Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš 2011.gada Uzturlīdzekļu garantiju fonds ir Latvijas centrālā iestāde, kas atvieglo uzturlīdzekļu pārrobežu piedziņu, tādēļ Latvijas iedzīvotāju uz citām ES dalībvalstīm pārsūtīto uzturlīdzekļu pieteikumu skaits strauji pieaug. Visvairāk pieteikumu tiek nosūtīts uz Lielbritāniju, Īriju un Vāciju.
LV portāla infografika
Lai gan katra situācija ir individuāla, vienas receptes, kā rīkoties, nav pat tad, kad viss ir relatīvi vienkārši – abi vecāki dzīvo Latvijā un strīdu par uzturlīdzekļiem izšķir šeit pat, abiem klātesot. Tomēr pastāv līdzekļi, kā par savām un sava bērna tiesībām pacīnīties arī šķietami bezcerīgā situācijā.
Pārrobežu uzturlīdzekļu Regula
Ja zināms, ka persona uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, palīdzēt var 2008.gada 18.decembrī Eiropas Savienības Padomē pieņemtā Regula Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās jeb tā sauktā Uzturlīdzekļu regula.
Minētā Regula atvieglo tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi vai jauna tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja prasītājs un atbildētājs dzīvo dažādās ES valstīs. Regula paredz, ka katrā ES dalībvalstī ir izveidota centrālā iestāde, kura pieņem un pārsūta pārrobežu pieteikumus uz citām ES dalībvalstīm. Latvijā šādas centrālās iestādes funkcijas pilda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.
Izvēle – tiesāties Latvijā vai citā ES dalībvalstī
Uzturlīdzekļu garantiju fonda Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Linda Strazdiņa skaidro, ka saskaņā ar Uzturlīdzekļu regulu ikviens Latvijas Republikā dzīvojošs bērna vecāks ir tiesīgs vērsties fonda administrācijā pēc palīdzības šādos gadījumos:
Tātad vecākam, kurš audzina bērnu viens pats, kamēr otrs vecāks ilgstoši uzturas citā ES dalībvalstī un par savu pienākumu uzturēt bērnu ir piemirsis, pastāv iespēja piedzīt uzturlīdzekļus, balstoties uz Uzturlīdzekļu regulu. Pie tam nav nozīmes, kāda ir tēva, mātes vai bērna valstiskā piederība.
Fonda administrācijas Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja norāda, ka pastāv divas iespējas:
Kā redzams, abos gadījumos ceļš ved uz Uzturlīdzekļu fonda administrāciju, tikai vienā gadījumā vispirms tiek sniegta prasība Latvijas tiesā, otrā – prasība par uzturlīdzekļu piedziņu tiek sniegta uzreiz tās ES dalībvalsts tiesā, kurā uzturas bezatbildīgais vecāks.
Abos gadījumos fonda administrācija palīdzēs aizpildīt pārrobežu pieteikumus atbilstoši Uzturlīdzekļu regulas prasībām un kopā ar pavaddokumentiem pārsūtīs attiecīgās ES dalībvalsts centrālajai iestādei pārrobežu uzturlīdzekļu lietās.
Abos gadījumos pieteikumu sagatavošanas process ir bez maksas, taču jārēķinās, ka ārvalsts iestādes var pieprasīt papildu dokumentus vai pierādījumus tās valsts valodā. Tādā gadījumā dokumentu tulkošanu nodrošina pats iesniedzējs. Izņēmuma gadījumos tulkojumu veic fonda administrācija, ja iesniedzējs var iesniegt dokumentu, kas apliecina maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.
Iespējamie šķēršļi
Kuru ceļu iet izdevīgāk? Tas katram pieteicējam pašam jāizvērtē, paskaidro L.Strazdiņa. Katrai iespējai ir gan priekšrocības, gan trūkumi, atkarībā no lietas apstākļiem. Izšķirties par labu tiesvedībai atbildētāja dzīvesvietas valstī, piemēram, Īrijā, var likt apstāklis, ja atbildētājs tur pastāvīgi uzturas un varētu būt vieglāk panākt sprieduma pieņemšanu un izpildi uz vietas.
Ja tiesvedība notiek valstī, kurā atbildētājs neuzturas, var būt apgrūtināta pierādījumu iegūšana par atbildētāja ienākumiem. Taču arī citās ES dalībvalstīs, neskatoties uz to, ka atbildētājs tur dzīvo, process var krietni ieilgt – pastāv iespēja, ka prasības iesniedzējam jāgaida, kamēr tiek piešķirta bezmaksas juridiskā palīdzība attiecīgajā valstī, ja vien netiek noalgots privāts juridiskais pārstāvis, taču tas ir ļoti dārgi.
"Latvija ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kurā noteikts minimālo uzturlīdzekļu apmērs."
Nedrīkst aizmirst, ka, sniedzot pārrobežu pieteikumu konkrētā ES dalībvalstī, gan tiesas nolēmuma izpilde, gan uzturlīdzekļu noteikšana notiek pēc tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem. Kopumā vērtējot, lai pārrobežu pieteikuma izskatīšana būtu veiksmīga un sasniegtu rezultātu – atbildētājam/parādniekam pastāvīgi jādzīvo konkrētajā ES dalībvalstī un jābūt sasniedzamam, piemēram, jādzīvo konkrētā adresē, uz kuru saņem tiesas sūtītos dokumentus, jāierodas tiesā, secina L.Strazdiņa.
Vēl viens būtisks apstāklis – atbildētājam/parādniekam jāgūst legāli ienākumi, savukārt to apmēram ir jābūt tādam, lai no tiem varētu piedzīt uzturlīdzekļus, uzsver fonda administrācijas Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja. Tas nozīmē, ka citā ES dalībvalstī uzturlīdzekļi var arī netikt noteikti vispār vai netikt piedzīti, ja parādniekam nav atbilstošu ienākumu, piemēram, tas dzīvo uz pabalstiem vai saņem minimālo algu.
Latvijā noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs
Šis ir apstāklis, kas vairākiem LV portāla aptaujātiem juristiem liek nosvērties par labu izvēlei uzsākt uzturlīdzekļu piedziņas procesu tepat Latvijas tiesā. Latvija ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kurā pastāv minimālo uzturlīdzekļu institūts.
Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz katra vecāka pienākumu neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa uzturēt bērnu un nodrošināt katram bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai jānodrošina 25% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt katram bērnam vecumā no 7 līdz 18 gadiem – 30% apmērā no minimālās mēneša algas. Ja citā valstī nav noteikts obligāts minimālais apmērs, kāds jānodrošina, un ja atbildētājs pierāda, ka nav spējīgs nodrošināt uzturlīdzekļus, piemēram, dzīvo no sociāliem pabalstiem, visticamāk, tiesas spriedums nebūs prasītājam labvēlīgs.
Jurists Jānis Veinbergs uzskata – pat ja no vecāka šobrīd neko nevarēs piedzīt, ir vērts to darīt vismaz tepat Latvijā, jo tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu ir nepieciešams, lai otrs vecāks varētu pieteikties uzturlīdzekļu saņemšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda gadījumā, ja uzturlīdzekļu piedziņa nebūs iespējama. Viņaprāt, prasības sniegšana citas valsts tiesu sistēmā ir sarežģītāka, ilgāka un jārēķinās ar papildu izdevumiem, kaut vai par nepieciešamo dokumentu notariāli apstiprinātu tulkošanu.
"Ja skatās pēc tiesību normām, tad lielākoties būtu jāvēršas tiesā tajā valstī, kurā dzīvo bērns. Tomēr tā viennozīmīgi nevar pateikt. Tas lielā mērā ir atkarīgs no valsts. Ir tādas, kurās tiesa pasaka – bērns šeit nedzīvo, ar atbildētāju nevar sazināties un pēc diviem gadiem prasību atsūta atpakaļ. Līdz ar to, iespējams, izdevīgāk ir panākt rezultātu Latvijā, izmantojot citu ES Regulu par pierādījumu iegūšanu u.tml. iespējas," secina fonda administrācijas pārstāve, norādot, ka katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nepieciešams tomēr konsultēties ar juristu.
"Fonda administrācija nav dokumentu iesniedzēju juridiskais pārstāvis. Tā palīdz virzīt lietu, taču nevar ietekmēt tās rezultātu vai lietas izskatīšanu. Nevaram sniegt konsultācijas par to, kādā apmērā tiks noteikts uzturlīdzekļu apmērs vai kādi normatīvie tiesību akti tiks piemēroti katrā konkrētā lietā vai dalībvalstī. Taču ir ļoti svarīgi, ka iesniedzēji līdzdarbojas, sniedz aktuālas un patiesas ziņas savlaicīgi fonda administrācijai, jo bieži tieši iesniedzēju rīcībā ir būtiska informācija lietas virzībai," uzsver L.Strazdiņa.
Ja nav zināma parādnieka dzīvesvieta
Nereti gadās, ka aizmāršīgais tētis ne tikai nemaksā alimentus, bet arī neatstāj kontaktinformāciju, izdzēšas no sociāliem tīkliem un burtiski – nozūd. Ne viena vien māte vērsusies LV portālā pēc padoma, kā rīkoties situācijā, kad bērna tēvs dzīvo un strādā ārzemēs, taču, kur tieši un kādi ir viņa ienākumi, nav zināms.
Ja vien vaininieks nav antisociāls elements, viņa uzturēšanās vieta agrāk vai vēlāk izgaismojas. Piemēram, situācijās, kad nepieciešams panākt Latvijas tiesas sprieduma atzīšanu, pasludināt izpildāmību vai panākt tā izpildi citā ES dalībvalstī, saskaņā ar Uzturlīdzekļu regulu pastāv iespēja vērsties fonda administrācijā ar lūgumu precizēt parādnieka dzīvesvietu konkrētā ES dalībvalstī.
Tiklīdz cilvēks stājas attiecībās ar kādu ES valsti, sāk legāli strādāt, maksāt nodokļus, nokārto apdrošināšanu vai citas formalitātes, arī Latvijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ir iespējams iegūt informāciju par viņu. Fonda administrācija Uzturlīdzekļu regulas ietvaros nosūta iesniedzēju lūgumu precizēt parādnieka dzīvesvietu konkrētas dalībvalsts centrālai iestādei, kas savukārt atbildētāja datus pārbauda valsts reģistros, ja tādi ir šajā valstī.
"Tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu ir nepieciešams, lai otrs vecāks varētu pieteikties uzturlīdzekļu saņemšanai no UGF."
Taču jāuzsver, ka pārbaudes laikā iegūtās ziņas par atbildētāja/parādnieka adresi netiks izpaustas prasītājam. Fonda administrācija izsniegs tikai apstiprinājumu, vai meklētā persona dzīvo attiecīgajā valstī, lai vēlāk to pievienotu prasītāja pārrobežu pieteikumam.
Jānorāda, ka nav iespējams lūgt pārbaudīt atbildētāja/parādnieka uzturēšanos vienlaicīgi visās ES dalībvalstīs. Pieteikumu var iesniegt par konkrētu ES dalībvalsti, norādot papildu ziņas, kas vēsta, kur atbildētājs varētu atrasties.
Tāpat jānorāda, ka ne Fonda administrācija, ne ārvalsts iestādes atbildētājus nemeklē vai neizsludina meklēšanā, bet balstās uz iesniedzēju sniegtajām ziņām. Līdz ar to ir būtiski, ka iesniedzēji ir aktīvi un sadarbojas ar iestādēm, meklējot, noskaidrojot un sniedzot dažādas ziņas par atbildētājiem/parādniekiem. Fonda administrācijas Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja norāda, ka dažkārt informācijai jābūt pat ļoti precīzai. Ne visās valstīs ir prasība deklarēt savu dzīvesvietu, kā tas ir Latvijā. Piemēram, Vācijā katrā federālajā zemē ir atsevišķs iedzīvotāju reģistrs, tādēļ ir jāzina precīzi, kurā Vācijas zemē meklētā persona varētu dzīvot.
Process laikietilpīgs, bet attīstās
L.Strazdiņa stāsta, ka lielākoties lietas beidzas bez iznākuma tādēļ, ka atbildētājiem nav atbilstošu ienākumu saskaņā ar dzīvesvietas valsts normatīvajiem tiesību aktiem, nav zināma atbildētāju atrašanās vieta, tie nedzīvo reģistrētajās adresēs, līdz ar to nav sasniedzami, atbildētāji ārvalstīs ir uz īsu brīdi un procesa laikā jau atgriezušies Latvijā vai pārcēlušies uz citu valsti, kas nozīmē, ka process jāsāk no sākuma.
Tomēr, lai neiedzītu dūšu papēžos pavisam, jāuzsver, ka Uzturlīdzekļu regula darbojas tikai neilgu laiku un lielākā daļa pieteikumu vēl tikai tiek izskatīti. Jārēķinās, ka pieteikumu izskatīšana ārvalstīs ir laikietilpīga un var aizņemt pat divus un vairāk gadus.
Šī gada 1.augustā ES stāsies spēkā Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Līdz ar Konvenciju, līdzīgi kā Uzturlīdzekļu regulas gadījumā, tiks atvieglota tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde vai jauna tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšana arī tādās valstīs kā Norvēģija, Ukraina, Albānija, Bosnija un Hercegovina, ja prasītājs un atbildētājs dzīvo dažādās valstīs.
Pieteicēji var sazināties ar fonda administrācijas darbiniekiem, kuri sniegs plašāku informāciju par apsvērumiem, kas jāņem vērā pārrobežu pieteikumu sagatavošanā. Fonda administrācija sniedz konsultācijas saistībā ar Uzturlīdzekļu regulas piemērošanu un palīdz personām sagatavot pārrobežu dokumentus. Ikviens var sazināties ar fonda administrācijas darbiniekiem pa tālruņa numuriem 67830630 vai 67830626. Palīdzība klātienē tiek sniegta, iepriekš telefoniski vienojoties par konkrētu pieņemšanas laiku un dokumentiem, kurus būs jāuzrāda tikšanās laikā, lai fonda administrācijas darbiniekiem rastos pēc iespējas pilnīgāks priekšstats par attiecīgo lietu. Vairāk informācijas atrast var Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapas sadaļā "Starptautiska sadarbība".
