NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
20. maijā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselības aprūpe
2
2

Vai Latvijā dzims un izdzīvos vairāk bērnu?

Izglītības līmenim, sociālajiem apstākļiem un nodarbinātībai ir tieša saistība ar sievietes attieksmi pret grūtniecības faktu, ko parāda rūpes par savu un gaidāmā bērna veselību, laikus nonākot mediķu uzraudzībā.

FOTO: SXC

Joprojām Latvijā dabiskais pieaugums ir negatīvs, kopējā mirstība vidēji 1,5 reizes augstāka nekā dzimstība. Šādā situācijā sevišķi satraucoša ir vēl kāda statistika – zīdaiņu mirstības rādītājs Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā. Vidējais bērnu mirstības rādītājs ir 8,2 uz tūkstoti dzimušajiem. Medicīnas nozares speciālisti apzinās problēmas, kuras apstiprināja arī 2010.gada pētījums projekta „Izglābsim 100 bērnus” ietvaros, tomēr to risināšanai vajadzīgs laiks, resursi un valsts atbalsts.

Austrumu slimnīcas atbalsta fonda un Roche Akadēmijas zinātniskās padomes priekšsēdētājs prof. Aivars Lejnieks norāda, ka Roche akadēmijas atbalstītā projekta "Izglābsim 100 bērnus" ietvaros bija izvirzīti vairāki uzdevumi:

  • iepazīties un apkopot 2010.gada dokumentāciju;
  • ievadīt datus īpaši izveidotā datu bāzē,
  • izvērtēt un atklāt iespējamās kopsakarības,
  • izvirzīt priekšlikumus situācijas uzlabošanai un piedāvāt risinājumus Veselības ministrijai (VM).

Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka jaundzimušo mirstība gandrīz divas reizes lielāka ir tajā sieviešu grupā, kuras nav stājušās grūtnieču uzskaitē. Grūtniecības laikā līdz 12.nedēļai uzskaitē stājas kopumā vien ap 87% sieviešu.

Atšķirības vērojamas datos pa reģioniem: visvairāk sievietes stājas uzskaitē Rīgā un Pierīgā, bet vismazāk – Latgalē un Vidzemē. Tāpat secināts, atbildība par savu un nākamā bērna veselību saistīta ar sievietes izglītības līmeni. Sievietes ar augstāko izglītību uzskaitē stājas vidēji 7.grūtniecības nedēļā, bet ar nepabeigtu vidējo izglītību – 12.nedēļā un vēlāk.

Zināma ietekme ir arī sociālajiem apstākļiem – jo sliktāki tie ir, jo vēlāk sievietes stājas uzskaitē – un nodarbinātībai, proti, strādājošas sievietes uzskaitē stājas agrāk nekā nestrādājošas.

Tātad – izglītības līmenim, sociālajiem apstākļiem un nodarbinātībai ir tieša saistība ar sievietes attieksmi pret grūtniecības faktu, ko parāda rūpes par savu un gaidāmā bērna veselību, laikus nonākot mediķu uzraudzībā.

Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā asoc. prof. Dace Rezeberga norāda, ka kopš pētījuma veikšanas ir vērojams perinatālās mirstības samazinājums. Speciālisti ir izpētījuši visus perinatālās mirstības gadījumus 2010.gadā, un pētījuma rezultātu analīze ir ļāvusi precīzāk saprast, ko un kā darīt, lai situāciju uzlabotu. Līdz ar to ir tapis darbības plāns perinatālās mirstības mazināšanai.

Konstatēto problēmu spektrs

Pētījuma rezultātā izdarītie secinājumi norāda uz vairākos virzienos risināmiem jautājumiem:

  • Konstatētas nepilnības medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanā, un tās kvalitāte stacionāros neļauj veikt izsmeļošu perinatālās mirstības analīzi.
  • Sliktāka pakalpojumu pieejamība saistīta ar augstāku perinatālās mirstības risku novados. Augstāka riska grupa ir arī sievietes ar zemāku izglītības līmeni, sliktākiem sadzīves apstākļiem un kaitīgiem ieradumiem.
  • Konstatētas ievērojamas mirstības rādītāju atšķirības dažādās dzemdību aprūpes iestādēs. Perinatālās mirstības statistikas lielāko daļu veido neiznēsātie bērni. Salīdzinošu izvērtēšanu neļauj veikt analīzes sistēmas trūkums.
  • Pētījuma dati rāda, ka perinatālajā periodā netiek diagnosticētas visas patoloģijas.
  • Augļa augšanas aiztures gadījumu sastopamība Latvijā ir augstāka, nekā to vēsta oficiālā statistika.
  • Patoloģijas dienests ne vienmēr sniedz pilnvērtīgas atbildes par jaundzimušā nāves iestāšanās iemesliem, kā arī informāciju par nāvi izraisošiem apstākļiem.
  • Izšķirīga loma ir cilvēkresursiem - medicīnas personāla kompetencei, ko nepieciešams nepārtraukti paaugstināt.

D.Rezeberga atklāj, ka pētījums ļāvis secināt arī to, kādi papildinājumi, atbilstoši tehnoloģiju un medicīnas aprūpes pakalpojumu attīstībai, nepieciešami normatīvajos aktos.

Rosinātas izmaiņas MK noteikumos Nr.611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība", MK noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība", kā arī MK noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām".

Ir apzināta nevalstisko organizāciju loma mātes un bērna veselības veicināšanā. Kā pierāda aptaujas, jauno sieviešu zināšanas par grūtniecību ir nepilnīgas, tātad -jāveic izglītojošais darbs.

Ultrasonogrāfija vajadzīga obligāti. Kāpēc?

Ginekoloģijas un dzemdniecības speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule uzsver, ka ļoti svarīga perinatālās aprūpes daļa ir ultrasonogrāfija - iespēja maksimāli agrā grūtniecības laikā noskaidrot augļa veselības stāvokli. Šobrīd Latvijā vairāk nekā puse ginekologu ir ieguvuši sertifikātu ultrasonogrāfijā. Taču, lai gūtu praktisko pieredzi, ir jāapskata ļoti liels gadījumu skaits, bet problēma ir tā, ka Latvijā ir tikai 20 000 dzemdību gadā un pieredze ir samērā grūti iegūstama.

D.Matule norāda: lai uzlabotu agrīno diagnostiku, sonogrāfija jāiziet 11.-14.grūtniecības nedēļā. Speciāliste uzskata, ka ultrasonogrāfijai nevajadzētu būt tikai bēbīša sirdsdarbības fiksēšanai, bet gan ļoti agrīnai attīstības patoloģijas diagnostikas iespējai. Ārstu rīcībā ir jābūt kvalitatīviem aparātiem un sagatavotībai, lai pārliecinātos par to, ka ar nākamo bērnu patiešām viss ir kārtībā.

"Sliktāka pakalpojumu pieejamība saistīta ar augstāku perinatālās mirstības risku novados."

Ginekoloģe atklāj, ka tāda patoloģija kā, piemēram, sirdskaite, ir vienam no simts jaundzimušajiem, bet ir atsevišķi sindromi, kas sastopami vienam no divdesmit tūkstošiem. Tas nozīmē, ka iespēja atpazīt šo patoloģiju ir ļoti, ļoti niecīga un vienīgais veids ir zināšanu papildināšana mācīšanās ceļā.

D.Matule informē, ka patoloģijas tiek dokumentētas un materiālus ir iespēja pētīt jaunajiem un topošajiem speciālistiem, bet vajadzīga profesionālā atmiņa, lai zinātu, ka šāda patoloģija eksistē un to atpazītu. Ginekologu asociācijas speciālisti ir ieguldījuši lielu darbu, izstrādājot tehnoloģijas un arī perinatālās diagnostikas vadlīnijas, lai veiktu sonogrāfiju kopā ar bioķīmiju un diferencētu zema, vidēja vai augsta līmeņa riska grupas. Ārstu svarīgākais uzdevums - maksimāli precīzi diagnosticēt problēmas un sniegt vecākiem vispusīgu informāciju.

A.Lejnieks stāsta, ka laba iespēja ārstiem papildināt zināšanas būs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anniņmuižā atklātais Baltijā lielākais mācību centrs. Tajā ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, iepirktas labas tehnoloģijas, un tur varēs apgūt arī ultrasonogrāfiju, mācību procesā modelējot attēlus. Centrs paredzēts gan praktizējošiem ārstiem kvalifikācijas paaugstināšanai, gan studentiem.

Nākamo vecāku atbildīga attieksme pret bērna radīšanu

Lai arī ārstu profesionalitātes nozīme bērna gaidīšanās procesā ir nenovērtējama, ne mazāk svarīga ir atbildīga ģimenes plānošana. Ar to jāsaprot kā sievietes, tā vīrieša zināšanas par savu reproduktīvo veselību, profilaktisks ārsta apmeklējums un grūtniecības neatlikšana uz vēlāku laiku, uzskata mediķi.

VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule pauž pārliecību, ka nevajadzētu būt kādam īpašam pasākumu plānam pirms bērna ieņemšanas, bet gan ilgtspējīgam izglītošanās procesam no pašas bērnības, kad veidojas izpratne par sevi un savu ķermeni, veselību un ģimeni. Ja attieksme pret veselību ir ieaudzināta, tad arī attieksme pret bērniņa laišanu pasaulē būs atbildīga.

A.Lejnieks vērš uzmanību uz citu atbildības aspektu – grūtniecību sievietēm, kurām jau ir kādas patoloģijas. Iestājoties grūtniecībai, problēma saasinās un šīm sievietēm vajadzīga īpaša palīdzība. Problēmas nereti rada pašas sievietes, jo nekonsultējas ar ārstu laikus, bet gan atnāk un dara zināmu, ka ir stāvoklī. Tad speciālistam jāpieņem lēmums, kādā veidā ārstēt un kā vadīt dzemdības.

Patoloģijas izmeklējumu kvalitāte

Likumsakarīgi būtu, ja visi jaundzimušo nāves gadījumi būtu rūpīgi izmeklēti un ziņas par tiem atbilstoši dokumentētas. Tomēr arī šeit ir lietas, kas noteikti jāuzlabo. Joprojām izplatīts ir slēdziens - jaundzimušā nāve nenoskaidrotu apstākļu dēļ, kas ir minēts ap 15% gadījumu 2010.gadā.

RSU Patoloģijas katedras lektore Dr. Ivanda Franckēviča norāda, ka noteikti jāveic visu gadījumu placentu izmeklēšana, kas pašlaik nenotiek, tādējādi apgrūtinot datu ieguvi un kopējās ainas apzināšanu. Pēc speciālistu domām, lielāku uzmanību vajadzētu veltīt dzemdību procesa norises dokumentēšanai.

"Svarīga perinatālās aprūpes daļa ir ultrasonogrāfija - iespēja maksimāli agrā grūtniecības laikā noskaidrot augļa veselības stāvokli."

I.Franckēviča atzīst, ka arī speciālistu loks ir ļoti šaurs, diagnostika pamatā bāzējas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kur strādā vien četri cilvēki. Speciālisti savu iespēju robežās dara visu, taču nevienam nav noslēpums, ka izmeklēšanu noteikti vajadzētu padziļināt.

Kas darāms?

Balstoties uz projektā "Izglābsim 100 bērnus" veikto pētījumu, kā arī jau aizsāktajiem situācijas uzlabošanas pasākumiem, šīs jomas speciālisti iesaka:

  • Medicīnas dokumentācijas uzlabošanai ieviest e-veselības sistēmu, aktualizēt dokumentācijas lietvedības kārtību, uzlabot informācijas apmaiņu starp visiem aprūpes posmiem.
  • Stacionāros organizēt klīniskās konferences ar perinatālās mirstības gadījumu izskatīšanu.
  • Nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no reģiona, kā arī ieviest kvalitātes vadības sistēmu perinatālās aprūpes iestādēs.
  • Radīt valstiska audita sistēmu dzemdību aprūpes iestāžu tīkla darbības uzlabošanai, izvērtēt iestāžu rīcībā esošās tehnoloģijas, cilvēkresursus, darbību.
  • Izstrādāt vienotas perinatālās aprūpes sistēmas vadlīnijas, standartus un prasības.
  • Sniegt atbalstu profesionālajām asociācijām.
  • Uzlabot patoloģijas dienesta kompetenci.
  • Veicināt mūsdienīgu apmācību metožu lietošanu perinatālajā medicīnā.

D.Rezeberga uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš arī ģimenes ārstiem un to kompetencei, jo tieši viņi ir tie, kam ir visciešākā saistība ar ģimenes veselību.

"Perinatālo mirstību iespējams samazināt, uzlabojot medicīniskās aprūpes kvalitāti visos perinatālās aprūpes posmos."

Nedrīkst aizmirst par sabiedrības informēšanu un izglītošanu perinatālās mirstības samazināšanai, veicot veselības veicināšanas pasākumus, tā kā sabiedrības līdzdalībai šajos procesos liela nozīme.

Perinatālo mirstību iespējams samazināt, uzlabojot medicīniskās aprūpes kvalitāti visos perinatālās aprūpes posmos, bet tam vajadzīgi arī papildu līdzekļi un valstisks atbalsts.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU