodrošināt dalībvalsts teritorijā sniegtam medicīnas pakalpojumam profesionālās apdrošināšanas sistēmu vai garantiju atbilstoši pakalpojuma riska veidam un apmēram (4.panta 2.punkts (d));
- Nodrošināt privātuma pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi (4.panta 2.punkts (e));
- Nodrošināt pacientiem, kas saņēmuši ārstēšanu, iespēju saņemt rakstisku vai medicīnisku medicīnisko karti vai vismaz tās kopiju, lai nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību (4.panta 2.punkts (f));
- Nodrošināt, ka pacientiem no citām dalībvalstīm piemēro veselības aprūpes maksu tādā pašā līmenī kā vietējiem iedzīvotājiem (4.panta 4.punkts);
- Nodrošināt pārrobežu veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanu, ja attiecīgā veselības aprūpe ir pakalpojums, ko personai ir tiesības saņemt piederības valstī (5.pants (a)).
Direktīvā pieminēta arī virkne jomu, kādās dalībvalstis attīsta sadarbību un savstarpēju palīdzību, kas vajadzīga, lai padarītu pārrobežu veselību efektīvāku un pieejamāku pacientam. Piemēram, informācijas apmaiņa, e-medicīna, pacientu datu drošība, telemedicīna, references tīklu izveide reto slimību jomā u.c. Īpaši jāizceļ iniciatīva par citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu, lai nodrošinātu ārstēšanas nepārtrauktību gadījumos, kad ārstniecības dalībvalstī ir izdota recepte zālēm vai medicīnas ierīcēm, bet to iegāde vai saņemšana ir plānota citā valstī.
Direktīvas ieviešana Latvijā
Būtiskākās pārmaiņas un jauninājumi, kādi sagaida Latvijas pacientus un ārstniecības personas pēc direktīvas stāšanās spēkā Latvijā, ir:
- Pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunkts – iespēja saņemt informāciju par Latvijas veselības aprūpes sistēmu un pārrobežu aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību;
- Ārstniecības riska fonds - iespēja saņemt atlīdzību par ārstniecības procesā nodarītu kaitējumu cilvēka dzīvībai vai veselībai;
- Iespēja saņemt izdevumu atlīdzību par citā dalībvalstī saņemtu plānveida veselības aprūpi;
- Iespēja izmantot vienā dalībvalstī izsniegtu recepti zāļu vai medicīnisko ierīču saņemšanai citā dalībvalstī.
Pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunkts
Kontaktpunkts ir pirmā pieturvieta, kur meklēt nepieciešamo informāciju par atļauju saņemšanu, kārtību, kādā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus citās valstīs, citu dalībvalstu kontaktpunktu koordinātas, kā arī par citiem ar veselības aprūpi saistītiem jautājumiem, piemēram, pacientu tiesībām, Ārstniecības riska fondu, sūdzību par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti iesniegšanas kārtību u.c.
Iepazīstinot ar jauninājumiem veselības aprūpes jomā Latvijā, kas ieviesti saistībā ar direktīvas stāšanos spēkā, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja vietniece Biruta Kleina Pacientu ombuda konferencē "Kvalitatīva veselības aprūpe. Latvija Eiropā" uzsvēra, ka informācijas pieejamība ir ļoti svarīga, lai pārrobežu veselības aprūpe varētu nonākt līdz pacientam. Nacionālais kontaktpunkts ir informācijas centrs, kas sniedz informāciju ne tikai par savas valsts veselības aprūpes sistēmu, bet arī par pārrobežu pakalpojumu saņemšanas kārtību un noteikumiem.
"Ja jums ir tiesības saņemt kādu veselības aprūpes pakalpojumu savā valstī, tad jums ir tiesības atgūt iztērētos līdzekļus par to pašu pakalpojumu, ja tas saņemts ārzemēs."
Kā pastāstīja B.Kleina, kontaktpunktam ir daudz dažādu pienākumu, kuros ietilpst informācijas apkopošana un atjaunošana, kontaktpunkta mājaslapas uzturēšana, informācijas sniegšana telefoniski un elektroniski, komunikācija un informācijas apmaiņa ar valsts un ārstniecības iestādēm, nevalstiskām organizācijām un citu valstu kontaktpunktiem, statistikas datu apkopošana iesniegšanai Eiropas Komisijai, kas ik pēc trim gadiem vērtēs pacientu plūsmu un direktīvas ietekmi uz katras valsts veselības aprūpes sistēmu. Tomēr ministrijas pārstāve atgādināja, ka šobrīd vēl ir daudz neskaidru jautājumu, jo nav pieredzes, kā viss reāli strādās. Arī L.Šulce-Rēvele uzsver, ka nezināmā saistībā gan ar Ārstniecības riska fondu un pārrobežas veselības aprūpi ir daudz un tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai gan pacienti, gan mediķi dalītos ar savu pieredzi un viedokli, lai jaunievedumi nekļūst par formāliem mehānismiem, kurus neviens neizmanto.
Pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunkts Latvijā atrodas Nacionālā veselības dienesta pārziņā, un tas sniedz informāciju:
- kontaktpunkta mājaslapā;
- telefoniski pa bezmaksas tālruni Latvijas iedzīvotājiem 80001234, kā arī tālruni no ārvalstu numuriem + 371 67045005 (darbdienās no 8.30 – 17.00);
- elektroniski: nvd@vmnvd.gov.lv
Svarīgi atcerēties to, ka visi jauninājumi attiecas uz veselības aprūpi, kas saņemti pēc 2013.gada 25.oktobra.
Drīzumā LV portālā lasiet par Ārstniecības riska fonda izveidi.
