Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grozījumi Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtībā paredz vairākas izmaiņas grūtnieču izmeklējumos, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Precizēs, kādi dokumenti jāņem līdzi uz dzemdībām
Šobrīd noteikumos nav pateikts, kādi medicīniskie dokumenti grūtniecei jāiesniedz, iestājoties ārstniecības iestādē uz dzemdībām. Līdz ar to, kamēr valstī vēl nav ieviesta e-veselība, mediķu rīcībā dažkārt nenonāk visa vajadzīgā informācija, kas nodrošinātu veselības aprūpes pēctecību, noteiktu atbilstošāku veselības aprūpi un ļautu izvērtēt iespējamos grūtniecības/dzemdību riskus.
Noteikumu projektā paredzēts, ka, iestājoties ārstniecības iestādē uz dzemdībām, grūtniece papildus Mātes pasei (veidlapa Nr.113/u) iesniedz grūtniecības laikā veikto ultrasonogrāfijas un asins analīžu jeb imūnhematoloģisko izmeklējumu rezultātu oriģinālus, kā arī radiologa diagnosta slēdzienu par tās personas plaušu veselības stāvokli, kas piedalīsies dzemdībās, ja grūtniece izvēlas ģimenes dzemdības.
"Šobrīd noteikumos nav pateikts, kādi medicīniskie dokumenti grūtniecei jāiesniedz, iestājoties ārstniecības iestādē uz dzemdībām."
"Protams, ka sievietei dzemdību palīdzība tiks sniegta arī tad, ja, nonākot ārstniecības iestādē uz dzemdībām, kāda iemesla dēļ vajadzīgo dokumentu līdzi nebūs. Bet par šādu kārtību – dokumentiem, kam jābūt līdzi - viņa tiks informēta laicīgi, un tas nodrošinās sievietes veselības stāvokļa adekvātāku izvērtējumu, kā arī tam sekojošo sniegto pakalpojumu kvalitāti. Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija solīja informēt speciālistus par šīm izmaiņām," skaidro Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane.
Vienlaikus ar grozījumiem Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtībā izsludināti arī grozījumi MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība", kas precizēs Mātes pasē atspoguļojamo informāciju. Mātes pase grūtniecei tiek izsniegta 16.-18.grūtniecības nedēļā, un tajā tiek apkopota visa ar grūtniecības aprūpi saistītā informācija, tai skaitā ārsta apmeklējumu datumi, veiktie izmeklējumi un to rezultāti, anamnēze un perinatālā riska novērtējums.
Izmaiņas arī izmeklējumos
MK noteikumu projekts paredz vairākas izmaiņas grūtnieču izmeklējumos, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta.
Piemēram, pašlaik valsts apmaksā hlamīdiju noteikšanas izmeklējumu visām grūtniecēm, bet turpmāk šo izmeklējumu plānots veikt tikai riska grupas grūtniecēm: tām, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu; kam ir zems sociāli ekonomiskais līmenis; ja iepriekš vai šīs grūtniecības laikā diagnosticēta seksuāli transmisīva infekcija un ja ir jebkādas aizdomas par hlamīdiju infekciju.
Vēl plānots, ka noteikumi paredzēs: ja grūtniecei vai dzemdētājai sifilisa vai HIV testi ir pozitīvi, ārsts sievieti par to informē un nosūta pie atbilstoša speciālista (sifilisa gadījumā – dermatovenerologs, HIV gadījumā – Latvijas Infektoloģijas centra infektologs), kurš sniedz atzinumu un ieteikumus turpmākai aprūpei un novērošanai.
Pēdējo gadu laikā ievērojami palielinās pirmdzemdētāju un atkārtoti dzemdējošo sieviešu vecums virs 35 gadiem, un tas ir priekšnosacījums grūtnieces iekļaušanai ģenētiskā riska grupā, jo palielinās Dauna sindroma risks mazulim. Tādēļ precizēta ģenētiskā riska grūtnieču izmeklēšanas kārtība, tai skaitā tiek norādīti gan papildu nepieciešamie ultrasonogrāfijas izmeklējumi, gan invazīvo diagnostikas metožu - horija biopsijas vai amniocentēzes – nozīmēšanas kārtība, kas uzlabos iedzimto anomāliju diagnostiku.
"Sievietei dzemdību palīdzība tiks sniegta arī tad, ja, nonākot ārstniecības iestādē uz dzemdībām, kāda iemesla dēļ vajadzīgo dokumentu līdzi nebūs."
Valsts plāno grūtniecēm, kam skrīningā uzrādīsies aizdomas par augļa anomāliju, apmaksāt horija biopsiju 1.trimestrī (12.-13.nedēļā) vai amniocentēzi 2.trimestrī (15.-18.nedēļā). Tās ir specifiskas ģenētiskas analīzes, kurām izmeklējamais materiāls tiek ņemts no mazuļa "teritorijas". Pašlaik valsts apmaksā tikai amniocentēzi ģenētiskā riska grupas grūtniecēm 16.-18.nedēļā. Jebkurā gadījumā šo specifisko izmeklējumu veikšanai būs vajadzīga pacientes piekrišana.
Plānots, ka visām grūtniecēm 16.-18.grūtniecības nedēļā valsts apmaksās augļa sirdstoņu izklausīšanu ar fetālo dopleru. Pašlaik tas tiek veikts un apmaksāts no valsts budžeta atbilstoši medicīniskajām indikācijām – vien tad, ja grūtniecību uzraugošais ārsts uzskata un pamato, ka šāds izmeklējums ir vajadzīgs.
Patlaban asinsgrupu un rēzus faktora piederību visām grūtniecēm nosaka pirmā apmeklējuma laikā un atkārtoti to dara atbilstoši medicīniskām indikācijām, bet izmaiņas paredz, ka asinsgrupas piederību Rh(D)2 visām negatīvām grūtniecēm noteiks arī 28.grūtniecības nedēļā un valsts joprojām apmaksās arī antieritrocitāro antivielu skrīningu Rh(D), bet rēzus negatīvām grūtniecēm bez antieritrocitārām antivielām, kurām ir rēzus pozitīvs partneris, vai partnera rēzus piederība nav zināma, nodrošinās antenatālu imūnprofilaksi.
Ultrasonogrāfija riska grupas grūtniecēm
Pašreizējā kārtība paredz pirmā trimestra ultrasonogrāfiju (US) riska grupas grūtniecēm un otro un trešo US – visām grūtniecēm. Ārsti speciālisti ministrijai ieteikuši mainīt līdzšinējo kārtību, jo uzkrātā pieredze un citu valstu prakse rāda, ka fizioloģiski noritošas grūtniecības gadījumā US izmeklējuma veikšana 34.- 36.grūtniecības nedēļā visām grūtniecēm nav lietderīga. Tādēļ plānots līdzšinējo kārtību mainīt, paredzot pirmo un otro US visām grūtniecēm, bet trešo US – tikai riska grupas grūtniecēm.
Tas nozīmē, ka 34.-36.grūtniecības nedēļā veiktu US grūtniecēm, kurām ir intrauterīna augļa augšanas aizture; augļa makrosomija; daudzaugļu grūtniecība; daudzūdeņainība; mazūdeņainība; gestācijas diabēts; hipertensija grūtniecības laikā; neskaidra augļa guļa; placentas priekšguļa; ārpusķermeņa apaugļošana; dzemdes rēta; izmaiņas kardiotokogrāfijā; 41.grūtniecības nedēļa, ja nav sākušās dzemdības.
"Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī."
Turklāt, lai nodrošinātu, kvalitatīvus un atbilstošus ultrasonogrāfijas izmeklējumus, noteikumu projektā ir iekļautas prasības gan ārstniecības personai, kura drīkst veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu visā grūtniecības periodā, gan ultrasonogrāfijas aparātam, kā arī noteiktas prasības invazīvo izmeklēšanas metožu (horija biopsijas un diagnostikās amniocentēzes) veikšanai. Šī noteikumu sadaļa stāsies spēkā 2013.gada jūlijā.
Rūpes gan par māmiņu, gan mazuli
Vēl ministrija plāno precizēt regulējumu par dzemdību palīdzības sniegšanu. Proti, pediatram, kurš sniedz dzemdību palīdzību, būs regulāri jāatjauno zināšanas jaundzimušā primārajā reanimācijā un veselības stāvokļa stabilizēšanā. Savukārt ārstniecības iestādē strādājošajam ginekologam (dzemdību speciālistam) vai vecmātei, kas sniedz dzemdību palīdzību plānotās ārpusstacionāra jeb mājas dzemdībās, vairs nevajadzēs ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu plānotu ārpusstacionāra dzemdību palīdzībā.
Ir arī paredzēti precizējumi, kas attiecas uz mazuli. Šobrīd noteikumi prasa veikt dzirdes pārbaudi ar otoakustiskās emisijas metodi mazuļa 3.- 4.dzīves dienā, noteikt fenilalanīnu un tireotropo hormonu asinīs 3.-5.dzīves dienā, bet, lai nodrošinātu, ka visiem jaundzimušajiem tiek veikti minētie izmeklējumi kvalitatīvi un savlaicīgi, noteikumos plānots precizēt, ka šīs pārbaudes jāveic līdz izrakstīšanai no stacionāra. Minētie skrīningizmeklējumi jānodrošina arī jaundzimušajiem, kas dzimuši ārpusstacionāra dzemdībās.
