SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. novembrī, 2012
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
3
3

Valsts ģerbonis jālieto droši, bet ar cieņu

Latvijas Republikā tiek lietots lielais valsts ģerbonis, mazais valsts ģerbonis un papildinātais mazais valsts ģerbonis. Katram no tiem ir likumā „Par Latvijas valsts ģerboni” noteikta sava lietošanas kārtība.

Viens no Latvijas Republikas valsts simboliem ir Latvijas valsts ģerbonis. Tāpat kā pret valsts karogu un himnu, arī pret ģerboni ikviena pienākums ir izturēties ar cieņu, bet nevajag baidīties to lietot, uzsver Valsts prezidenta kancelejā.
īsumā
  • Ģerbonis ir atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē valsti, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību vai kādu citu juridisko vai fizisko personu.
  • Ģerbonis pauž lepnumu, cieņu un pašcieņu, piederību eiropeisko tradīciju kultūrai piemītošajai vērtību hierarhijai un ilglaicīgumam. Tādēļ jebkura ģerboņa statuss ir īpašs un prasa atbilstošu attieksmi.
  • Ģerbonis ir viens no valsts simboliem. Latvijas Republikā tiek lietots lielais valsts ģerbonis, mazais valsts ģerbonis un papildinātais mazais valsts ģerbonis.
  • Valsts institūcijas un amatpersonas pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizītu zonā lieto tām likumā noteikto (lielo, papildināto mazo vai mazo) valsts ģerboni, ja šajā zonā tas paredzēts.
  • No 2015.gada 1.janvāra valsts pārvaldē jābūt ieviestiem vienotiem nosacījumiem vizuālajai identitātei, kuras centrā ir Latvijas ģerbonis.
  • Privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu un, lietojot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, persona garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni.
  • Atribūtika (šalles, krūzītes un citi suvenīri) ar valsts ģerboni apstiprina Ģerboņa likumā noteiktajā kārtībā Kultūras ministrija sadarbībā ar Valsts heraldikas komisiju, kad saņemts iesniegums, kam pievienots atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projekts un ziņas par iesniedzēju.

Līdz ar pēdējām izmaiņām likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" kopš 2012.gada 1.septembra valstī ir skaidri noteikts, ka ģerboni drīkst lietot arī privātpersonas, kā arī radīts vienots regulējums, kā valsts ģerbonis lietojams valsts pārvaldē. Izmantojot savas Satversmē noteiktās tiesības par likumdošanas iniciatīvu, grozījumu ierosinātājs bija Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Grozījumu mērķis: veicināt sabiedrībā korektu valsts ģerboņa lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot tā lietošanai valsts pārvaldē. Tādēļ no 2015.gada 1.janvāra valsts pārvaldē jābūt ieviestiem vienotiem nosacījumiem vizuālajai identitātei, kuras centrā ir Latvijas ģerbonis. Šie nosacījumi Ministru kabinetam vēl jāsagatavo. To izstrādē būs jāiesaista arī Valsts heraldikas komisija. Valsts ģerboņa lietošana atbilstoši aktuālajām izmaiņām likumā pilnībā jānodrošina līdz 2014.gada 31.decembrim.

Ģerbonis – ko tas nozīmē?

Vispārīga ģerboņa definīcija ietverta Ģerboņa likumā. Proti, ģerbonis ir saskaņā ar heraldikas nosacījumiem izstrādāts atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē valsti, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību vai kādu citu juridisko vai fizisko personu.

Valsts prezidenta iesniegtā grozījumu projekta anotācijā teikts, ka ģerbonis ir īpaši organizēta zīme – simbols, kura pamatmērķis un uzdevums (valsts ģerboņa kontekstā – arī misija) ir sniegt nepārprotamu informāciju par tā izcilo nozīmību, konkrētā lietotāja piederību, piemēram, valstij, pašvaldībai, organizācijai, izglītības iestādei vai dzimtai: "Heraldiskais simbols – ģerbonis – pauž lepnumu, cieņu un pašcieņu, piederību eiropeisko tradīciju kultūrai piemītošajai vērtību hierarhijai un ilglaicīgumam. Tādēļ jebkura ģerboņa statuss ir īpašs un prasa atbilstošu attieksmi."

