Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju, Eiropas Parlamenta darbā. Partija ar deputātu starpniecību īsteno partijas programmu, kā arī iesaistās publiskās pārvaldes institūciju izveidē, teikts likumā "Politisko partiju likums".
Saeimā politiskās partijas ir starpnieks starp valsti un sabiedrību, sabiedrības vajadzību realizēšanai pieņemot likumus; reģionos tās nodrošina administratīvās teritorijas labiekārtošanu un dažādu pakalpojumu pieejamību.
2006.gada 22.jūnija Politisko partiju likums ir galvenais tiesību akts, kas nosaka politisko partiju darbības tiesiskos pamatus - politisko partiju dibināšanas un reģistrēšanas kārtību.
Pirmais solis - politiskās partijas dibināšana
Dibinot politisko partiju, ir jāņem vērā divi ierobežojumi. Politisko partiju likuma (turpmāk – likums) 12.pantss nosaka, ka par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi un dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200 dalībniekiem.
Lai nodibinātu politisko partiju, ir jāizstrādā tās programma un statūti. Likuma 14.pantā teikts, kāda informācija partijas statūtos ir jāietver. Taču jāņem vērā, ka partijas statūtos var paredzēt arī citus noteikumus, ja tie nav pretrunā ar likumu.
"Pirms politiskās partijas dibināšanas sapulces sasaukšanas un statūtu apstiprināšanas ir jāpārliecinās, vai dokumenti ir izstrādāti un noformēti pareizi."
Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta Rīgas reģiona nevalstisko organizāciju un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas nodaļas vadītāja Lilita Strode vērš uzmanību, ka pirms politiskās partijas dibināšanas sapulces sasaukšanas un statūtu apstiprināšanas ir jāpārliecinās, vai dokumenti ir izstrādāti un noformēti pareizi, lai pēc dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā tie nebūtu jāpārstrādā un jāiesniedz vēlreiz.
Kad visi nepieciešamie dokumenti ir izstrādāti, personas, kas apvienojas partijā, var sasaukt dibinātāju sapulci un pieņemt lēmumu par politiskās partijas dibināšanu. Dibināšanas sapulcē ir jāapstiprina partijas programma un statūti, jāievēlē valde un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija.
Otrais solis – politiskās partijas reģistrēšana
Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.73 "Noteikumi par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai politisko partiju reģistrā". Pieteikuma veidlapas var saņemt Uzņēmumu reģistra nodaļās, un tās ir atrodamas arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā šeit.
"Politiskā partija iegūst juridiskās personas statusu, kad to ieraksta politisko partiju reģistrā."
Pieteikums jāparaksta vismaz diviem no dibinātāju vidus pilnvarotiem pārstāvjiem, un Uzņēmuma reģistram ir jāiesniedz dokumenti, kas apstiprina attiecīgo personu pilnvarojumu. Likuma 16.panta 2.punkts nosaka, kādi dokumenti ir jāpievieno, lai partiju ierakstītu partiju reģistrā. Iesniedzamie dokumenti - oriģināls, notariāli apliecināta kopija vai kopija, uzrādot dokumenta oriģinālu, – ir šādi:
Valsts nodevas apjomu par partijas reģistrāciju nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.77 "Noteikumi par valsts nodevu par ierakstu izdarīšanu politisko partiju reģistrā", un tā ir 19 lati. Jāpievērš uzmanība, ka valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas. Maksa par partiju reģistrā izdarīta ieraksta publicēšanu, kas apliecina politiskās partijas reģistrāciju, ir 24 lati, un to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.76 "Noteikumi par politisko partiju reģistra ierakstu publicēšanas kārtību izmaksu apmēru un maksas iekasēšanas kārtību".
Pieteikums partijas reģistrēšanai ar pievienotajiem dokumentiem ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālajā nodaļā, bet dokumentus var nosūtīt arī pa pastu, vēsta Uzņēmuma reģistra mājaslapā pieejamā informācija. Lēmumu par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistrā valsts notārs pieņem septiņu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
Sarežģījumi saņemt ierakstu politisko partiju reģistrā
L.Strode atklāj, ka iepriekšējos divos gados ir reģistrētas divpadsmit politiskās partijas, to skaitā četras politisko partiju apvienības. Šajā periodā valsts notāri ir pieņēmuši septiņus lēmumus par reģistrācijas atlikšanu, bet nav neviena atteikuma izdarīt ierakstu politisko partiju reģistrā.
