Latvijai no ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam būs pieejami 7,5 miljardi eiro. Rēķinot pieejamo atbalstu uz vienu iedzīvotāju, tas veido aptuveni 3000 eiro uz cilvēku.
LV portāla infografika
ES daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam:
Par katru iemaksāto eiro Latvija atpakaļ saņem četrus
Neskatoties uz to, ka pirmo reizi vēsturē ES daudzgadu budžets ir samazināts (2014.–2020.gada budžets ir 908 miljardi eiro, kas ir par 3% jeb 34 miljardiem mazāks nekā iepriekšējos septiņos gados), Latvijai ir izdevies panākt labus nosacījumus. Kopumā valsts no Eiropas budžeta tuvākajos septiņos gados saņems 7,5 miljardus eiro.
Ārlietu ministrijas sagatavotajā pārskatā par ES daudzgadu budžetu minēts, ka pieejamais Kohēzijas finansējums būs 4,770 miljardi eiro, tiešajiem maksājumiem būs pieejami 1,717 miljardi eiro, Latvijas lauksaimnieki no ES budžeta varēs saņemt, sākot no 109 eiro/ha, savukārt lauku attīstības veicināšanai Latvijai būs pieejami 966 miljoni eiro.
Ar ES fondu finansējumu būs iespējams turpināt investīcijas izaugsmi veicinošās jomās (transporta sistēmas attīstīšana, pētniecība, tehnoloģiju attīstīšana un inovācijas, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana, energoefektivitāte, vide, nodarbinātības veicināšana, izglītība).
Savukārt Latvijas provizoriskās iemaksas ES budžetā veido 1,860 miljardus eiro. Par katru ES budžetā iemaksāto eiro Latvija saņems atpakaļ 4 eiro. Tādējādi Latvija ir ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām ES dalībvalstīm (saskaņā ar Eiropas Komisijas izmantoto metodoloģiju, paliekot aiz Bulgārijas, Lietuvas un Ungārijas). Savukārt, rēķinot pieejamo atbalstu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ierindojas 3. vietā, saņemot aptuveni 3000 eiro uz vienu iedzīvotāju.
"Par katru ES budžetā iemaksāto eiro Latvija saņems atpakaļ 4 eiro."
Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Dace Akule uzskata, ka kopumā Latvijas panāktie rezultāti ir labi vairāku iemeslu dēļ. "Salīdzinot sākotnējo budžeta piedāvājumu un to, kāds ir panākto sarunu iznākums, jāsecina, ka Latvija kopumā varēs izmantot aptuveni 700 miljonus eiro vairāk, nekā bija iecerēts, kas norāda uz dalībvalstu izpratni par nepieciešamību veicināt attīstību tā sauktajās jaunajās dalībvalstīs," saka D.Akule. Viņasprāt, galvenais izaicinājums saistībā ar ES līdzekļu apguvi ir ilgtspējīgi izmantot šī finansējuma iespējas.
"Providus" direktore uzsver: "Mēs arī veicam iemaksas ES budžetā, tāpēc pieejamie līdzekļi jāizmanto atbildīgi – ne tāpēc, ka tā ir pieejama "lēta" nauda, bet gan tāpēc, ka tas palīdz kādas nozīmīgas problēmas risināšanā. Mēs piedalāmies ar savu - valsts, pašvaldības, uzņēmuma vai NVO - līdzfinansējumu."
Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk tā saņem
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas vadītājs Kaspars Kreics skaidro, ka atkarībā no tā, cik turīga ir valsts, tā ES budžetā iemaksā lielāku vai mazāku naudas summu. "Šī nauda pēc tam atgriežas dalībvalstīs, bet jau pēc cita principa - jo nabadzīgāka valsts un jo vairāk tajā iedzīvotāju (ir arī sīkāki kritēriji), jo vairāk tā saņem. No saņemtās naudas atņemot iemaksāto, iespējams izrēķināt "neto bilanci"," stāsta K.Kreics.
Tās valstis, kam neto bilance ir pozitīva (saņem vairāk nekā iemaksā), reizēm tiek sauktas par saņēmējvalstīm, bet tās, kurām negatīva (iemaksā vairāk nekā saņem) - par donorvalstīm. Tas nav oficiāls statuss, ko var iegūt vai zaudēt. Latvija jau kopš pievienošanās ES 2004.gadā ir saņēmējvalsts - tā katru gadu no ES budžeta saņem daudz vairāk naudas nekā tajā iemaksā. Kopējā bilance no 2004. līdz 2011.gadam ir +3,52 miljardi eiro. 2011.gadā Latvija saņēma par 731 miljonu vairāk nekā iemaksāja ES budžetā.
