Motivējot šo ierosinājumu, Latvijas Saeimas Juridiskās komisijas locekļi skaidro: "Kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām. Šo aizklātumu deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus. Atklāta balsošana atbilst parlamentārās demokrātijas principam.
Deputāti ir tautas pārstāvji, tāpēc vēlētājiem ir jābūt informētiem par deputātu rīcību un viedokļiem. Nezinot to, kā deputāts balsojis, vēlētājs var tikai minēt par attiecīgā deputāta rīcības atbilstību viņa deklarētajām vērtībām un solītajam pirms vēlēšanām. Ja balsojumi par vēlēšanām ir aizklāti, neviens par tiem nenes politisko atbildību. (..) Grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi veicinot arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiķiem.
Parlamenta deputātu pienākums ir skaidrot savus lēmumus un ar argumentiem tos pamatot, nevis, izmantojot aizklātus balsojumus, slēpt savu viedokli. Atklāti balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus vēlētājiem un pamatot savu izvēli, veicinot diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai kandidātu."
Cik caurskatāmi ir balsojumi
Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentā jāsaskaņo ļoti daudzu valstu intereses, balsojumu atklātība ir neatņemama šīs institūcijas darba sastāvdaļa. Katrai politiskajai grupai vai noteiktam deputātu skaitam ir tiesības pieprasīt personālo balsojumu par ikvienu tiesību aktu – gan kopumā, gan par atsevišķiem punktiem vai pat par to daļām. Kopumā EP ievēlēti 736 deputāti, kuri pārstāv 27 valstis.
Latviju pagaidām pārstāv astoņi deputāti, bet jau drīz viņiem pievienosies devītais, kā to paredz Lisabonas līguma sadaļa par deputātu skaitu no katras valsts. Visi deputāti strādā septiņās politiskajās grupās, ir arī neatkarīgie deputāti.
"Ja balsojumi par vēlēšanām ir aizklāti, neviens par tiem nenes politisko atbildību."
Saeimas Juridiskā komisija
Visi eiroparlamentāriešu balsojumi pieejami Eiropas Parlamenta mājaslapā. Turklāt pastāv arī neatkarīga organizācija "VoteWatch.eu", kuru izveidojušas Londonas Ekonomikas skola un Briseles Brīvā universitāte. Tās mērķis ir vēl lielāka lēmumu pieņemšanas caurskatāmības nodrošināšana, kā arī šo procesu analīze.
Arī Eiropas Parlamentā, tāpat kā LR Saeimā, galvenie lēmumi netiek pieņemti plenārsēdes zālē, bet gan komitejās un politiskajās grupās, bet jo īpaši – kuluāros. Jo vairāk tāpēc, ka Eiroparlamentā nepastāv pozīcija un opozīcija tādā izpratnē, kā tas ir Saeimā. Arī politiskajās grupās ir dažādu valstu pārstāvji, tātad tur jāsaskaņo ne tikai balsojumi, kas pamatojas politiskajās nostādnēs, bet neizbēgama ir nacionālo interešu ietekme.
Daudzos jautājumos politiskajās grupās pastāv obligātais balsojums – katrs deputāts saņem "Voting List" jeb īpašas lapas, kur uzrādīts, kā konkrētajos punktos jābalso. Tas nav grupu vadītāju diktāts, bet kompromisa variants, kas panākts grupas iekšienē. Taču ir arī tādi balsojumi, kuros izpaužas deputātu brīvā griba. (Sk. tabulu, kur redzams, kāda ir šo obligāto un brīvo balsojumu attiecība Latvijas deputātu darbā.) Šajā visai raibajā motīvu "pinumā" jo vairāk nepieciešama informācija ir par to, kā balsojuši mūsējie.
"Tā kā Eiropas Parlamentā jāsaskaņo ļoti daudzu valstu intereses, balsojumu atklātība ir neatņemama šīs institūcijas darba sastāvdaļa."
"VoteWatch.eu" tiek veikta arī analīze par to, kāda kurai politiskajai grupai bijusi ietekme, dažādās jomās pieņemot lēmumus, kāda bijusi dažādu valstu ietekme. Tas ļauj izsekot ne tikai lēmuma tapšanas gaitai, bet arī saprast iemeslus, kāpēc tas ir tieši tāds. Tādēļ jo īpaši nozīmīga ir šāda deputātu darba kontrolēšanas iespēja.
Ikvienam "VoteWatch.eu" mājaslapā ir iespējams izsekot tam, kā balso katras valsts deputāti, kā arī iepazīties ar salīdzinošu informāciju, kur parādīts, kā šis balsojums saskan ar politiskās grupas (frakcijas) pozīciju, kā – ar pārējo valsts pārstāvju balsojumu. Varam salīdzināt, kā mūsu deputāti balsojuši par vienu un to pašu jautājumu, vai viņu viedoklis saskanējis ar valsts nacionālo pozīciju, kas atrodama Ministru kabineta mājaslapā.
Kā strādā Eiroparlamenta deputāti no Latvijas
Nr. | Vārds, uzvārds | Politiskā
grupa |
Lojalitāte
politiskajai grupai |
Lojalitāte
partijai savā valstī |
Lojalitāte
valsts delegācijai |
Apmeklējums |
1 |
Ivars GODMANIS | ALDE/ADLE
(LPP/LC) |
91.46 % | 100.00 % | 87.42 % | 76.38 % |
2 |
Sandra KALNIETE | EPP
("Vienotība") |
92.98 % | 100.00 % | 91.67 % | 93.08 % |
3 |
Krišjānis KARIŅŠ | EPP
("Vienotība") |
93.01 % | 100.00 % | 93.17 % | 93.02 % |
4 |
Alexander MIRSKY | S&D | 96.47 % | bezpartejisks | 86.23 % | 85.04 % |
5 |
Alfrēds RUBIKS | GUE-NGL
("Saskaņas centrs") |
91.20 % | 100.00 % | 61.01 % | 96.15 % |
6 |
Inese VAIDERE | EPP
("Vienotība") |
93.17 % | 100.00 % | 92.96 % | 92.31 % |
7 |
Roberts ZĪLE | ECR
(VL-TB/LNNK) |
78.00 % | 100.00 % | 55.33 % | 81.89 % |
8 |
Tatjana ŽDANOKA | Greens/EFA
(PCTVL) |
96.92 % | 100.00 % | 69.96 % | 93.85 % |