Politisko partiju likuma 20.panta 3.punktā minēts, kādos gadījumos valsts notārs var pieņemt lēmumu atlikt politiskās partijas iekļaušanu partiju reģistrā. Tie ir šādi:
L.Strode atzīst, ka ļoti bieži jaundibinātām partijām, iesniedzot dokumentus, ir neprecizitātes un kļūdas dokumentu noformēšanā. Dokumenti nav noformēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība". Šādā gadījumā jaundibinātajai partijai neprecizitātes ir jānovērš un dokumenti jāiesniedz atkārtoti.
L.Strode norāda, ka jaundibinātajām partijām situācija ir sarežģītāka, ja ir kļūdas statūtos. Tādā gadījumā politiskajai partijai ir jāsasauc biedru sapulce, lai apstiprinātu statūtu grozījumus. Tādēļ Uzņēmumu reģistra pārstāve iesaka pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas vērsties reģistrā ar konkrētiem jautājumiem. Partijām, kuras pirms tam ir konsultējušās, kļūdu nav vai to ir mazāk.
No sabiedriskas organizācijas par politisko partiju
Galvenais, kas politiskās partijas atšķir no sabiedriskajām organizācijām, ir mērķis gūt varu. Latvijas politikā ir vērojami gadījumi, kad sabiedriskas organizācijas kļūst par politiskām partijām. Šādu iespēju paredz likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Šā likuma 32.¹pants noteic, ka, pārveidojot sabiedrisko organizāciju par politisko partiju, ir jāievēro visi noteikumi, kas reglamentē politisko partiju dibināšanu.
"Valsts notārs var pieņemt lēmumu atlikt politiskās partijas iekļaušanu politisko partiju reģistrā."
Piemēram, 2000.gadā "Visu Latvijai" bija neformāla jauniešu grupa, 2002.gadā reģistrējās kā sabiedriska organizācija, bet pēc sešu gadu darbības 2006.gadā pārtapa par politisko partiju. Nedaudz cita partijas veidošanās vēsture ir jau likvidētai partijai - "Sabiedrība citai politikai". 2007.gadā nodibinājās sabiedriska organizācija "Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij", un tās darbību jau pēc gada turpināja politiskā partija "Sabiedrība citai politikai".
Reģionālā partija
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizvien populārāka kļūst reģionālo politisko partiju dibināšana. Reģionālās partijas dibina ar mērķi darboties kādā noteiktā reģionā vai pilsētā. Piemēram, "Vidzemes partija", kas ir dibināta 2011.gadā, savā darbībā plāno aptvert visu vēsturisko Vidzemes reģionu, veidojot pilsētās un novados savas kopas. Šobrīd jaunākā politiskā partija Latvijā ir reģionālā partija "Gods kalpot Rīgai!", kas nodibināta 2012.gada 17.martā un nākamajā gadā cīnīsies par krēsliem Rīgas domē.
Reģionālās partijas var pievienoties arī lielām partijām un veidot politisko partiju apvienību. Tā, piemēram, reģionālās partijas "Latvijai un Ventspilij" un "Liepājas partija" gan 9.Saeimā, gan arī 10.Saeimas un 11.Saeimas vēlēšanās pievienojās politisko partiju apvienībai "Zaļo un Zemnieku savienība".
Savukārt nacionāla mēroga partijas bieži veido reģionālās nodaļas, lai paplašinātu savu ietekmi arī reģionos, tā, piemēram, partijai "Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK" ir biedru grupas visos Latvijas reģionos, kā arī ārvalstīs.
Vairākas partijas var veidot politisko partiju apvienību
Lai savstarpēji koordinētu darbību un sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, vairākas partijas uz kopīgu mērķu pamata var nodibināt politisko partiju apvienību. Būtiski, ka partija vienlaikus var būt tikai vienā reģistrētā politisko partiju apvienībā. Uz politisko partiju apvienībām attiecināmi Politisko partiju likuma noteikumi par partijām, ciktāl likums nenosaka citādi. Partiju apvienību var dibināt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas, bet pašai partiju apvienībai aizliegts dibināt citu partiju apvienību.
Viena no lielākajām politisko partiju apvienībām izveidojās pirms 10.Saeimas vēlēšanām, apvienojoties sabiedrībai zināmām partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" un izveidojot politisko partiju apvienību "Vienotība". Bet pēc gada politisko partiju apvienība "Vienotība" kļuva par partiju.