Pašlaik Latvija ir starp tām 15 dalībvalstīm, kurām neto atbalsts ir ar plusa zīmi, pārējo 12 dalībvalstu iemaksas ES budžetā paredzamas lielākas par to naudu, ko tās no budžeta varēs saņemt. Starp tām valstīm, kuras saņem vairāk nekā iemaksā, vēl ir Lietuva, Igaunija, Ungārija, Slovākija, Polija, Čehija, Grieķija, Portugāle, Bulgārija, Malta, Rumānija, Slovēnija, Īrija, Spānija. Savukārt pārējās dalībvalstis – Kipra, Itālija, Beļģija, Somija, Francija, Austrija, Lielbritānija, Vācija, Luksemburga, Dānija, Nīderlande, Zviedrija – ir ar negatīvu neto atbalstu.
ES budžetu galvenokārt veido dalībvalstu iemaksas
ES budžetu izstrādā Eiropas Komisija, un savstarpējās diskusijās apstiprina Eiropas Parlaments un Padome. Tas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, ko ES īsteno attiecīgā gada laikā. Finanšu avots ES kopīgās politikas finansēšanai ir ES budžeta ieņēmumi, ko galvenokārt veido dalībvalstu iemaksas jeb t.s. ES pašu resursu maksājumi. Nelielu daļu no ES budžeta ieņēmumiem nodrošina citi ieņēmumi, piemēram, soda naudas, pārpalikums budžetā no iepriekšējā gada u.tml.
Finanšu ministrijas mājaslapā pieejamā informācija vēsta, ka ES dalībvalstu saistības veikt pašu resursu iemaksas nosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.pants, kā arī Eiropas Padomes 2007.gada 7.jūnija Lēmums par Kopienu pašu resursu sistēmu (2007/436/EK, Euratom).
Dalībvalstu iemaksas jāveic katru gadu ik mēnesi. Latvijā pašu resursu administrēšanu regulē Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.352 "Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtība".
Budžets atspoguļo prioritātes
Daudzgadu budžets neaizstāj ikgadējo budžetu, bet gan saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un EK iestāžu nolīgumu par budžeta pārvaldību nodrošina to, ka vidējā termiņā ES izdevumi, sadalot tos plašās kategorijās, attīstās sistemātiski un nepārsniedz maksimāli pieļaujamo apjomu (1,23% no ES NKI). Pašlaik spēkā ir ES finanšu ietvars 2007.-2013.gadam. Dalībvalstis par to vienojās 2005.gada 15.-16.decembra Eiropadomē. Pasākumi un projekti, ko finansē no ES budžeta, atspoguļo ES noteiktās prioritātes attiecīgajam laikposmam. Piemēram, 2007.-2013.gadā prioritātes ir kohēzijas politika, dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana. Latvijai piešķirtais finansējums - 6,64 miljardi eiro - izlietots, lai rekonstruētu Latvijas autoceļus, modernizētu ostas, rekonstruētu Rīgas lidostas skrejceļu, izbūvētu ūdensvada un kanalizācijas tīklus, uzlabojot ūdens kvalitāti, siltinātu daudzdzīvokļu mājas, modernizētu lauku saimniecības, renovētu slimnīcas, skolas un realizētu citus pasākumus.
"Mēs veicam iemaksas ES budžetā, tāpēc pieejamie līdzekļi jāizmanto atbildīgi – ne tāpēc, ka tā ir pieejama „lēta” nauda, bet gan tāpēc, ka tas palīdz risināt kādu tiešām nozīmīgu problēmu."
D.Akule par šī finansējuma izlietojumu saka, ka ir gan veiksmīgi, gan ne tik veiksmīgi piemēri. Kā pozitīvs piemērs minams ūdens kvalitātes uzlabošana, nomainot ūdensvadus un kanalizācijas tīklus daudzās Latvijas pilsētās, kas palīdzēs sasniegt dzeramā ūdens kvalitāti līdz ES vidējam standartam. Tāpat veiksmīgs bijis ES līdzfinansējuma izlietojums kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanai un kultūras infrastruktūras uzlabošanai, kā arī ceļu būvniecībai, lai gan šajā jomā pēdējos gados iegūta laba mācība pieprasīt pakalpojuma sniedzējiem ilgtspējīgu un kvalitatīvu rezultātu.
Savukārt ne tik veiksmīgie piemēri - vilcienu iepirkuma konkurss vai nepieciešamība atmaksāt 1,2 miljonus eiro no naturālajām saimniecībām izmaksātā atbalsta –, viņasprāt, rāda, ka tie var būt saistīti ar nepareizu plānošanu un nepietiekamu kontroli, un ne vienmēr runa ir par ļaunprātīgu cerību iedzīvoties uz ES budžeta rēķina. "Manuprāt, tas pieder pie mācīšanās procesa – galvenais ir iegūtās mācības likt lietā un censties atrast risinājumus, lai tādi gadījumi neatkārtotos," piebilst D.Akule.