SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Makurina Jekaterina
Mg.iur., LU Juridiskās fakultātes doktorante
18. jūlijā, 2013
Lasīšanai: 6 minūtes
20
20

Testaments un testatora gribas grozīšana (I)
Testatora atbildība

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Testatora brīvās gribas princips kopsakarā ar tiesību brīvi rīkoties ar sev piederošu mantu paredz arī to, ka persona, kura sastādījusi testamentu, ir tiesīga jebkurā laikā to grozīt vai atsaukt, neprasot potenciālo mantinieku piekrišanu šādai rīcībai un nepaskaidrojot nevienam savas rīcības motīvus.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Līdz ar privātīpašuma jautājumu sakārtošanos cilvēki arvien vairāk aizdomājas par tālāku nākotni un iespējām realizēt no Civillikuma 927.panta izrietošās tiesības rīkoties ar sev piederošo īpašumu, taisot pēdējās gribas rīkojumu, ko jurisprudencē dēvē par testamentu. Tomēr dzīve nav nemainīga un var gadīties, ka sastādītais testaments ir maināms vai pat atsaucams.
Testatora gribas grozīšana tikai pirmajā mirklī šķiet vienkārša, patiesībā tā rada noteiktas konsekvences, ko der ielāgot, lai, grozot vai atceļot testamentu, tiktu panākta viņa patiesā griba.
īsumā
  • Testaments ir personas pēdējās gribas rīkojums, kas piešķir tiesības pēc testatora nāves rīkoties ar viņam piederošo īpašumu.
  • Testamenta mērķis ir noteikt kārtību, kādā testatora īpašums pēc viņa nāves pāriet kādas citas fiziskās jeb juridiskās personas īpašumā.
  • Testatoram ir tiesības: grozīt testamentu, atsaukt testamentu, taisīt jaunu testamentu.
  • Mantinieku piekrišana testamenta taisīšanai nav nepieciešama.
  • Persona, kura sastādījusi testamentu, ir tiesīga jebkurā laikā to grozīt vai atsaukt, nepaskaidrojot nevienam savas rīcības motīvus.

Satversmes 105.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Minētajām tiesībām ir subjektīvs raksturs, līdz ar ko personai pašai jāgādā par to, lai tās tiktu realizētas. Citiem vārdiem sakot, valstij nav pienākums nodrošināt visus cilvēkus ar īpašumtiesībām uz kādu mantu, taču ir pienākums ar normatīvo aktu palīdzību regulēt no šīm tiesībām izrietošās tiesiskās attiecības un nodrošināt personai efektīvu īpašumtiesību aizsardzību.

Šāda nostāja guvusi nostiprinājumu Civillikuma 927.pantā, kas paredz, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

No Civillikuma 927.panta izrietošās tiesības rīkoties ar sev piederošo īpašumu aptver arī tiesības taisīt pēdējās gribas rīkojumu, ko jurisprudencē dēvē par testamentu.

Sastādot testamentu, persona pauž savu gribu attiecībā uz rīcību ar tai piederošo mantu nāves gadījumā. Testamenta mērķis ir noteikt kārtību, kādā testatora (persona, kas taisa testamentu) īpašums pēc viņa nāves pāriet kādas citas fiziskās jeb juridiskās personas īpašumā. Minētais arī ļauj nošķirt testamentāru mantošanu no likumiskās mantošanas – testamentārās mantošanas gadījumā mantinieku iecelšana un mantas sadalīšana starp tiem ir atkarīga tikai un vienīgi no mantojuma atstājēja gribas.

Ievērojot to, ka testaments ir atzīstams par vienpusēju darījumu, mantinieku piekrišana testamenta taisīšanai nav nepieciešama.

Testatora brīvās gribas princips kopsakarā ar tiesību brīvi rīkoties ar sev piederošu mantu paredz arī to, ka persona, kura sastādījusi testamentu, ir tiesīga jebkurā laikā to grozīt vai atsaukt, neprasot potenciālo mantinieku piekrišanu šādai rīcībai un nepaskaidrojot nevienam savas rīcības motīvus. Vienīgais obligātais nosacījums testamenta atsaukšanai vai grozīšanai ir testatora rīcībspēja šādas darbības izdarīšanas brīdī.

"Testamenta atcelšanas vai grozīšanas procedūra iesākumā var likties ļoti vienkārša, tomēr teorijā un praksē pastāv daudz svarīgu nianšu, kuri testatoram ir jāsaprot, lai, grozot vai atceļot testamentu, tiktu panākta viņa patiesā griba."

Testamenta atcelšanas tiesiskais regulējums ir iekļauts Civillikuma 784.804.pantā, taču personai, kurai nav juridiskās izglītības, likuma noteikumi varētu šķist sarežģīti un neizprotami. Ievērojot to, ka arvien pieaug to cilvēku skaits, kuri laicīgi vēlas sakārtot savas mantiskās attiecības ar testamenta palīdzību, pieaug arī atsaukto vai grozīto testamentu daudzums. Testamenta atcelšanas vai grozīšanas procedūra iesākumā var likties ļoti vienkārša, tomēr teorijā un praksē pastāv daudz svarīgu nianšu, kuri testatoram ir jāsaprot, lai, grozot vai atceļot testamentu, tiktu panākta viņa patiesā griba. Bez tam jāatceras, ka testamentu var atcelt arī pret testatora gribu, pastāvot likumā paredzētajiem noteikumiem, kas vēlreiz akcentē uzmanību uz nepieciešamību ievērot vairākas formalitātes mantojuma lietu kārtošanā. Taču tas ir atsevišķas diskusijas vērts jautājums tā ievērojamā apjoma un komplicētības dēļ.

Vispirms testatoram ir jāizšķiras par to, ko viņš vēlas mainīt esošajā situācijā – atsaukt testamentu vispār, taisīt pilnīgi jaunu testamentu vai tikai grozīt iepriekšējo. Šis pirmais solis ir vissvarīgākais visā turpmākajā procedūrā, jo no testatora lēmuma ir atkarīgs iepriekšējā un turpmākā testamenta juridiskais spēks, tā juridiskās sekas, kā arī veicamo juridisko darbību saturs.

Lai gan Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli ir atbalstījusi grozījumus Civillikumā, tai skaitā arī Mantojuma tiesību daļā, tomēr grozījumi vēl nav izsludināti. Līdz ar to turpmāk tiks apskatīti testamenta atcelšanas un grozīšanas priekšnoteikumi atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.

Kā jau norādīts iepriekš, testatoram jebkurā brīdī ir tiesības atcelt vai grozīt iepriekš sastādītu testamentu, neprasot nevienas personas, tostarp potenciālo mantinieku, piekrišanu un nepaskaidrojot nevienam šādas rīcības motīvus. Saskaņā ar Civillikuma 793.panta nosacījumiem agrāko testamentu testators var atcelt divos veidos:

  • atsaucot iepriekšējo testamentu;
  • taisot jaunu testamentu.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI