Kā noformēt maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu

Civilprocesa likuma 250.²⁰pants noteic, ka prasības pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam paraugam, kuru ikviens, kam pieejams internets, var atrast šeit. Ministru kabineta apstiprinātā veidlapa ir paraugs, kas regulē, kā prasītājam formulējami savi prasījumi. Turpmāk skaidrojumā par svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, aizpildot veidlapu un prasības pieteikumu.

Kā noteikt, vai uzturlīdzekļu prasījums būs maza apmēra

Civilprocesa likuma 250.¹⁹panta otrā daļa nosaka, ka lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina, pamatojoties uz rakstveida prasības pieteikumu, ja galvenais parāds vai prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu - maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 1500 latus par katru bērnu. Kā aprēķināmi un nosakāmi šie 1500 lati?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. Tātad, ja prasītājs vēlas piedzīt no otra vecāka uzturlīdzekļus 80 latu apmērā viena bērna uzturam, šie 80 lati ir jāsareizina ar 12 (mēneši vienā gadā). Iegūtā kopējā summa ir 960 lati. Tādējādi secināms, ka konkrētais uzturlīdzekļu prasījums nepārsniedz Civilprocesa likumā pieļaujamo 1500 latu robežu un ir atzīstams par maza apmēra prasījumu, un prasītājai būs jāaizpilda attiecīgā Ministru kabineta apstiprinātā veidlapa.

Ja prasītājam ir trīs bērni un viņš vēlas piedzīt uzturlīdzekļus 100 latu apmērā katra bērna uzturam, lai noteiktu uzturlīdzekļu summu, 100 jāreizina ar 12. Kopā iegūstam 1200 latus katram bērnam. Tātad arī šāds uzturlīdzekļu prasījums būs attiecināms uz maza apmēra prasību.

"Ne vienmēr vecākam ir iespējams pievienot visus dokumentus par izdevumiem bērna uzturam."

Savukārt, ja prasītājam ir viens bērns un viņš vēlas piedzīt uzturlīdzekļus 160 latu apmērā ik mēnesi, prasības summa par vienu gadu pārsniegs Ls 1500 (konkrēti tie ir 1920 lati) un uz šādu prasījumu vairs nebūs attiecināmi noteikumi par maza apmēra prasībām.

Tas nozīmē, ka personai nepietiks ar attiecīgi aizpildītu veidlapu, bet gan būs jāgatavo prasības pieteikums un prasība būs ceļama tiesā Civilprocesa likuma 18.nodaļas kārtībā, ievērojot vispārējos prasības celšanas principus. 

Ja šis noteikums netiks ievērots, tiesnesis visticamāk prasības pieteikumu atstās bez virzības, uzliekot par pienākumu novērst konstatētos trūkumus. Ja trūkumi tiesneša noteiktajā termiņā netiks novērsti, prasības pieteikums tiks uzskatīts  par neiesniegtu un atdots prasītājam.

Tā kā prasības pieteikuma atdošana nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto vispārējo prasības pieteikuma iesniegšanas kārtību, prasītājam nāksies vai nu meklēt jurista palīdzību, vai mēģināt pašam prasību noformēt atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām.

Kā aizpildīt prasības pieteikuma veidlapu

Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam var celt tiesā pēc prasītāja dzīvesvietas, un konkrēto tiesu adreses ir atrodamas šeit.    

Veidlapā sākotnēji aizpildāmas ailes par pusēm - dati gan par prasītāju, gan atbildētāju, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, dzīvesvietu. Ja prasītājs saziņai ar tiesu piekrīt izmantot elektronisko pastu, norādāma arī elektroniskā pasta adrese. Tad visi tiesas sūtītie dokumenti tiks piegādāti uz minēto elektronisko adresi un nebūs problēmu ar pasta piegādēm.

Ailē "prasības priekšmets" konkrēti jāraksturo prasības priekšmets, kas var būt uzturlīdzekļu piedziņa trīs veidos:

1. bērna vai vairāku bērnu labā;
2. iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai;
3. uz cita pamata.

Piemēram, ja ar agrāku tiesas spriedumu vai pušu vienošanos jau ir noteikts ik mēnesi maksājamo uzturlīdzekļu apmērs un prasība tiek celta par izveidojušos parādu vai piedzenamo uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu. Jāatceras, ka prasījums katram bērnam nedrīkst pārsniegt maksājumu kopsummu 1500 latus par vienu gadu.

Ministru kabineta apstiprinātais prasības pieteikuma paraugs paredz, ka gadījumā, ja  piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru (šobrīd bērniem vecumā līdz 7 gadiem tas ir Ls 50, bet no 7 gadiem līdz 18 gadiem - Ls 60), prasības pieteikumā jānorāda dokumenti, kas apliecina izdevumus, un tie jāpievieno prasības pieteikumam (veidlapai).

Ja piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram, attiecīgajā ailītē jāatzīmē vien krustiņš.

Veidlapas ailē "tiesas izdevumi" jāievelk krustiņš, ka prasītājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, kā pamatojumu norādot, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītājs no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvots.

Prasības pieteikumā veidlapas ailē "dokumenti, kas apliecina izdevumus, ja piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs pārsniedz MK noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru", visticamāk, ar to vien nepietiks, ja prasītāja būs tikai uzskaitījusi, kādas preces bērnam nepieciešamas, bet nebūs norādījusi un pievienojusi izdevumus apliecinošus dokumentus.

Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteikts, ka bērna uzturēšana ietver ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot viņu sabiedriski derīgam darbam). Līdz ar to var secināt, ka jēdziens "uzturlīdzekļi" aptver kopumā visu veidu materiāla nodrošinājuma sniegšanu bērnam.