"Jebkura ģerboņa statuss ir īpašs, un prasa atbilstošu attieksmi."

Latvijas Republikas lielo valsts ģerboni Satversmes sapulce apstiprināja 1921.gada 15.jūnijā. Viens no priekšlikumiem tā izveidei bija par pamatu ņemt saules motīvu, taču vairākums atbalstīja tradicionālo ģerboņa formu, tomēr saglabāja arī saules motīvu. Lielā ģerboņa augšmalā no zila laukuma paceļas uzlecošas zelta saules puse, bet sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva, kas simbolizē Kurzemi un Zemgali, bet sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā, kas simbolizē Vidzemi un Latgali. Virs vairoga puslokā – trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji — labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli — balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.

Latvijas Republikā tiek lietots lielais valsts ģerbonis, mazais valsts ģerbonis un papildinātais mazais valsts ģerbonis. Mazais valsts ģerbonis ir lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā redzamas trīs zelta zvaigznes, savukārt papildinātais mazais valsts ģerbonis ir mazais valsts ģerbonis, kas sānos apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga..

Drīkst izvietot valsts ģerboni

Likuma grozījumu mērķis nav ģerboņa lietošanas ierobežošana, gluži otrādi – robežu paplašināšana. Likumā ir noteikts, kur ģerbonim jābūt obligāti, bet to, protams, drīkst izvietot arī citur. Likums "Par Latvijas valsts ģerboni" paredz, ka lielajam valsts ģerbonim noteikti jāatrodas Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, apgabaltiesas, administratīvās apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas, administratīvās rajona tiesas, zemesgrāmatu nodaļas, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja, bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas telpās. Tāpat likums paredz lielo valsts ģerboni saskaņā ar normatīvajiem aktiem lietot valstiski atzītā diplomā, apliecībā vai atestātā, kas apliecina zinātniskā grāda, attiecīgas izglītības pakāpes vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas. Lielo valsts ģerboni attēlo arī tiesas nolēmumā, civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecībā, personu apliecinošā dokumentā un šo dokumentu aizvietojošā pagaidu dokumentā, kā arī lieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un valsts robežzīmē.

Valsts ģerboni lieto naudaszīmēs un valsts vērtspapīros, kā arī valsts apbalvojumā, saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu.

Ģerboņa lietošana valsts pārvaldē

Likums nosaka, kas un kādu valsts ģerboni ir tiesīgs lietot (piemēram, dokumentos, pie institūcijas ēkas, uz institūcijas transportlīdzekļiem, mājaslapā internetā, vizītkartēs, zīmogos, reprezentācijas materiālos). Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot Valsts prezidents, Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisijas un apakškomisijas, kā arī Saeimas deputāti; Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Ģenerālprokuratūra; Ministru kabinets, Ministru kabineta locekļi; ministrijas un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts; Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas kanceleja, Valsts kanceleja; Valsts kontrole; Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, Tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā zemes komisija, kā arī Satversmes aizsardzības birojs; Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.

Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot iestādes, kas atrodas Ministru kabineta, Ministru kabineta locekļa vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā; apgabaltiesa, administratīvā apgabaltiesa, rajona (pilsētas) tiesa, administratīvā rajona tiesa, zemesgrāmatu nodaļa; dzimtsarakstu iestāde; prokuratūras iestāde; zvērināti notāri; zvērināti tiesu izpildītāji; vēlēšanu komisijas; publisko tiesību pašpārvaldes autonomais subjekts; bāriņtiesas, izdarot apliecinājumu.

Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes, kā arī privātpersonas dokumentos, ko tās rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu.

Īpašs regulējums ģerboņa lietojumam pārvaldes dokumentos

Ģerbonim kā valsts simbolam jābūt kā atpazīšanas zīmei ikvienam, kas saskaras ar valsti, tās pārvaldi. Pirms Valsts prezidents iesniedza grozījumus likumā "Par Latvijas valsts ģerboni", Valsts heraldikas komisija izpētīja Latvijas valsts ģerboņa lietošanu valsts pārvaldē, aicinot iestādes informēt par to praksi valsts ģerboņa lietošanā pārvaldes dokumentu rekvizītu zonā. Izrādījās, ka pieejas ir dažādas: atsevišķos dokumentos rekvizītu fonā vienlaikus tiek lietots gan valsts ģerbonis, gan dažādi logotipi, citos valsts ģerbonis netiek lietots vispār. Komisija secināja, ka šāda prakse vērtējama kā neatbilstoša valsts simbola jēgai un būtībai - ģerboņa vietu bija aizņēmusi apšaubāmas kvalitātes surogātsimbolika, tā sniedzot nepatiesu informāciju gan par konkrētās institūcijas valstspiederību, gan tās juridisko statusu un kompetenci.

Valsts prezidents norādījis: "Pēdējos gados novērotā prakse – lietot logotipus attiecīga valsts ģerboņa vietā – savā būtībā nav savienojama ar valsts varu pārstāvošo institūciju funkcijām. Logotips pēc savas izcelsmes ir uzņēmējdarbības vides instruments un tāpēc nevar kalpot kā valsts institūcijas statusa un atpazīšanas zīme."

"Latvijas valsts ģerbonis, tāpat kā karogs, ir valsts simbols, ko drīkst lietot un ko ir jālieto, vien tas jādara ar cieņu."

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni" nosaka, ka institūcijas un amatpersonas pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizītu zonā lieto tām likumā noteikto (lielo, papildināto mazo vai mazo) valsts ģerboni, ja šajā zonā tas paredzēts. Pie tam šeit kopā ar valsts ģerboni nav pieļaujams lietot citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo.

Tāpat institūcijas un amatpersonas arī vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā drīkst lietot attiecīgo valsts ģerboni, bet nedrīkst lietot citu ģerboni, kas nav valsts ģerbonis, zīmi, emblēmu vai logo.

Regulējumā gan par dokumentiem, gan vizuālo identitāti ir minēti arī atsevišķi izņēmumi, kas drīkst lietot vai nu valsts ģerboni atbilstoši šā likuma noteikumiem, vai apstiprinātu savu ģerboni atbilstoši Ģerboņa likumam, vai institūcijas apstiprinātu zīmi, emblēmu vai logo. Tāpat likumā norādīti arī izņēmumi, kuras institūcijas un amatpersonas vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā var vienlaikus lietot valsts ģerboni un citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo. Piemēram, tie ir muzeji, bibliotēkas, zinātniskie institūti, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes. 

Kā ģerbonis jālieto privātpersonām

Līdz pat 2012.gada 1.septembrim likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" bija pants, kas radīja privātpersonām neskaidrību un jautājumus. Proti, likuma 10.pants paredzēja, ka valsts ģerboni nav tiesību lietot privātajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooperatīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, privātpersonām un to apvienībām. Tāpat likums noteica, ka fiziskajām un juridiskajām personām vai to apvienībām ir tiesības lietot valsts ģerboņa attēlu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, izņemot gadījumus, kad tas maldina par lietotāja juridisko statusu.

Tagad šāda regulējuma likumā vairs nav. Iepriekšējā likuma redakcija radīja daudz neskaidrību, un arī Valsts heraldikas komisija saņēma daudz jautājumu – kā tad ģerboni drīkst un kā nedrīkst lietot un kas ir ģerbonis, bet kas – ģerboņa attēls. Valsts prezidenta rosināto likuma grozījumu mērķis bija dot zīmi, ka Latvijas valsts ģerbonis, tāpat kā karogs, ir valsts simbols, ko drīkst lietot un kas ir jālieto, vien tas jādara ar cieņu.

Likuma jaunajā redakcijā 10.pants tagad skan citādi: "Privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu un, lietojot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, persona garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni."

Proti, privātpersona, piemēram, nedrīkst izmantot valsts ģerboni savā vizītkartē vai vēstuļu noformēšanā, jo šāds dokumenta noformējums var maldināt par personas juridisko statusu. Toties mājās pie sienas izvietot ģerboni – kāpēc nē?

Savukārt atribūtika (piemēram, šalles, krūzītes un citi suvenīri) ar valsts ģerboni apstiprināma Ģerboņa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, atribūtiku ar valsts ģerboni apstiprina Kultūras ministrija pēc tam, kad tai iesniegts attiecīgs iesniegums, kam jāpievieno atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projekts un ziņas par iesniedzēju.

Kultūras ministrija to nosūta Valsts heraldikas komisijai, kas izvērtē atribūtikas ar valsts ģerboni aprakstu un attēla projektu atbilstību heraldikas prasībām, kā arī to māksliniecisko risinājumu un, ja nepieciešams, dod iesniedzējam ieteikumus par apraksta un attēla projekta pilnveidošanu. Pēc tam komisija sagatavo atzinumu par attiecīgā projekta atbilstību heraldikas prasībām.

Lēmumu par atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu vai atteikumu Kultūras ministrijas amatpersona pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja attiecīgās atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projekts izvērtēts komisijā.

Paredzamas arī izmaiņas atbildības regulējumā

Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim vai valsts himnai paredz uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, bet par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Ņemot vērā pēdējā gada laikā veiktās apjomīgās izmaiņas valsts heraldisko simbolu tiesiskajā regulējumā, paredzamas izmaiņas un precizējumi arī administratīvās atbildības regulējumā.

Šā gada 14.novembrī Saeimas Juridiskā komisija pirmajam lasījumam atbalstīja Valsts prezidenta rosinātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Cita starpā Valsts prezidents rosina krietni vien paaugstināt sodus par necieņas izrādīšanu valsts simboliem, piemēram, par klajas necieņas izrādīšanu valsts karogam, valsts ģerbonim, valsts himnai, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerbonim sodu paredzēts paaugstināt līdz 500 latiem.

"Privātpersona nedrīkst izmantot valsts ģerboni savā vizītkartē vai vēstuļu noformēšanā."

"Necieņas izrādīšana valsts ģerbonim un to veidojošajiem Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem vai šo ģerboņu neatbilstoša lietošana noniecina vērtības, kas ir Latvijas valsts pamatā," uzsvērts likumprojekta anotācijā. Ko nozīmē klaja necieņa pret valsts simboliem - visus iespējamos gadījumus likumā paredzēt un uzskaitīt nav iespējams, un to tāpat kā līdz šim jāvērtē normas piemērotājām – pašvaldību administratīvajām komisijām.

Par citiem pašlaik noteiktajiem pārkāpumiem esošie neadekvāti mazie sodi, piemēram, par neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu, neveicina faktisku pārkāpumu fiksēšanu un nemudina privātpersonas par attiecīgajiem pārkāpumiem informēt kompetentās institūcijas.

Grozījumu rezultātā paredzēts noteikt atbildību par ģerboņu lietošanas noteikumu pārkāpšanu, nereģistrētas atribūtikas ar valsts ģerboni izgatavošanu, izplatīšanu vai lietošanu saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī maldināšanu par ģerboņa lietotāja juridisko statusu. Ar projektu risināts arī jautājums par līdzšinējo neviennozīmīgi vērtēto un diskutablo pašvaldību praksi savu reģistrēto ģerboņu aizsardzību saistošo noteikumu ietvaros.

Valsts prezidents, rosinot izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, grib veicināt korektu un normatīvajiem aktiem atbilstošu ģerboņu lietošanu un veidot izpratni par attiecīgo simbolu nozīmi. "Turklāt, nosakot atbilstoša apmēra sodus par pārkāpumiem ģerboņu jomā, personas tiks motivētas atturēties no attiecīgo pārkāpumu izdarīšanas, it īpaši tādas saimnieciskās darbības ietvaros, kas nereti ir saistīta ar valsts reprezentēšanu, piemēram, izgatavojot suvenīrus," norādīts grozījumu projekta anotācijā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU