Saeimā virza jaunu priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu

Saeimā virza jaunu priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektāā ir skaidrots, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai arī deputāta kandidātu.

Kādēļ top jauns likums?

Noteikumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju, šobrīd regulē likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" un likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām". Minētie likumi neatbilst mūsdienu juridiskās tehnikas prasībām un daudzo grozījumu dēļ ir kļuvuši grūti uztverami, kā arī tajos ir tehniski sarežģīti veikt grozījumus. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēmusi izstrādāt jaunu priekšvēlēšanu aģitācijas reglamentējošu likumu pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.

"Esošajos priekšvēlēšanu aģitācijas likumos ir tehniski sarežģīti veikt grozījumus."

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka norāda, ka pastāvošos likumus nebija iespējams grozīt, jo ar grozījumu izdarīšanu nebūtu iespējams izveidot lasītājam saprotamu tekstu. Likumi bija ļoti grūti uztverami un radīja daudzus pārpratumus gan partijām, gan tiem, kas uzraudzīja partiju darbību pēc vēlēšanām.

Jauns likums ar jaunām iniciatīvām

"Jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekts ir saturiski veiksmīgs un labs pēc formas. Cīņa par to, lai Latvijā taptu pilnīgi jauns priekšvēlēšanu aģitācijas likums, ir notikusi vismaz iepriekšējos septiņus gadus," norāda I.Kažoka.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā ir iekļautas vairākas jaunas iniciatīvas:

1. Aizliegums priekšvēlēšanu aģitācijai politiskajām partijām televīzijā noteikts 30 dienas pirms vēlēšanām, citos plašsaziņas līdzekļos – radio, preses izdevumos, internetā – aģitācija aizliegta dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā.
2. Aizliegums priekšvēlēšanu aģitācijai izmantot administratīvos resursus (valsts un pašvaldību darbiniekus, finanšu līdzekļus, pakalpojumus).
3. Aizliegums izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu.
4. Preses izdevumos, ko izdod valsts institūcijas, aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.
5. Atsevišķi noteikts regulējums priekšvēlēšanu aģitācijai ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas un radio programmās, preses izdevumos, internetā, publiskās vietās.
6. Aģitāciju ārtelpās ir iespējams veikt skvēros, parkos, uz ielas, ceļa, tilta, tuneļos un citās vietas, kas neatkarīgi no īpašuma piederības attiecīgajā laikā bez maksas vai par maksu ir publiski pieejamas nenoteiktam personu lokam.
7. Aģitāciju iekštelpās ir iespējams veikt, iepriekš to rakstveidā saskaņojot ar attiecīgo telpu īpašnieku.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā ir saglabāta iespēja politiskajām partijām saņemt bezmaksas raidlaiku sabiedriskajā televīzijā un radio kopumā 20 minūšu apmērā pirms Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām. Atšķirībā no iepriekšējās kārtības jaunais likumprojekts paredz, ka atvēlēto laiku iespējams dalīt piecu minūšu intervālos līdzšinējo desmit minūšu intervālu vietā.

30 dienu aizliegums priekšvēlēšanu aģitācijai televīzijā

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka izsaka viedokli attiecībā uz 30 dienu ierobežojumu aģitācijai televīzijā: šādā veidā tirgus tiks mākslīgi sadalīts – vienai masu mediju grupai nebūs tiesības aģitēt un reklamēt, bet citiem būs. Šādā veidā tiks diskriminētas atsevišķas mediju grupas. Viņa piedāvā noteikt "kluso nedēļu", kuras laikā nevienā medijā nevarētu notikt priekšvēlēšanu aģitācija.

G.Līdaka uzsver, ka aģitācijai ir jābūt redzamai, caurskatāmai, lai var redzēt, kurš par ko maksā. Izslēdzot iespēju reklamēties legāli, politiķi jebkurā gadījumā meklēs veidus, kā nokļūt medijā. Jaunākās tendences mediju pētījumos rāda, ka strauji pieaug interneta loma, tādēļ nevajadzētu aizmirst tā milzīgo ietekmi sabiedrības viedokļa veidošanā.

"Aizliegums priekšvēlēšanu aģitācijai televīzijā noteikts 30 dienas pirms vēlēšanām, citos plašsaziņas līdzekļos – dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā."

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Gints Grūbe skaidro: iepriekšējo gadu politisko reklāmu pieredze rāda, ka politisko reklāmu televīzijā pārraida vairāk nekā radio, tādēļ noteikts 30 dienu aizliegums televīzijā, bet par citiem masu medijiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nav atbildīga.

Savukārt I.Kažoka uzsver, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums ir vienojies par vairākiem ļoti būtiskiem jauninājumiem, kas iepriekšējā regulējumā nebija,  proti, politiskās reklāmas aizliegums televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām. Salīdzinoši detalizēti regulēta administratīvo resursu izmantošana pirms vēlēšanām, nosakot aizliegumu un paskaidrojot, ko nozīmē administratīvo resursu izmantošana. Kā trešo svarīgāko lietu I.Kažoka min to, ka beidzot ir sakārtots regulējums attiecībā uz kandidātu aģitāciju publiskās vietās gan par vides reklāmām, gan iespējām dalīt savus bukletus, gan rīkot pasākumus.

Likumprojektā gaidāmas izmaiņas

"Līdzīgi kā pastāvošie likumi, arī jaunais likumprojekts noteic, ka slēptā politiskā reklāma ir aizliegta medijos. Vienlaikus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir vienojusies, ka uz 2.lasījumu gatavos papildu priekšlikumus, lai varētu tiešāk uzmanīt to, ko radio un televīzija dara pirms vēlēšanām. Proti, NEPLP tiks deleģēts pienākums uzraudzīt, vai raidorganizācijas ievēro neitrālas un bezpartejiskas, labiem žurnālistikas standartiem atbilstošas vēlēšanu atspoguļošanas principus.

Tas nozīmē, ka ne tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs skatīsies līdzi, lai neparādās kādas kandidātu vai kandidātiem pietuvinātu personu nedeklarētas naudas summas apmaiņā pret pozitīvu rakstu, pozitīvu ziņu sižetu vai interviju. Radio un televīzijas kanālus kontrolēs arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Šobrīd jaunais regulējums vēl nav iekļauts, bet ir paredzēts, ka deputāti par to domās, virzot likumprojektu otrajam lasījumam," skaidro I.Kažoka.