SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. martā, 2012
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
3
3

PVN un telpu īre

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Par PVN maksātāju Latvijas namīpašniekam nav obligāti jāreģistrējas uzreiz, bet tad, kad apliekamie ieņēmumi no īres vai nomas 12 mēnešu laikā sasniedz 35 000 latus. Taču, ja namīpašnieks ir ārzemnieks, tad viņam vai viņa pilnvarotajai personai ir jāreģistrējas.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Nekustamā īpašuma apsaimniekošanā svarīgi ir pievienotās vērtības nodokļa nosacījumi. Jāsaprot, ko apliek ar PVN, kādos gadījumos piemēro samazināto likmi, kam un kad šis nodoklis nav jāmaksā. To nosaka likums “Par pievienotās vērtības nodokli” un Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.933 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

Kad un kā jāreģistrējas namīpašniekiem

Juridiskās un fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izīrēšanu, iznomāšanu reģistrējas kā PVN maksātājas. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk - likums) 3.pantaa pirmā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā apliekamas personas reģistrē:

  1. fiziskās personas;
  2. juridiskās personas;
  3. personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;
  4. ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, – vienu no šādām personām:
  1. citas dalībvalsts jebkuru personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu,
  2. tās pilnvaroto personu Latvijas Republikā;
  1. citas likumā minētās personas.

Ja vienai mājai ir vairāki namīpašnieki – fiziskās personas, tad var izvēlēties vienu apsaimniekotāju – fizisko vai juridisko personu, kas reģistrēsies kā PVN maksātājs un turpmāk veiks visus maksājumus.

Namīpašniekiem ieteicams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Taču tas nav obligāti, jo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) var ieturēt izmaksas brīdī 10% apmērā. Saimnieciskās darbības veicēji IIN maksā 25% no peļņas.

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 4.1 panta astotā daļa noteic, ka ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu, tai skaitā nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvdarbu pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā, kur šis nekustamais īpašums atrodas.  Tas nozīmē, ka arī telpu īrei vai nomai pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā, kur atrodas nekustamais īpašums. Ja īpašums ir Latvijā, tad piemēro Latvijas PVN normas.

Bieži rodas neskaidrības ar ārzemju namīpašniekiem - kad tad īsti tiem vajag reģistrēties. Tādēļ paskaidroju, ka par PVN maksātāju Latvijas namīpašniekam nav obligāti jāreģistrējas uzreiz, bet tad, kad apliekamie ieņēmumi no īres vai nomas 12 mēnešu laikā sasniedz 35 000 latus. Taču, ja namīpašnieks ir ārzemnieks, tad šim ārzemniekam vai viņa pilnvarotajai personai ir jāreģistrējas VID atbilstoši šādiem nosacījumiem.

  • Saskaņā ar likuma 3.panta desmito daļu ES teritorijā nereģistrēta persona (piemēram, namīpašnieks no Austrālijas vai ASV), kurai nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas Latvijā un kura iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, par kuriem saskaņā ar šo likumu tā ir atbildīga par nodokļa nomaksu valsts budžetā, šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības.
  • Ievērojot likuma 26.panta 12.daļu, ja citas dalībvalsts persona (ES jebkura persona) iekšzemē piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kas apliekami ar nodokli, un saskaņā ar šo likumu ir atbildīga par nodokļa samaksu valsts budžetā, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no darījumu vērtības. 

Atbildība par nodokļa samaksu ir noteikta likuma 12.panta 1.18daļā: par šā likuma 4.1panta sestajā un astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā pakalpojuma sniedzējs, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir neapliekama persona.

Tādējādi ārzemju namīpašniekiem par iznomātu/izīrētu īpašumu Latvijā ir jāreģistrējas pašiem (vai to pilnvarotajām personām) kā PVN maksātājiem pirms īres vai nomas pakalpojumu sniegšanas un jāmaksā PVN.

Ko apliek ar PVN

Saskaņā ar likuma 2.panta 13.daļu, ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi. 

Atbilstoši 2.panta 21.2daļai šā panta 13.daļu var nepiemērot dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras saņem maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju vai gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita apliekamajām personām, kas piegādājušas šīs preces vai sniegušas šos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekams kasiera pakalpojums

"Apsaimniekošanas pakalpojumi saimnieciskās darbības veikšanai apliekami ar 22% likmi."

Ievērojot Ministru kabineta 14.11.2006. noteikumu Nr.933  "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK 933.noteikumi) 37.punktu, dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kas saņem maksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un kuras izvēlas nepiemērot likuma 2.panta 13.daļu, paziņo par 2.panta 21.2daļā minēto preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas sadalījumu starp fiziskajām personām (iedzīvotājiem) un juridiskajām personām (tai skaitā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību) šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar starp pusēm noslēgto līgumu.

Likuma 2.panta 21.3daļā noteikts, ka persona, kura saskaņā ar šā panta 21.2daļu izvēlas nepiemērot šā panta 13.daļu, izraudzīto kārtību piemēro, sākot ar katra kalendārā gada 1.janvāri, un tai nav tiesību gada laikā to mainīt

Savukārt nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.  Tādējādi, izrakstot rēķinu par nekustamā īpašuma nomu, apliekama ir visa vērtība, kas norādīta rēķinā.

Par ko PVN nav jāmaksā

Saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 14.punktu ar PVN neapliek iedzīvotāju maksājumus par: 

  1. dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs - viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs); 
  2. dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu. 

Ievērojot MK 933.noteikumu 94.punktu, likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "a" apakšpunkts ir piemērojams arī personu īres maksājumiem par dienesta viesnīcu īri.

MK 933.noteikumu 95.punkts nosaka, ka likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "b" apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams arī šādiem dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā iekļautajiem iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem: 

  • mājas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu uzturēšana un tehniskā apkalpošana; 
  • mājas iekšējo apkures un karstā ūdens siltuma sistēmu uzturēšana un tehniskā apkalpošana; 
  • elektroapgādes sistēmas tehniskā apkope; 
  • atkritumu vada apkope; 
  • ventilācijas šahtu un dūmvadu tīrīšana; 
  • mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas uzturēšana un tehniskā apkope.

Ievērojot šo noteikumu 96.punktu, likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "b" apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams iedzīvotāju maksājumiem par pakalpojumiem (tai skaitā par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) remontu), kas nav iekļauti dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā un netiek segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanu.

Šo  noteikumu 97.punkts nosaka, ka likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms uz mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 22.punkta "a" apakšpunktu ar PVN neapliek kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai.

No minētā izriet, ka apsaimniekošanas pakalpojumi, kas tiek nodrošināti saimnieciskās darbības veikšanai, ir apliekami pēc 22% likmes.

Kam piemēro PVN samazināto likmi 12%

Saskaņā ar likuma 6.2panta 15.punktu nodokļa samazināto likmi – 12% – piemēro siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem.

Ievērojot MK 933.noteikumu 137.punktu, likuma 6.2panta 15.punkts ir piemērojams tikai tādām piegādēm iedzīvotājiem (fiziskām personām), kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām (gala patēriņam).

Saskaņā ar šo noteikumu 140.punktu, ja fiziskā persona pērk un patērē siltumenerģiju saimnieciskās darbības vai kāda cita veida profesionālās darbības vajadzībām, likuma 6.2panta 15.punkts nav piemērojams. Šajā gadījumā fiziskā persona paziņo par siltumenerģijas lietošanas mērķi piegādātājam vai personām, kas veic namu apsaimniekotāja funkcijas.

Tātad personām, kas izmanto siltuma pakalpojumus saimnieciskās darbības vajadzībām, arī gadījumos, kad telpās ir reģistrētas struktūrvienības vai juridiskā adrese, PVN jāmaksā pēc 22% likmes.

Kādam jābūt rēķinam

Saskaņā ar likuma 8.panta otro daļu pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

MK 933.noteikumu 160.punktā norādīts, ka, piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis maksājams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

Likuma 8.panta ceturtā daļā noteikts, ka apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai atbilstoši šā panta 5.1 vai 6. daļai izraksta pēc tās pieprasījuma.

Tas nozīmē, ka namīpašniekam nav pienākums izrakstīt iedzīvotājiem PVN rēķinu likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē. Obligātie PVN rēķina izrakstīšanas nosacījumi attiecas uz gadījumu, kad to izraksta PVN maksātājiem. Bet šajos gadījumos tā parasti ir nomas maksa, kura visa ir apliekama ar PVN.

Par īri maksā tikai iedzīvotāji, un viņiem namīpašnieks izsniedz atšifrētu rēķinu par visiem komunālajiem pakalpojumiem, lai iedzīvotāji saprastu, cik daudz viņi maksā par siltumu, ūdeni, atkritumiem, apsaimniekošanu, īri un citiem pakalpojumiem. Šādos rēķinos PVN izdalīt nav obligāta prasība, ja to nepieprasa paši iedzīvotāji.

"Iedzīvotājiem jāsaprot, cik un par ko viņi maksā."

MK 933.noteikumu 173.punktā noteikts, ka, piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, ja nodokļa rēķinā iekļauj gan ar dažādām nodokļa likmēm apliekamus darījumus, gan neapliekamus darījumus, šādu darījumu vērtība jānorāda atsevišķi.

Namīpašnieks var izrakstīt arī kvīti par skaidrā naudā saņemtu maksājumu. Tas arī ir PVN rēķins, kurā norāda minēto informāciju.

Atsevišķos gadījumos, ja nomas līgumā tā ir paredzēts, atbilstoši likuma 8.panta 4.3daļai, ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, nodokļa rēķins izrakstāms par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

Saskaņā ar likuma 8.panta 5.2daļu, personas, kuras iekasē maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, sniegtajiem kanalizācijas pakalpojumiem vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, bet netiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, izrakstot rēķinus šo preču un pakalpojumu saņēmējiem, tajos drīkst atsevišķi nodalīt piegādāto preču vai pakalpojumu vērtību un nodokļa summu.

933.noteikumu 186.punkts paredz, ka, piemērojot likuma 8.panta 5.2daļu, persona, kura izvēlējusies nepiemērot likuma 2.panta trīspadsmito daļu un kura saņem maksu ar nodokli par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, attiecīgo maksu ar nodokli pilnā apmērā pārskaita apliekamajām personām, kas tiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Izrakstot šo preču un pakalpojumu saņēmējiem nodokļa rēķinus, kuros nodalīta piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība un nodokļa summa, norāda arī faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, ar nodokli apliekamās personas reģistrācijas numuru un nodokļa rēķina numuru un datumu.

Vai drīkst atskaitīt priekšnodokli

Saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas pirmo punktu tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. 

MK 933.noteikumu  191.punktā noteikts, ka, piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā.

Saskaņā ar šo noteikumu 195.punktu, piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summas daļu par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri pēc ekonomiskās būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un nepieciešami saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

"Nodokļa rēķins izrakstāms par laika periodu, kas nevar būt garāks par sešiem mēnešiem."

Tas nozīmē, ja saimnieciskās darbības veicējs ir PVN maksātājs un tas savai darbībai iznomā telpas, tad saņemtajā rēķinā norādīto (un samaksāto) priekšnodokli tas drīkst atskaitīt. Tas pats attiecas uz namīpašnieku, kam jānodrošina ar PVN apliekamie darījumi. Namīpašniekam jārēķinās ar to, ka viņam būs jārēķina PVN deklarācijā priekšnodokļa proporcija starp apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

Ja namīpašnieks nav PVN maksātājs vai cita persona nav PVN maksātājs, tad visu rēķinā norādīto summu kopā ar PVN liek saimnieciskās darbības izmaksās.

Saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktu apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas, kuras norādītas rēķinos, kas izrakstīti saskaņā ar šā likuma 8.panta 5.2daļu.

Kad maksā budžetā PVN

Saskaņā ar likuma 12.panta 1.6daļu nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1panta ceturto daļu, maksā valsts budžetā par to taksācijas periodu, kad nosūtītas preces vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss saskaņā ar rēķinu.

Ievērojot MK 933.noteikumu 276.punktu, likuma 12.panta 1.6daļa ir piemērojama arī tad, ja saskaņā ar likuma 8.panta ceturto daļu apliekamā persona, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus neapliekamajām personām, var neizrakstīt nodokļa rēķinu.

933.noteikumu 278.1punkts nosaka: likuma 12.panta 1.6daļa ir piemērojama tādiem apliekamās personas sniegtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme un par kuriem nodokli maksā pakalpojumu sniedzējs.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI