SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Makurina Jekaterina
Mg.iur., LU Juridiskās fakultātes doktorante
19. jūlijā, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
3
17
3
17

Testaments un testatora gribas grozīšana (II)
Testamenta atsaukšana

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Testaments nav nemaināms. Lēmums, kas maina testatora gribu, attiecinātu uz viņa īpašumu pēc nāves, var rezultēties kā pilnībā vai daļēji atsaukts testaments. Svarīgi ir zināt savas gribas izteikšanas iespējas un veidus situācijā, kad testamentu ir nolemts mainīt.
īsumā
  • Mantojuma atstājējs var atsaukt savu testamentu ar katru gribas izteikumu, kas izsacīts noteikti vai klusējot.
  • Testamentu var atsaukt gan pilnībā, gan tikai kādā tā daļā.
  • Ja nepastāv kādi ārkārtīgi apstākļi, tad drošāk testamentu atsaukt notariātā, bāriņtiesā vai konsulātā.

Testamenta atsaukšana ir visvienkāršākais veids, kā testators var atcelt iepriekš taisīto testamentu pēc savas iniciatīvas. Jāuzsver, ka arī šādam testamenta atcelšanas veidam pastāv zināmas juridiskās nianses, kuras neievērojot var veidoties situācija, kas ir pretēja testatora gribai.

Viens no vispārīgajiem testamenta atsaukšanas nosacījumiem ir tāds, ka atsaukt drīkst gan publisko (taisīts testatora personīgā klātbūtnē pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs, piedaloties diviem lieciniekiem), gan privāto (taisījis pats mantojuma atstājējs mājas apstākļos), gan priviliģēto (pēdējā griba ir izteikta mutiski) testamentu.

Testamentu veidiem ir veltīti vairāki skaidrojumi, kas ir publiski pieejami, līdz ar to dziļāk šim jautājumam konkrētajā gadījumā pievērsties nav nepieciešamības.

Testamenta atsaukšanas brīdī testatoram jābūt rīcībspējīgam, pretējā gadījumā testamenta atsaukšana, tāpat kā jebkurš cits darījums, nebūs spēkā.

Ir vērts nedaudz pakavēties pie jautājuma, kā tieši ir realizējama testamenta atsaukšana. Civillikuma 799.pants noteic, ka mantojuma atstājējs var atsaukt savu testamentu ar katru gribas izteikumu, kas izsacīts:

  • noteikti,
  • klusējot.

Vismazāk pārpratumu teorijā un praksē izraisa tieši tie gadījumi, kad testators testamentu atsauc noteikti. Tas nozīmē, ka personai skaidri un neapšaubāmi ir jāizsaka sava griba atsaukt testamentu.

Savu vēlmi testators var izsacīt notariālā vai bāriņtiesas aktu reģistra grāmatā ierakstītā aktā vai arī ārzemēs konsulārā atcēluma aktā. Ir būtiski norādīt, ka testatoram nav obligāti jāvēršas pie tās pašas amatpersonas, kas taisījusi vai reģistrējusi testamentu. Vēlēdamies testamentu atcelt, testators var vērsties jebkurā no minētajām institūcijām pie jebkuras amatpersonas.

Tā, piemēram, ja persona iepriekš dzīvojusi Rīgā un testamentu sastādījusi pie Rīgā praktizējoša notāra, bet vēlāk pārcēlusies dzīvot uz Cēsīm, tad droši var doties pie Cēsīs praktizējoša notāra un tieši viņam izsacīt vēlmi testamentu atsaukt. Testatoram šajā gadījumā nav jāuztraucas par testamenta atsaukuma juridisko spēku, jo tas tiks fiksēts likumā noteiktajā kārtībā un pēc testatora nāves nepaliks bez ievērības.

"Testaments tiks uzskatīts par atsauktu tikai tādā gadījumā, ja to iznīcinājis pats testators vai kāda cita persona viņa uzdevumā."

Civillikuma nosacījumi pieļauj iespēju izteikt vēlmi par testamenta atsaukšanu ne tikai iepriekš minētajās iestādēs, bet arī mājas kārtībā sastādītā rakstiskā aktā, taču tādā gadījumā testamenta atsaukuma akts ir jāparaksta vismaz diviem lieciniekiem. Pretējā gadījumā šādam aktam nebūs juridiskā spēka.

Ārkārtīgi svarīgi ir norādīt, ka gan pie noteiktās amatpersonas, gan mājās taisītam aktam par testamenta atsaukšanu ir jābūt izteiktam rakstveidā, lai strīdus gadījumā būtu iespēja sniegt pierādījumus tam, ka testators tiešām ir mainījis savu gribu un nevēlas, lai iepriekšējais testaments paliktu spēkā.

Taisot testamenta atsaukuma aktu, testatoram ir kārtīgi jāpārdomā arī tas, kādā veidā viņa pēdējā griba tiks darīta zināma citām personām testatora nāves gadījumā. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka iepriekšējais testaments atrodas zvērināta notāra rīcībā, mājās taisītais testamenta atsaukums ir apslēpts kādā grāmatā, bet liecinieki pārgājuši dzīvot citur. Līdz ar to pilnīgi ir iespējams, ka pēc testatora nāves neviens nezinās par to, ka pie notāra esošais testaments nav testatora pēdējās gribas rīkojums.

Atsaukt testamentu var arī mutiski, taču tas ir izņēmums no vispārējās kārtības un ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja testatoram "ārkārtīgu apstākļu dēļ" nav iespējams taisīt rakstisku testamenta atsaukumu. Šāds mutisks testamenta atsaukums testatoram ir jāizteic divu šim nolūkam pieaicinātu liecinieku klātbūtnē.

"Ārkārtīgi apstākļi", bez kuriem testamenta atsaukumu mutiski taisīt nav iespējams, likumā nav konkretizēti, tomēr tiem ir jābūt tādiem, kuri ir atzīstami par absolūtu šķērsli rakstiska testamenta atsaukuma sagatavošanai. Piemēram, persona ir ļoti smagi ievainota un nav spējīga turēt rokās pildspalvu, lai parakstītos.

Taisot testamenta atsaukumu mutiski, ir ļoti svarīgi atcerēties to, ka gadījumā, ja "ārkārtīgie apstākļi" izbeidzas un testatoram parādās iespēja taisīt rakstisku testamenta atsaukumu, tad mutiskais atsaukums zaudē spēku triju mēnešu laikā no šo apstākļu izbeigšanās.  Citiem vārdiem sakot, ja smagi ievainotā persona testamentu atsauca mutiski tādēļ, ka nebija spējīga to izdarīt rakstiski, bet vēlāk šī persona izveseļojas, tad testamenta atsaukums triju mēnešu laikā ir obligāti jānoformē rakstiski, lai tam būtu juridisks spēks.

Mantojuma atstājējs var atsaukt savu testamentu arī klusējot, taču tad testatoram ir jāveic tādas darbības, kas nepieļauj nekādas šaubas par viņa patieso nodomu. Atsaukt testamentu klusējot var, piemēram, tīši iznīcinot testamentu (saplēst, sagriezt, sadedzināt u.c.).

Testaments tiks uzskatīts par atsauktu tikai tādā gadījumā, ja to iznīcinājis pats testators vai kāda cita persona viņa uzdevumā. Citiem vārdiem sakot, testamenta atsaukums būs spēkā tikai tad, ja testamenta iznīcināšanu vēlējies pats testators. Ja kāds testamentu iznīcinājis bez testatora vēlmes, tad šāda darbība juridiski nav pielīdzināma testamenta atsaukuma procedūrai. Šajā sakarā prātā jāpatur vēl viens ļoti svarīgs apstāklis – testaments tiek uzskatīts par atsauktu tikai tad, ja tiek iznīcināts testamenta oriģināls, nevis tā atvasinājums (kopija, noraksts u.c.).

Visbeidzot ir jānorāda, ka testaments var tikt atsaukts gan pilnīgi, gan tikai kādā daļā. Testamenta atsaukšana Civillikuma izpratnē nozīmē tiesību restitūciju, tas ir, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Atsaucot vienīgo testamentu pilnīgi, tiek prezumēts, ka persona nav atstājusi pēdējās gribas rīkojumu savas nāves gadījumā.

Šādā situācijā mantinieki pēc mantojuma atstājēja nāves manto pēc likuma (likumiskā mantošana). Tā, piemēram, ja mantojuma atstājējam ir dēls, bet testamentā visa manta novēlēta kaimiņam, tad testamenta pilnīgas atsaukšanas gadījumā mantot pēc likuma tiks aicināts mantojuma atstājēja dēls. Ja testatoram bijis otrais testaments, tad, atsaucot to, spēkā stājas pirmais. Šāds gadījums detalizētāk tiks apskatīts turpmāk.

Nedaudz sarežģītāka situācija veidojas ar testamenta atsaukšanu kādā tā daļā, jo pārējā daļā testaments paliek spēkā. Tā, piemēram, testatoram pieder nekustamais īpašums un transportlīdzeklis. Neskatoties uz to, ka testatoram ir dēls, viņš visu savu mantu testamentā ir novēlējis kaimiņam, tad vēlāk pārdomājis un rakstiski atsaucis testamentu daļā par nekustamo īpašumu.

"Daļēji atsaukt testamentu var arī klusējot, piemēram, iznīcinot kādu testamenta lapu."

Šādā gadījumā testaments attiecībā uz transportlīdzekli paliek spēkā. Līdz ar to transportlīdzekli pēc testamenta mantos kaimiņš, bet nekustamo īpašumu tiks aicināts mantot likumiskais mantinieks – dēls.

Daļēji atsaukt testamentu var arī klusējot, piemēram, iznīcinot kādu testamenta lapu. Tādā gadījumā spēkā paliek pārējās lapas, ciktāl ir iespējams saprast testatora gribu.

Civillikuma 804.pantā ir atrodama būtiska norāde, ka tas, ko iznīcinājis testators pats, bet ne tīši, vai arī kāds cits bez testatora piekrišanas, paliek spēkā, ja vien var salasīt vai kā citādi pierādīt tā saturu. Ir loģiski saprotams, ka testamenta sadedzināšanas gadījumā testamenta saturs nevar būt salasāms. Līdz ar to minētā tiesību norma vairāk ir attiecināma uz saplēšanu, sagriešanu un tamlīdzīgām darbībām, kuru rezultātā, pieliekot pūles, testamenta saturu tomēr būtu iespējams atjaunot.

Visgrūtāk šādā situācijā ir saprast testatora patieso gribu, jo, atrodot saplēstu testamentu, pēc testatora nāves diezin vai ar pietiekošu ticību var noskaidrot to, kurš tieši testamentu ir saplēsis, kā arī to, vai šāda rīcība bijusi tīša vai nejauša.

Apkopojot visu iepriekš minēto, ir jānorāda: ja vien nepastāv kādi ārkārtīgi apstākļi, tad drošāk tomēr būtu atsaukt testamentu notariātā, bāriņtiesā vai arī konsulātā, jo šajās iestādēs strādā kompetentas amatpersonas, kuras nepieciešamības gadījumā sniegs personai skaidrojumu par interesējošo jautājumu, kā arī palīdzēs noformēt testamenta atsaukumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ir saprotams, ka vēršanās pie norādītajām amatpersonām prasīs zināmas izmaksas, tomēr šādā gadījumā iespēja, ka ar testamenta atsaukumu tiks panākta personas patiesā griba, ir daudz lielāka nekā tad, ja persona pati noteikti vai klusējot mēģinās atsaukt testamentu mājas apstākļos.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU