Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē rindā gaida ap astoņiem tūkstošiem bērnu.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Ko segs valsts atbalsts
Vispirms jāatceras, ka valsts atbalsts nav paredzēts, lai piedāvātu izvēles iespēju – laist bērnu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, privātajā bērnudārzā vai uzticēt auklei. Atbalsta būtība – risinājums situācijā, kad pašvaldība garo rindu dēļ nevar piedāvāt savā teritorijā deklarētam bērnam vietu bērnudārzā un līdz ar to vecāki spiesti šo pakalpojumu pirkt no privātā pakalpojumu sniedzēja.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Jevgēnija Butņicka skaidro, ka šāds regulējums paredzēts, lai nodrošinātu alternatīvu un līdzvērtīgu pakalpojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes sniegtajam pakalpojumam un veicinātu bērnu vecāku atgriešanos darba tirgū.
Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem "Kārtība, kādā tiek aprēķināts un piešķirts valsts atbalsts bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanas pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem pakalpojumu pie privātā pakalpojumu sniedzēja" valsts atbalsta apmērs vienam bērnam noteikts līdz 100 latiem mēnesī, ievērojot nosacījumu, ka valsts atbalsta un pašvaldības līdzfinansējuma kopējais apjoms vienam bērnam nepārsniedz 160 latus Rīgas plānošanas reģionā un 130 latus ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošā privātā izglītības iestādē, pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja vai bērna dzīvesvietā, ja tur tiek sniegts bērna uzraudzības pakalpojums.
Ar pašvaldības līdzfinansējumu jāsaprot konkrētas pašvaldības saistošajos noteikumos, domes lēmumā vai līgumā noteikts pašvaldības līdzfinansējums bērnam izglītības programmas īstenošanai privātajā izglītības iestādē vai pirmsskolas izglītības programmas apgūšanas atbalstam ģimenē pie bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja.
"Atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu alternatīvu un līdzvērtīgu pakalpojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes sniegtajam pakalpojumam un veicinātu bērnu vecāku atgriešanos darba tirgū."
Jāņem vērā: ja maksa par pirmsskolas izglītības pakalpojumu privātā izglītības iestādē vai par bērnu uzraudzības pakalpojumu ir vienāda vai mazāka par iepriekš minēto kopējo atbalstu, valsts atbalsts tiek piešķirts atbilstoši starpībai starp līgumā par izglītības pakalpojumu sniegšanu vai līgumā par bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanu noteikto pakalpojuma cenu un pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu, bet ne vairāk par 100 latiem. Ja, piemēram, maksa Pierīgas privātajā PII ir 160 latu, un pašvaldība no sava budžeta līdzfinansē 90 latus, tad valsts atbalsts būs nevis 100 lati, bet starpība, kas veidojas no 160 latiem atņemot 90 latus, tātad – 70 lati.
Savukārt gadījumos, ja maksa par pirmsskolas izglītības pakalpojumu privātā izglītības iestādē vai par bērnu uzraudzības pakalpojumu ir lielāka par šo noteikumu kopējo atbalstu, valsts atbalsts tiek piešķirts atbilstoši starpībai starp kopējā atbalsta summu un pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu, bet ne vairāk par 100 latiem.
Piemēram, maksa privātajā bērnudārzā ir 220 latu. Pašvaldība līdzfinansē 60 latus, bet valsts atbalsts nedrīkst būt lielāks par simts latiem. 60 lati (pašvaldība) + 100 lati (valsts atbalsts) = 160 lati (summa, ko kopējais valsts un pašvaldības finansējums nedrīkst pārsniegt).
220 lati (maksa par privāto PII) – 160 lati (pašvaldība + valsts) = 60 lati. Šī summa būs jāpiemaksā bērna vecākiem.
Paredzētas arī situācijas, ja pašvaldības līdzfinansējums bērnam ir vienāds vai lielāks par šajos noteikumos minēto kopējo atbalstu. Piemēram, ja kāda Pierīgas pašvaldība no saviem līdzekļiem jau līdzfinansē bērna uzturēšanos privātajā bērnudārzā 160 vai vairāk latu apmērā, tad valsts atbalsts netiks piešķirts.
Kam atbalsts nav paredzēts, un kad to pārtrauc
Atbalstu nepiešķirs par dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē privāto izglītības iestādi vai nesaņem bērnu uzraudzības pakalpojumu. Šādā gadījumā valsts atbalstu aprēķinās proporcionāli apmeklēto dienu skaitam privātā izglītības iestādē vai dienu skaitam, kad bērns ir saņēmis bērnu uzraudzības pakalpojumu. Par attaisnojošu iemeslu privātās izglītības iestādes neapmeklēšanai uzskatāma bērna prombūtne veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ, ko apliecina ģimenes ārsta izsniegta izziņa.
Tāpat jāatceras, ka valsts atbalsta līdzekļi nav paredzēti ēdināšanas izdevumu segšanai.
Valsts atbalsta izmaksu pārtrauks pēc 30 dienām no brīža, kad bērnam piedāvāta vieta pašvaldības izglītības iestādē. Ja bērnu uzņems pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, valsts atbalstu aprēķinās proporcionāli bērnudārza apmeklēto dienu skaitam vai saņemtā uzraudzības pakalpojuma dienu skaitam.
Kas var būt bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs
Atbalsts ir paredzēts norēķiniem par bērna uzraudzības pakalpojumu darbdienās ne mazāk kā astoņas stundas dienā ar vienu no šādiem privātā pakalpojuma sniedzējiem:
J.Butņicka uzsver, ka par nepilna laika pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas sniegti brīvdienās, valsts atbalstu nepiešķirs.
Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam ir jābūt reģistrētam un jānoslēdz ar bērna vecākiem (aizbildņiem) rakstisks līgums. Lai saņemtu valsts atbalstu izdevumu segšanai par privātā izglītības iestādē saņemtajiem pakalpojumiem, privātā izglītības iestāde reģistrē bērnu Valsts izglītības informācijas sistēmā. Savukārt bērna vecāki (aizbildņi) informē pašvaldību, kurā ir deklarēta bērna dzīvesvieta, par to, ka bērns saņem pakalpojumu privātā bērnudārzā vai pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja, norādot privātā pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Ja pakalpojumu sniedz fiziska persona, piemēram, aukle vai vecmāmiņa, tad norāda personas vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietas adresi, personas kodu un pakalpojuma sniegšanas vietu.
Valsts atbalsta pieprasījumus izvērtē, piešķir un tā izlietošanu uzrauga Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Bērna uzraudzītājam jāatbilst prasībām
Ja ar privātajām izglītības iestādēm pārpratumi it kā nevarētu rasties, tad bērnu vecākiem, iespējams, ir jautājumi par to, kā nokārtot, lai aukle vai vecmāmiņa, kas veic bērna pieskatīšanu, saņemtu valsts atbalstu.
Svarīgi zināt, ka valsts atbalsts nenonāks jebkura bērna pieskatītāja maciņā. Lai uz to pretendētu, jāizpilda MK noteikumu "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība" nosacījumi, kas stājas spēkā ar šā gada 1.septembri.
"Par nepilna laika pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas sniegti brīvdienās, valsts atbalstu nepiešķirs."
Pakalpojuma sniedzējam vai pakalpojuma sniegšanā iesaistītai personai, kas nodarbojas ar bērnu uzraudzību, jāatbilst šādām prasībām:
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece Linda Liepa norāda, ka, ņemot vērā šo jauno iespēju, visticamāk, tuvākajā laikā palielināsies pieprasījums pēc apmācībām aukļu darbības jomā un izglītības iestādes uz to reaģēs, piedāvājot attiecīgas apmācību programmas. Ja tomēr kādā pašvaldībā tas nenotiks, tad interesentiem būs jāmeklē iespējas apmācībām tuvākajā apkaimē. Jāņem vērā, ka pakalpojuma sniedzēja kvalifikācijas prasībai ir plānots pārejas periods, proti, šī prasība stāsies spēkā tikai ar 2014.gada 1.janvāri.
Pakalpojuma sniedzējam (vai tā pilnvarotai personai) un pakalpojuma saņēmējam (bērna vecākiem/aizbildņiem) ir jānoslēdz rakstisks līgums un jāņem vērā, ka aukle nevarēs būt bērna pirmās pakāpes radinieks.
Bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējam ir obligāti jāreģistrējas IZM pakļautībā esošajā Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Lai reģistrētos, fiziska persona, kura vēlas sniegt pakalpojumu, iesniedz IKVD rakstisku iesniegumu un ziņas par sevi - vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adrese (ja ir), kā arī pakalpojuma sniegšanas adresi, pakalpojuma sniegšanas formu un vietu (bērna dzīvesvietā vai ārpus bērna dzīvesvietas), plānoto bērnu skaitu un to vecumu.
L.Liepa skaidro: iesniedzot iesniegumu reģistrācijai Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, iesniedzējs ar savu parakstu apliecina ziņu pareizību, tai skaitā arī par atbilstību noteiktām izglītības prasībām. Reģistrējoties IKVD, personai jāuzrāda dokumenti, kas apliecina prasmes sniegt pirmo palīdzību un iegūto izglītību (piemēram, apliecību par aukļu kuru apguvi). Ja iesniegumu persona iesniegs pa pastu, lūgums pievienot apliecinošo dokumentu kopijas. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam VBTAI uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā, un to paredz arī jaunie MK noteikumi, proti, VBTAI pārbaudīs aukles darbību ne retāk kā reizi gadā.
Pakalpojuma sniedzēja iesniegto informāciju IKVD izvērtēs un, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu informāciju vai iesniegumu noraidīt, pieņems lēmumu par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu. Lēmumu pakalpojumu sniedzējs saņems trīs darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Personai, kas vēlas sniegt bērna uzraudzības pakalpojumu (kļūt par aukli), jāreģistrējas atbilstoši normatīvajiem aktiem kā individuālajam komersantam vai kā saimnieciskās darbības veicējam Valsts ieņēmumu dienestā.
