Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pa Eiropas Parlamenta gaiteņiem Strasbūrā (attēlā) jau drīz staigās devītais Latvijas pārstāvis Kārlis Šadurskis, kurš ieguvis eiroparlamentārieša statusu.
Stājoties spēkā Nicas līgumam, vietu skaits saruka līdz astoņām. Savukārt pēc tam, kad tika ratificēts Lisabonas līgums, papildu deputātu vietas tika ne vien mūsu valstij, bet vēl vienpadsmit valstīm: Spānijai – četras, Austrijai, Francijai un Zviedrijai – katrai pa divām, Bulgārijai, Itālijai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Slovēnijai un Apvienotajai Karalistei – katrai pa vienai deputāta vietai.
Neraugoties uz to, ka pērnā gada maijā EP apstiprināja Lisabonas līguma izmaiņas, kas atļaus šajā sasaukumā sākt darbu 18 jauniem deputātiem, K.Šadurskis dabūja krietni ilgi gaidīt, līdz viņam tiek dota iespēja ieņemt savu vietu EP. 2010.gada 10.Saeimas vēlēšanās K.Šadurskis šīs neskaidrības dēļ izvēlējās piedalīties vēlēšanās no "Vienotības" saraksta. Šajā izvēlē viņš izrādījās ieguvējs, jo, no pēdējās vietas Latgales sarakstā paceļoties uz otro, kļuva par deputātu un varēja turpināt parlamentāro darbu Saeimas sekretāra statusā līdz pat šīs Saeimas atlaišanai.
"Kad tika ratificēts Lisabonas līgums, papildu deputātu vietas tika ne vien Latvijai, bet vēl vienpadsmit ES valstīm."
Vienīgā valsts, kam deputātu vietu skaits pēc nākamajām vēlēšanām tiks samazināts, būs Vācija, kas zaudēs trīs deputātu vietas, jo saskaņā ar jauno līgumu maksimālais vienas valsts deputātu skaits ir EP 96 vietas. Tomēr, tā kā pašreizējie 99 Vācijas deputāti saglabās savas pilnvaras, deputātu vietu skaits uz laiku pieaugs līdz 754. Pašlaik Eiroparlamentā ir 736 deputāti.
Lai Eiroparlamenta sastāvā notiktu šādas vairākām valstīm nozīmīgas pārmaiņas, bija nepieciešamas izmaiņas Lisabonas līgumā. Taču tās bija iespējams pieņemt tikai tad, ja tiek ratificētas visās 27 ES dalībvalstīs. Latvija to izdarīja jau sen. Bet – tā kā lielāko daļu ES valstu šis jautājums tieši neskāra vai arī savu EP deputātu skaita palielināšanās proporcionāli nebija tik nozīmīga, tās ar līguma izmaiņu ratificēšanu nesteidzās. Īsti ieinteresētas šajā procesā bija tikai tās valstis, kam ir neliels EP deputātu skaits, bet tādas visā EP ir tikai piecas.
Jau pērn tika prognozēts, ka 18 jaunie EP deputāti uz Briseli došoties tikai 2012.gada sākumā. Tradicionāli kārtējā sasaukuma vidū, kad EP nostrādājis divarpus gadus, notiek pārmaiņas gan Eiroparlamenta vadībā, pārvēlot priekšsēdētāju, gan komitejās un citās jomās. Tāpēc tas būtu piemērotākais laiks arī jaunu deputātu ienākšanai.
"Kārlim Šadurskim paredzēts iesaistīties Eiropas Tautas partijas politiskajā grupā, kur patlaban strādā 264 deputāti."
K.Šadurskim paredzēts iesaistīties Eiropas Tautas partijas (ETP) politiskajā grupā, kur patlaban strādā 264 deputāti. ETP darbojas Krišjānis Kariņš (Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, Ekonomikas un monetārā komiteja, Īpašā finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komiteja), Sandra Kalniete (Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja) un Inese Vaidere (Ārlietu komiteja, Cilvēktiesību apakškomiteja, Starptautiskās tirdzniecības komiteja). Visi deputāti ievēlēti no "Vienotības".
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā (ALDE) ir Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš darbojas Budžeta komitejā un Reģionālās attīstības komitejā. Aleksandrs Mirskis no "SC" ir EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā (S&D), strādā Ārlietu komitejā un Reģionālās attīstības komitejā. Alfrēds Rubiks, kurš arī ievēlēts no "SC", darbojas Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā (GUE/NGL). Viņš strādā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā un Transporta un tūrisma komitejā. "PCTVL" pārstāve Tatjana Ždanoka, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas (Zaļie/EFA) biedre, darbojas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, EP Lūgumrakstu komitejā un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā. Roberts Zīle no VL!-TB/LNNK ir Eiropas Konservatīvo un reformistu politiskajā grupā (ECR) un strādā Transporta un tūrisma komitejā, Īpašajā finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejā un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.
Eiroparlamentā ir 20 pastāvīgas parlamentāras komitejas, vairākām ir arī apakškomitejas. No Latvijas ievēlētie EP deputāti strādā 15 komitejās. Daļā komiteju viņi ir balsstiesīgie locekļi, daļā – pastāvīgo locekļu aizvietotāji.
