SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. maijā, 2012
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
1
5
1
5

Notiesāto personu apžēlošana

Apžēlošanas likums nenosaka termiņus un kritērijus lūguma izskatīšanai. Prezidenta lēmums par apžēlošanas lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu ir spēkā ar lēmuma parakstīšanu. Ja lūgums ir noraidīts, apžēlošanas lūgumu likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt atkārtoti.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Valsts normatīvie akti paredz, ka tām personas, kurām tiesas spriedums kriminālprocesā jau ir stājies likumīgā spēkā, ir tiesības lūgt apžēlošanu. Apžēlošanu veic Valsts prezidents, rūpīgi izskatot katru apžēlošanas lūgumu, ņemot vērā lūguma atbilstību Apžēlošanas likumam. LV portāls skaidro, kas ir apžēlošanas dienests un kādos gadījumos ir iespējams apžēlot notiesātu cilvēku.

Apžēlošanas lūgumus izskata Valsts prezidents

1998.gada 16.jūnija likuma "Apžēlošanas likums" 1.pants nosaka, ka "apžēlošana ir notiesātās personas pilnīga vai daļēja atbrīvošana no kriminālsoda izciešanas, soda veida mīkstināšana vai sodāmības noņemšana, ko veic Valsts prezidents".

"Personas, kurām tiesas spriedums kriminālprocesā jau ir stājies likumīgā spēkā, ir tiesīgas lūgt apžēlošanu."

Tiesības, kas ļauj Valsts prezidentam izskatīt un izvērtēt gadījumus, kuros notiesātais lūdz apžēlošanu, nodrošina Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienests. Kā atzīmē Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, Apžēlošanas dienesta pienākumos atbilstoši Valsts prezidenta kancelejā noteiktajai kompetencei ietilpst arī Valsts prezidentam un Valsts prezidenta kancelejai adresētās korespondences izskatīšana un atbilžu sniegšana, Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darba kārtībā iekļautu pasākumu sagatavošana un dalība to norisē, kā arī citi pienākumi.

Apžēlošanas veidi

Nav tā, ka ikviena notiesātā persona jebkurā laikā var iesniegt lūgumu par savu apžēlošanu. Apžēlošanas likuma 5.pants paredz dažādus apžēlošanas lūguma iesniegšanas termiņus, kas atkarīgi no izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpes. Likuma 2.pants nosaka četrus apžēlošanas veidus:

  • brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku soda veidu;
  • pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda izciešanas;
  • pilnīga vai daļēja atbrīvošana no papildsoda izciešanas;
  • sodāmības noņemšana.

Apžēlošanas lūgumi ir individuāli. Kā norāda E.Lodočkina, apsūdzētie visbiežāk lūgumam apžēlot min šādus iemeslus: savas vainas atzīšana; izdarītā nožēlošana; veselības stāvoklis; ģimenes apstākļi; persona ir labojusies; nevēlēšanās atgriezties ieslodzījumā. Taču ne visiem notiesātajiem ir tiesības iesniegt apžēlošanas lūgumu. Lūgt apžēlošanu ir tiesības personai, kura:

  • izcieš sodu Latvijas Republikā;
  • notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama;
  • notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde ir piekritusi atzīt Latvijas Republikā pieņemtu lēmumu par personas apžēlošanu;
  • izcietusi sodu Latvijā.

Latvijas Valsts prezidenta oficiālajā mājaslapā sniegtā informācija vēsta, ka persona, kura notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda, bet gadījumos, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciests ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Ja piespriests mūža ieslodzījumus, lūgumu var iesniegt, ja izciesti ne mazāk kā 20 gadi brīvības atņemšanas. Pārējos gadījumos apžēlošanas lūgumu ir tiesības iesniegt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka, ja notiesātais no piespriestajiem astoņiem gadiem par smagu noziegumu četrus jau ir pavadījis ieslodzījumā, viņam ir tiesības vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu pēc apžēlošanas, savā vēstulē minot apžēlošanas iemeslus.

Apžēlošanas lūgumā norādāmie dati

Lūgumu ar iespēju apžēlot var iesniegt ne tikai notiesātā persona, bet arī šīs personas aizstāvis, likumīgais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais. E.Lodočkina norāda, ka lūgums ir jāiesniedz Valsts prezidentam, tajā norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

Ja apžēlošanu lūdz par citu personu, jānorāda personas, par kuru lūdz apžēlošanu, personas dati, atrašanās vieta; ja persona atrodas ieslodzījumā, jānorāda brīvības atņemšanas iestāde. Apžēlošanas lūgumam jāpievieno dokuments, kas apliecina radniecību ar notiesāto personu. Apžēlošanas lūgums jāiesniedz valsts valodā, tam jābūt parakstītam un datētam.

Ja lūgums tiek rakstīts cietumā, tas līdz Apžēlošanas dienestam nokļūst caur cietuma administrāciju. Elektroniskā veidā iesniegtam apžēlošanas lūgumam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Apžēlošanas lūgumu saņemšanas kārtība

Apžēlošanas dienests pārbauda apžēlošanas lūguma atbilstību Apžēlošanas likumam. Ja apžēlošanas lūgums atbilst visām prasībām, kas noteiktas šajā likumā, tad tiek sagatavota izskatīšanai apžēlošanas lieta. Kopā ar apžēlošanas lūgumu apžēlošanas lieta tiek iesniegta Valsts prezidentam. "Apžēlošanas likums nenosaka termiņus un kritērijus lūguma izskatīšanai. Valsts prezidents apžēlošanas lūgumus izskata saskaņā ar Valsts prezidenta darba kārtību, ņemot vērā apžēlošanas lietas iesākšanas datumu un tiesas noteikto soda termiņu," skaidro E.Lodočkina.

Kad prezidents pieņem lēmumu par apžēlošanu, tas tiek nosūtīts iestādei, kas ir atbildīga par sprieduma izpildi, un tiesai, kas taisījusi spriedumu. Par lūguma izskatīšanas rezultātiem tiek paziņots iesniedzējam. Prezidenta lēmums par apžēlošanas lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu ir spēkā ar lēmuma parakstīšanu.

"Lūgumu ar iespēju apžēlot, var iesniegt ne tikai notiesātā persona, bet arī šīs personas aizstāvis, likumīgais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais."

Ja lūgums ir noraidīts, apžēlošanas lūgumu var iesniegt atkārtoti, sekojot Apžēlošanas likuma 11.pantā noteiktajiem termiņiem, kas ir ne agrāk par sešiem mēnešiem no laika, kad pieņemts lēmums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu. Likumā ir noteikts: ja persona notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, atkārtotu apžēlošanas lūgumu var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc lūguma noraidīšanas, izņemot, ja ir radušies sevišķi apstākļi (smaga slimība, šī persona ir vienīgais likumīgais aizbildnis vai aizgādnis, citi apstākļi).

Uzziņai

  • Laikā no 2011.gada 8.jūlija līdz 31.decembrim tika saņemti 579 apžēlošanas lūgumi, izskatītas 210 apžēlošanas lietas, apžēlotas 16 personas.
  • Laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 25.aprīlim saņemti 311 apžēlošanas lūgumi, izskatītas 166 apžēlošanas lietas, apžēlotas 6 notiesātās personas.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU