Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Deputātu attieksme pret ierosinājumu vēl vienai papildus brīvdienai nav viennozīmīga. Tā kā iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”nav gājis saskaņošanas ceļu valdībā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Reformu partijas deputāti Valdis Zatlers, Romualds Ražuks, Gunārs Igaunis, Inese Lībiņa-Egnere, Guntars Bilsēns 2012.gada 12.decembrī Saeimas Prezidijā iesniedza priekšlikumu izmaiņām Darba likumā. Likumprojektu 2013.gada 9.janvārī izskatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Deputāti mudina Darba likumā definēt jēdzienu "svētku diena", nosakot, ka svētku diena ir gan likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.panta pirmajā daļā jau tagad noteiktā svētku diena, gan arī darbinieka izvēlēta svētku diena - reliģisko svētku diena. Tāpat viņi rosina Darba likumā noteikt, ka katrs darbinieks var izvēlēties vienu brīvdienu no šiem reliģiskajiem svētkiem un darba devējam tā būtu jāpiešķir.
Vienlaikus ar šo likumprojektu tā autori ir izstrādājuši arī grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz papildināt likumu ar jaunu normu, kurā noteiktas reliģisko svētku dienas. Likumprojektā piedāvātās reliģisko svētku dienas izvēlētas, balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāju izteiktajiem viedokļiem. Civillikuma 51.pantā Latvijā kā tradicionālas konfesijas atzītas ev. luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu un Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas. Izmantojot šo regulējumi, deputāti mudina noteikt arī darbinieka izvēlēto svētku dienas: 6.janvārī tā būtu Zvaigznes diena, 7.janvārī - pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki (kas tiek atzīmēti pēc vecā stila jeb J.Cēzara kalendāra), 15.augustā – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki un ebreju svētki Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas diena un 31.oktobrī - Reformācijas diena.
"Grozījumu ieviešana apliecinātu, ka valsts ciena savus pilsoņus un viņu brīvības, vērtības un pārliecību."
Likumprojekta autori
Lai darba devējam nerastos sarežģījumi ar darba organizāciju, būtu iespējams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu un plānot darbinieku darba grafikus, grozījumu projekts paredz, ka darbinieks, jau slēdzot darba līgumu, vienojas ar darba devēju un ietver darba līgumā ziņas par darbinieka izvēlēto reliģisko svētku dienu.
"Tādējādi darba tiesiskajās attiecībās un darba procesā tiktu nodrošināta paredzamība un stabilitāte, jo katra kalendārā gada ietvaros būtu viena konkrēta, nevis katru reizi cita, darbinieka izvēlēta svētku diena," uzskata grozījumu iesniedzēji. Savukārt darbinieki un darba devēji, kuri darba līgumu ir noslēguši pirms grozījumu spēkā stāšanās, trīs mēnešu laikā, skaitot no grozījumu spēkā stāšanās dienas, vienotos par izvēlētās svētku dienas datumu un to ietvertu darba līgumā.
Likumprojekta autori norāda, ka šādu likumu grozījumu ieviešana vēlreiz apliecinātu, ka valsts ciena savus pilsoņus un viņu brīvības, vērtības un pārliecību. Tas savukārt veicinātu lielāku iedzīvotāju savstarpējo cieņu, uzticēšanos un sapratni, virzoties uz attīstītu, garīgi un laicīgi līdzsvarotu, spēcīgu Latvijas valsti.
Eksperti uzsver: ir jāpadomā
Lai apspriestu iesniegtos grozījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 9.janvārī tikās ar saistīto ministriju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem. Tādā redakcijā, kādā grozījumu projekts uzrakstīts, atbalstītāju tam ir maz. Komisijas priekšsēdētājas biedrs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens pauž bažas, ka šādā redakcijā grozījumi veicinās neticīgo iedzīvotāju diskrimināciju, jo ir vērsti tikai uz reliģiskajiem svētkiem. Arī Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktores vietniece Ineta Vjakse vērš uzmanību, ka pašreizējā likuma grozījumu redakcija ticīgos ļaudis nostāda labākā situācijā un nav taisnīga.
Tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels vērtē, ka likumprojekts būtu jāizstrādā citā redakcijā. Piemēram, ka darbinieks var paņemt vienu brīvu dienu, kad vēlas, teiksim, 1.septembrī, bet saistīt brīvdienu tikai ar reliģiskiem svētkiem – tas varētu radīt daudz problēmu.
Rosinājums piešķirt darbiniekiem vienu brīvu svētku dienu pēc reliģiskās pārliecības vai citādas izvēles radījis papildu jautājumus. "Latvija jau tagad ir viena no Eiropas valstīm, kurā ir visvairāk brīvdienu. Ja visi 900 000 nodarbināto vienu dienu nestrādā – tam noteikti būtu ietekme uz kopproduktu. Mums jāpadomā, vai mēs varam atļauties nestrādāt, zinot, ka esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm," norāda A.Ašeradens.
"Likums jau tagad neaizliedz vienu atvaļinājuma dienu izmantot atsevišķi."
Saskaņā ar Darba likumā noteikto darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, savukārt darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību par šo dienu tādā pašā apmērā kā par darba dienu. Darba neveikšana svētku dienā uzskatāma par attaisnojošu iemeslu. A.Ašeradens uzsver, ka viena nenostrādāta, bet apmaksāta darbdiena privātā un publiskā sektora darba devējiem Latvijā kopā ar nodokļiem izmaksā 27 miljonus latus. Komisijas deputāti gan norāda, ka šis skaitlis nav ne precīzi aprēķināts, ne pierādīts, turklāt nosauktā summa ik pa brīdim mainās.
Jautājums par to, vai varam atļauties vēl vienu brīvdienu, rada diskusiju, vai pašreizējā nodarbinātības situācijā Latvijā atpūtas laiku var vērtēt tikai kā fiskālu ieguvumu vai zaudējumu. "Mēs nevaram salīdzināt tikai brīvdienu skaitu Latvijā un citur Eiropā. Latvijā cilvēki strādā uz izdegšanas robežas – strādā neapmaksātas virsstundas, un to nevar noliegt arī darba devēji," saka Zaļo un zemnieku savienības deputāts Andris Bērziņš.
Viņam piekrīt arī Reformu partijas deputāte Inita Bišofa: "Vecāki pašlaik strādā tik daudz, ka bērni viņus vispār neredz, un tas liedz iespēju parādīt gan to, kas ir svētki un kas ir tradīcijas. Ir jāpadomā, ko ar esošo darba slodzi vecāki var nodot mantojumā saviem bērniem. Iespējams, ir jādomā par darba efektivitāti: jā, mēs ļoti daudz strādājam, bet vai strādājam efektīvi?"
Par brīvdienu var vienoties jau tagad
"Komisijā secinājām, ka papildu brīvdienas noteikšana raisa daudz jautājumu un diskusiju un ar tās ieviešanu nevajadzētu steigties. Ņemot vērā, ka deputātu iesniegtais likumprojekts nav gājis saskaņošanas ceļu valdībā, komisija nolēma pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem. Ir būtiski vērtēt, kādu ietekmi uz valsts tautsaimniecību atstātu šāda papildu brīvdiena. Tāpat nav skaidri vairāki tiesiskie apstākļi. Piemēram, vai tā būtu papildu diena pie esošā atvaļinājuma, kā arī tas, cik taisnīgs šāds regulējums būtu pret reliģiskām konfesijām nepiederošajiem," pēc komisijas sēdes norāda tās priekšsēdētāja Aija Barča.
"Latvija jau tagad ir viena no Eiropas valstīm, kurā ir visvairāk brīvdienu."
Tikmēr darba tiesību speciālisti atgādina, ka darbiniekam jau tagad ir iespēja ar darba devēju vienoties par brīvajām dienām – likums neaizliedz vienu atvaļinājuma dienu izmantot atsevišķi. Darba likuma 149.pantā ir teikts: "Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām."
Tas nozīmē, ka jau tagad darba devējs un darbinieks, savstarpēji vienojoties, var atrast darbdienu, ko darbinieks var izmantot savu svētku svinēšanai. Tikai par to jāvienojas laikus – apstiprinot atvaļinājuma grafiku, norāda I.Vjakse.
