Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpmāk mērķtiecīgāk veidos un organizēs apmācību piedāvājumu, lai cilvēkam tas būtu noderīgs piemērota darba iegūšanai.
LV portāla infografika
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā Saeimā pieņemti šā gada 13.jūnijā. Daļa normu stājās spēkā 18.jūlijā, vēl daļa stāsies spēkā 1.novembrī un 25.decembrī.
Profilēšana – mērķtiecīga iesaiste apmācībās un darba meklēšanā
Grozījumi likumā vērsti uz plašākām bezdarbnieku iespējām: Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) mērķtiecīgāk veidos un organizēs apmācību piedāvājumu, lai cilvēkam tas būtu noderīgs piemērota darba iegūšanai.
Likuma 3.pants, kurā uzskaitīts aktīvo nodarbinātības pasākumu klāsts (profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana; algoti pagaidu sabiedriskie darbi; pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai u.c.) papildināts ar jaunu darba meklēšanas atbalsta pasākumu, kas paredz bezdarbnieka individuālā darba meklēšanas plāna izstrādi, bezdarbnieka profilēšanu jeb klasifikāciju secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemērota darba noteikšanu, informēšanu par darba meklēšanas metodēm, darba meklēšanas pienākuma izpildes pārbaudi un citus aktīvu darba meklēšanu veicinošus pasākumus, kas motivē bezdarbniekus un darba meklētājus intensīvāk meklēt darbu un iekļauties darba tirgū.
Grozījumu izstrādātāja Labklājības ministrija (LM), pamatojot profilēšanas sistēmas izvēli, uzsvērusi: lai gan pieejamo aktīvo nodarbinātības pasākumu piedāvājumu klāsts ir plašs un tas izveidots atbilstoši situācijai darba tirgū, kā arī katrā no pasākumiem ir noteikti dalībnieku iesaistes kritēriji, ir detalizētāk jāanalizē un jānosaka konkrētā bezdarbnieka gatavība integrēties darba tirgū, ņemot vērā ne tikai cilvēka atbilstību konkrētā pasākuma iesaistes kritērijiem, bet arī padziļināti analizējot viņa iepriekš iegūto izglītību, darba pieredzi un citus apstākļus, kas veido spēju pašam vai ar valsts atbalstu integrēties darba tirgū.
Mērķis ir aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīt tos bezdarbniekus, kuriem šāds atbalsts ir noteikti nepieciešams, lai darba tirgū iekļautos ātrāk. Tādējādi mazāk būs situāciju, kad NVA pieejamie pakalpojumi tiks sniegti bezdarbniekiem, kuri ir pietiekami konkurētspējīgi, lai spētu bez finanšu ietilpīga valsts atbalsta integrēties darba tirgū.
Profilēšana ir metode darbam ar klientiem, kura sniedzama kā atbalsts klienta vajadzību un ilgstoša bezdarba riska noteikšanai caur iespējamiem rīcības scenārijiem, lai risku novērstu. Profilēšana paredz klientu sadalīšanu noteiktās funkcionālās grupās, kur katrai grupai tiek piedāvāts/ ieteikts/ noteikts pakalpojumu klāsts un sadarbības noteikumi.
"Bezdarbnieka interesēs noteiks efektīvāko sadarbības modeli, lai integrācija darba tirgū būtu savlaicīgāka."
Paredzēts, ka tādējādi notiks bezdarbnieka secīga iesaiste aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ievērojot cilvēka individuālo bezdarba situāciju. Profilēšanas ietvaros sākotnēji noteiks bezdarbnieka gatavību integrēties darba tirgū un bezdarbniekam nepieciešamos atbalsta pasākumus, norādot šo pasākumu secību (sākotnēji piedāvās pasākumus, kas uzlabo klienta jau esošās prasmes un iemaņas (piemēram, dalība konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, īsajās neformālajās izglītības programmās), un tikai pēc tam, ja pēc dalības šajos pasākumos darbu nevarēs atrast, bezdarbnieku iesaistīs finanšu ietilpīgākos un ilgstošākos pasākumos (profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, jaunas darba pieredzes iegūšana u.tml.).