Prasībai par aukļu izglītību noteikts pārejas periods, proti, no š.g. 1.septembra līdz gada beigām bērnu uzraudzības pakalpojumu varēs sniegt arī persona, kura vēl nav paspējusi apgūt aukļu kursu programmu. Taču, ja persona gribēs sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu arī no 2014.gada 1.janvāra, tai ir jāapmeklē aukļu kursi līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra, laikā par to informējot IKVD, jo pretējā gadījumā persona tiks izslēgta no bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistra.
Sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu un saņemt valsts atbalstu varēs arī bērna vecmāmiņa, ja vien viņa izpilda visas normatīvajā regulējumā paredzētās prasības.
J.Butņicka norāda, ka līdz šim aukļu pakalpojumu sniegšana ir attīstījusies galvenokārt Liepājā un Ķekavas novadā, tāpēc jāņem vērā, ka šāda pakalpojuma pieejamība var sākties pēc 1.septembra. Bērna vecākiem noteikti ir jāsazinās ar pašvaldību, kurā deklarēta bērna dzīvesvieta, lai noskaidrotu par pašvaldības līdzfinansējumu tad, ja pakalpojumu sniedz aukle. Liela daļa pašvaldību pašlaik paredz finansējumu, ja bērns apmeklē privātu pirmsskolas izglītības iestādi, taču neparedz finansējumu auklēm.
Atbalsta piešķiršanas kārtība
Lieki atgādināt, ka atbalsts nenozīmē naudas ieskaitījumu bērna vecāku kontā. To pēc pieprasījuma izvērtēšanas no valsts saņems tieši pakalpojuma sniedzējs.
Kas jādara vecākiem? J.Butņicka skaidro: pirms līguma par pakalpojumu sniegšanu noslēgšanas ir jāsazinās ar pašvaldību, kurā ir deklarēta bērna dzīvesvieta, un jānoskaidro, kāds būs pašvaldības līdzfinansējums un kādā veidā nepieciešams informēt pašvaldību par to, ka bērns saņems pakalpojumu pie privātā pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, ir pašvaldības, kas prasa iesniegt līguma kopiju, bet citur nepieciešams rakstīt iesniegumu. Tad ar izvēlēto pakalpojumu sniedzēju jānoslēdz rakstisks līgums, bet visu pārējo izdarīs pakalpojumu sniedzējs, pašvaldība un Izglītības un zinātnes ministrija.
IZM saņems pieprasījumu par iepriekšējo mēnesi atbilstoši MK noteikumu pielikumiem, kur 1.pielikums attiecas uz privāto pirmsskolas izglītības iestādi, bet 2.pielikums – citu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju. Tas nozīmē, ka šo darbību veic paši pakalpojuma sniedzēji, pieprasījumus nosūtot uz IZM līdz katra nākamā mēneša piektajam datumam.
"Sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu un saņemt valsts atbalstu varēs arī bērna vecmāmiņa, ja vien viņa izpilda visas normatīvajā regulējumā paredzētās prasības."
Savukārt pašvaldības līdz katra mēneša piektajam datumam nosūta uz IZM informāciju par bērniem, kuri iepriekšējā mēnesī bija reģistrēti uzņemšanai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, bet saņēma pakalpojumu privātā izglītības iestādē vai pie bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja. IZM desmit darba dienu laikā pēc valsts atbalsta pieprasījuma saņemšanas veic maksājumu attiecīgās privātās izglītības iestādes vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja kontā.
Ja bērnu, kurš saņem valsts atbalstu, deklarē citā pašvaldībā, un viņš turpina izglītības ieguvi privātajā izglītības iestādē vai saņem uzraudzības pakalpojumu, valsts atbalsta piešķiršanu izvērtē atkārtoti atbilstoši situācijai pašvaldībā, kurā deklarēta bērna dzīvesvieta.
Pārmaksa būs jāatgriež valstij
Noteikumi paredz, ka privātās izglītības iestādes vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja pienākums ir atmaksāt valsts atbalsta summas pārmaksu, ja tā izveidojusies pakalpojuma sniedzēja vainas dēļ, sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nepaziņojot par apstākļiem, kuri ietekmē tiesības uz atbalstu. Privātā izglītības iestāde vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs mēneša laikā pēc IZM rakstveida paziņojuma saņemšanas atmaksā valstij atbalsta pārmaksātos līdzekļus.
Uzziņai vecākiem:
Uz valsts atbalstu nav nepieciešams pieteikties, tas tiks piešķirts automātiski. Valsts atbalsta piešķiršanu nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija, informāciju tai sniegs pašvaldības, kas informēs par bērniem, kuriem netiek nodrošināts pakalpojums pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī privātie pakalpojumu sniedzēji, kas šādu pakalpojumu bērniem sniegs.
Šāda atbalsta saņemšanas kārtība būs spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim, bet no 2014.gada 1.janvāra spēkā stāsies IZM sadarbībā ar VARAM un LM izstrādātais ilgtermiņa risinājums. Tas lielā mērā balstīsies uz pašreiz izstrādāto kārtību, kuru pilnveidos, novēršot problēmas, ja tādas būs radušās valsts atbalsta ieviešanā pēc 1.septembra.