Šīs publikācijas autores personīgais viedoklis ir tāds, ka ne vienmēr vecākam ir iespējams pievienot visus dokumentus par izdevumiem bērna uzturam, jo ne jau vienmēr šādi dokumenti tiek vākti un uzglabāti. Turklāt, kā atzinis Senāts 2011.gada 18.maija spriedumā lietā Nr. SKC-863/2011, tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tā atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem utt.

Senāts minētajā spriedumā arī atzinis, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu pēc  prasījuma rakstura nemaz nav iespējams precīzi noteikt konstantu piedzenamo uzturlīdzekļu apjomu (medicīniskie izdevumi atšķiras atkarībā no tā, vai bērns slimo; izdevumi par apaviem un apģērbu arī var mainīties, ņemot vērā sezonu un nepieciešamību utt.). Līdz ar to izdevumu pozīcijās, kuras ir mainīgas, tiesa var noteikt atlīdzību pēc sava taisnīga ieskata, kas pamatots uz visu apstākļu apsvērumu.

Vienlaikus tiesai, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, būtu jāņem vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās ziņas par pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtību vienam iedzīvotājam, kas nodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni.

Optimālajā variantā prasītājam būtu jāpievieno viņa rīcībā esošie prasību pamatojošie dokumenti, kas apliecina izdevumus bērna uzturam, bet, ja arī par kādu pozīciju prasītājs nevar iesniegt pierādījumus, jautājums būtu izlemjams tiesai, jau skatot lietu pēc būtības. Piemēram, ārsts ieteicis bērnam baseina apmeklējumu. Ir tikai loģiski, ka mazgadīgs vai pat skolas vecumu sasniedzis bērns viens pats šādu nodarbību nevar apmeklēt, tātad baseina apmeklējums vecākam neizmaksās tikai konkrētās nodarbības cenu, bet tam klāt jāskaita arī bērnu pavadošas personas ceļa izdevumi. Kā to pierādīt?

"Tiesu informatīvā sistēma ļauj tiesai tiešsaistes režīmā pārbaudīt, vai atbildētājam pieder kādi nekustamie īpašumi."

Ailē "normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota" pirmkārt būtu ierakstāms Civillikuma 177., 179.pants. Prasītājs var atsaukties arī uz 2003.gada 1.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.348 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" 2.1. un 2.2.punktu, Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1096 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi".

Ja vēlaties tūlītēju sprieduma izpildi, būtu jāatsaucas uz Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.²⁰pantam un 128.panta otrās daļas 7.punktam,  prasītājam veidlapā ir obligāti norādāmi savi prasījumi. Prasījumam ir jābūt precīzi norādītam, proti, cik lielas summas, no kā, kam par labu un par kādu periodu tiek lūgts piedzīt.

Ailē "lūgumi par pierādījumu izprasīšanu" būtu norādāmi lūgumi tiesai, kas saistās ar tādas informācijas izprasīšanu, kas tiesai ļautu objektīvi novērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, ja prasītājam par to nav nekādas informācijas, jo uztura prasības un saņemšanas apmērs saistīts ar vecāku mantas stāvokli. Šeit būtu vietā lūgt tiesai izprasīt informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par atbildētāja darbavietu un ienākumiem, kā arī informāciju no valsts vienotās Zemesgrāmatas par atbildētāja īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Balstoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, tiesai bērna interesēs ir pienākums izvērtēt jebkurus, arī tiesai pašai pieejamos pierādījumus.

Jānorāda, ka tiesu informatīvā sistēma ļauj pašai tiesai pēc lietas ierosināšanas tiešsaistes režīmā iepazīties ar Zemesgrāmatas datiem un pārbaudīt, vai atbildētājam pieder kādi nekustamie īpašumi. Tāpat no CSDD datiem ir iespējams uzzināt par personas īpašumā vai turējumā esošiem transporta līdzekļiem.

Visa minētā informācija ļaus tiesai objektīvi novērtēt pušu mantisko stāvokli un taisīt pamatotu un likumīgu spriedumu.

Kā notiek maza apmēra prasības izskatīšana, un kā spriedumu pārsūdzēt

Visas turpmākās darbības pēc prasības pieteikuma pieņemšanas veic pati tiesa. Proti, tiesa  nosūtīs atbildētājam paskaidrojuma veidlapu, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu – 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam; informēs atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, un izskaidros abām pusēm  procesuālās tiesības, informēs par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidros tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Prasītājam nāksies gaidīt atbildētāja paskaidrojumus. Atbildētājs var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un var arī iesniegt pretprasību. Pretprasības iesniegšanas gadījumā tiesa to nosūtīs prasītājam, uzaicinot sniegt paskaidrojumus 30 dienu laikā. Savukārt, ja atbildētājs pieprasīs lietu izskatīt tiesas sēdē, prasītājs saņems pavēsti ierasties uz tiesas sēdi.

Ja atbildētājs nesniegs paskaidrojumus jeb tajos prasību atzīs, prasītājs saņems paziņojumu par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu. Šis datums arī ir uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tātad atšķirībā no parastās prasības celšanas kārtības, atbilstoši Civilprocesa likuma 30.³nodaļas noteikumiem, maza apmēra prasību izskatīšana iespējama arī tikai rakstveida procesā ar nosacījumu, ja kāda no pusēm nelūdz vai tiesa neuzskata par nepieciešamu to izskatīt tiesas sēdē.

Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams, to var pārsūdzēt vien kasācijas kārtībā, ja tiesa būs nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.