Bezdarbnieku profilēšana nav jāuztver kā diskriminējoša vai sociāli netaisnīga, uzsver LM. Profilēšana veidota klienta interesēs, nosakot efektīvāko savstarpējās sadarbības modeli, lai integrācija darba tirgū būtu savlaicīgāka. Ja bezdarbnieks uzskatīs, ka kāds no profilēšanas rezultātā noteiktajiem aktīvo nodarbinātības pasākumu veidiem nebūs viņam piemērots, bezdarbniekam būs tiesības atteikties no dalības tajā, pamatojot savu rīcību. Profilēšanas ietvaros noteikti ņems vērā bezdarbnieka vajadzības.
Likums nosaka, ka bezdarbnieku profilēšanu veiks Nodarbinātības valsts aģentūra.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa informēja, ka NVA īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētu projektu, kura ietvaros tiek izstrādāta profilēšanas sistēma, kas paredz secīgi piedāvāt atbilstošākos pasākumus bez darba esošam cilvēkam ar mērķi atbalstīt pēc iespējas ātru iesaisti darba tirgū. Tādējādi finanšu ietilpīgākie pasākumi tiek piedāvāti cilvēkiem ar lielākajām grūtībām iesaistīties darba tirgū, kamēr noteiktām grupām, piemēram, cilvēkiem ar augstāko izglītību un plašu darba pieredzi, vispiemērotākais ir darba meklēšanas atbalsts. Profilēšanas sistēmas ir labā prakse citās ES dalībvalstīs, tā ir veidota pēc skaidriem kritērijiem, piemēram, šāda sistēma veiksmīgi tiek izmantota arī Vācijā.
"Piemērota darba" definīciju noteiks MK noteikumos
No likuma 12.panta (Bezdarbnieka statusa zaudēšana un tā iegūšana no jauna) izslēgta 2.daļa. Piemērots darbs šā likuma izpratnē ir darbs, kas atbilst: 1) bezdarbnieka profesionālajai sagatavotībai un viņa līdzšinējai profesionālajai darbībai, kā arī valsts valodas prasmes pakāpei; 2) bezdarbnieka veselības stāvoklim; 3) piedāvātās darba vietas sasniedzamībai (vietai, līdz kurai, braucot ar sabiedrisko transportu no bezdarbnieka deklarētās dzīvesvietas, ceļā jāpavada ne vairāk kā viena stunda vienā virzienā).
Praksē konstatēts, ka piemērota darba kritēriji pašreiz nav visaptveroši un pietiekami, lai objektīvi noteiktu, vai darbs cilvēkam ir piemērots. Piemēram, netiek ņemta vērā paredzētā darba samaksa, cilvēka sociālā situācija (apgādībā esošu personu skaits, vai ir apgādājamie, kuriem nepieciešama aprūpe, bērni vecumā līdz 18 gadiem u.tml.).
Līdz ar to praksē NVA darbinieki reti izmanto minētās tiesību normas par piemērota darba noteikšanu un bezdarbnieka statusa noņemšanu, ja bezdarbnieki atkārtoti atsakās no piemērota darba piedāvājuma. Tādējādi pastāv risks, ka atsevišķos gadījumos bezdarbnieki bez tiesiskām sekām var atteikties no darba piedāvājumiem un finansiāla atbalsta saņemšanas (bezdarbnieka pabalsts, sociālā palīdzība u.c. materiālo labumu saņemšana) un nav motivēti ātrāk atrisināt savu bezdarba situāciju.
"Profilēšanas sistēmas ir labā prakse citās ES dalībvalstīs, piemēram, to veiksmīgi izmanto Vācijā."
I.Zvīdriņa norāda, ka atbilstoši likuma grozījumiem piemērota darba definīcija un profilēšanas principi tiks noteikti Ministru kabineta (MK) noteikumos. Pašreiz Labklājības ministrija izstrādā attiecīgos grozījumus MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem".
Likuma 13.pantā noteiktās bezdarbnieka tiesības piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos grozījumi papildina ar nosacījumu "ņemot vērā profilēšanas rezultātus".
Likumā ir noteikts arī bezdarbnieka pienākums meklēt darbu (14.pants). Līdz šim aktīva darba meklēšana šā likuma izpratnē bija formulēta kā personas mērķtiecīgas darbības, lai atrastu algotu darbu,- piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām, kā arī citas darbības, kuru mērķis ir atrast darbu. Turpmāk darba meklēšanas pienākumos ietilps arī "dalība darba meklēšanas atbalsta pasākumos".
Darba meklēšanas atbalsta pasākumu normas, kas ietver bezdarbnieka profilēšanu, bezdarbnieka un darba meklētāja pienākumu piedalīties darba meklēšanas atbalsta pasākumos, stāsies spēkā šā gada 1.novembrī.
Pensiju un pabalstu vienlaikus saņemt nevar
Piedaloties nodarbinātības pasākumā "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi", bezdarbnieks saņem ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā un ir pakļauts pensiju apdrošināšanai.
Likums "Par valsts pensijām" paredz tiesības pieprasīt vecuma pensiju ar atpakaļejošu datumu (gadu iepriekš). Un ja vecuma pensija piešķirta pirms vispārīgā pensionēšanās vecuma sasniegšanas (pirms 62 gadiem), pensiju neizmaksā par laiku, kad vecuma pensijas saņēmējs ir saņēmis bezdarbnieka pabalstu. Pensiju likums nosaka, ka pensiju neizmaksā par periodu, kurā persona ir bijusi obligāti sociāli apdrošināma.
Lai nodrošinātu valsts vecuma pensijas izmaksas pamatprincipu ievērošanu, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ar grozījumiem noteikts, ka par laiku, kad bezdarbnieks piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, valsts vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaikus, neizmaksā (3.pants papildināts ar ceturto daļu). Vēl viena jauna norma likumā nosaka: "Ja bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir valsts vecuma pensijas piešķiršana (tai skaitā priekšlaicīgi) par pagājušu periodu, persona bezdarbnieka statusu zaudē ar dienu, kad izdots lēmums par valsts vecuma pensijas piešķiršanu." (12.panta 31 daļa.)
Tātad, ja priekšlaicīgi pensionējas cilvēks, kurš veic algotu pagaidu sabiedrisko darbu, viņš zaudē bezdarbnieka statusu ar dienu, kad pieņemts lēmums par valsts vecuma pensijas piešķiršanu priekšlaicīgi. Pensiju neizmaksā par laiku, kad persona piedalījusies aktīvajā nodarbinātības pasākumā "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi".
Ja priekšlaicīgi pensionējas cilvēks, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu, viņš zaudē bezdarbnieka statusu un vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu ar dienu, kad izdots lēmums par valsts vecuma pensijas piešķiršanu priekšlaicīgi. Pensiju neizmaksā par laiku, kad saņemts bezdarbnieka pabalsts.
Šīs normas ir spēkā no šā gada18.jūlija.
Trešo valstu pilsoņiem vienādas tiesības
Pārņemot Eiropas Savienības 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/98/ES prasības, likumā paplašināts to personu loku, kurām ir tiesības iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Kā paredz grozījumi 2.panta otrajā un ceturtajā daļā, šādas tiesības ir arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā Latvijā. Šīm personām būs tiesības arī uz valsts atbalsta pasākumiem, piemēram, konsultācijām, taču ne finanšu ietilpīgākajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem.
Šīs normas stāsies spēkā šā gada 25.decembrī.
