Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiroparlamenta ēka Strasbūrā no centrālā „torņa” iekšpuses atgādina rūpīgi uzbūvētu skudru pūzni.
FOTO: Aija Cālīte, LV portāls
Tiklīdz sākas detalizēts skaidrojums, proti, viens jautājums jārisina ES Ministru padomei, kur strādā Latvijas nozaru ministri, vēl kāds valstu vadītājiem Eiropadomē, bet cits ir tikai mūsu pašu valdības kompetencē, kritiķi saka: "Tā ir tikai taisnošanās, ja kaut ko nevar izdarīt." Ne jau tikai Latvijā, arī citās ES valstīs vairums iedzīvotāju īsti nezina, ar ko Eiroparlaments nodarbojas. Bet tas ir normāli, jo ikdienā mēs lauzām galvu par savu, reizēm vēl savas pilsētas, valsts dzīvi. Taču pesimistisko attieksmi pret ES un arī EP kā vienu no tās nozīmīgākajām institūcijām pastiprina populārais viedoklis, ka pie gandrīz visām nelaimēm, kuras piemeklējušas Latviju, vainojama Eiropas Savienība.
No sākotnējās konsultatīvās EP Parlamentārās asamblejas, kas tika izveidota 1952. gadā un kurā bija pārstāvēti nacionālo parlamentu deputāti, laikā kopš pirmajām tiešajām vēlēšanām 1979. gadā Eiroparlaments pāraudzis par trešo līdzvērtīgo spēku ES darbībā. 736 deputāti no 27 ES dalībvalstīm ieguvuši nopietnu ietekmi, pieņemot Savienības tiesību aktus.
Par Eiroparlamenta darbību lasiet: http://www.europarl.europa.eu/lv/headlines/
EP ir septiņas poliskās grupas (atbilst frakciju principam), kā arī ārpus tām esošie deputāti. Lielākās ir labēji centriskā Eiropas Tautas partijas grupa (264 deputāti) un kreisi centriskā Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (185). Trešā lielākā ir Eiropas liberāļu un demokrātu alianse (85). Tai seko labējā Eiropas konservatīvo un reformistu grupa (56) un kreisā Zaļo/Eiropas brīvā apvienība (55), galēji kreisā Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (35) un izteikti labējā Eiropas Brīvības un demokrātijas grupa (27). Bez piesaistes grupām strādā 29 deputāti.
Patlaban visvairāk deputātu ievēlēts no Vācijas, Francijas, Itālijas un Lielbritānijas, vismazāk – no Kipras, Igaunijas, Maltas un Luksemburgas. Latviju EP pārstāv astoņi eiroparlamentārieši*, taču mūsu valstij pienākas vēl viena vieta, kuru visticamāk saņemsim nākamā gada vidū.
Ikdienas darbs un pašiniciatīva
EP lielākā atšķirība no citiem parlamentiem ir tā, ka ar likumdošanas iniciatīvu un to projektiem nāk klajā Eiropas Komisija, bet tos pieņem ES Padome, kur strādā ministri, un tā sauktajā koplēmuma procedūrā, kas ir spēkā lielākajā daļā jomu – šo lēmumu atbalsta, groza vai nepieņem Eiropas Parlaments. Te arī slēpjas EP deputātu iespēja šo likumdošanu ietekmēt. Līdz pat tādai stadijai, ka, ja kādā jautājumā nav iespējams vienoties ar ES Padomi, tiek veidota "samierināšanas komisija", kura meklē kompromisu tik ilgi, kamēr to atrod – vai arī tiesību akts netiek pieņems vispār.
Pēc tam kad stājās spēkā Lisabonas līgums, jomu skaits, kur spēkā ir koplēmumu procedūra, ievērojami pieauga. Līdz tam EP galvenais politiskais spēks bija galvenokārt Eiropas Komisijas, kā arī Eiropas Savienības budžeta apstiprināšana. Bet tikpat kā nekādas ietekmes nebija uz ES lēmumiem, piemēram, lauksaimniecības jomā. Tomēr, ja arī EP kādā jomā nav paredzēta konkrēta ietekme uz lēmumiem, kā tas ir, piemēram, ārpolitikā vai drošības politikā, tas nozīmīgos jautājumos izsaka savu politisko viedokli, pieņemot rezolūcijas.
"Eiroparlamentā nav opozīcijas, un vienai frakcijai vai pat frakciju grupai nav iespējams uzspiest savu viedokli citiem."
Īpaša EP plenārsesijas daļa veltīta, gatavojoties Eiropadomes (valstu vadītāju) samitam vai divpusējam samitam ar pasaules lielvalstīm. Ārpolitiskā ietekme tiek īstenota arī caur EP delegācijām sadarbībai ar lielāko daļu pasaules valstu vai to grupu.
Darbs notiek galvenokārt EP komitejās, uz kurām politiskās grupas deleģē savus deputātus. Parlamentā ir 20 komitejas, apakškomitejas un īpašās komitejas, kuras ir atbildīgas par dažādām politikas jomām. Komitejas tiekas vienu vai divas reizes mēnesī, parasti Briselē. Ieskatieties komiteju lapā, lai uzzinātu, kad un kur ir paredzētas komiteju sanāksmes un kas ir to darba kārtībā. Jūs arī varat noskaidrot, kuri deputāti kurās komitejās darbojas, izlasīt sanāksmju protokolus un darba dokumentus, kā arī gūt informāciju par uzklausīšanām un pētījumiem.
Ar komiteju darbu var iepazīties vietnē: http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/committeesList.do?language=LV
Atkarībā no politiskās grupas lieluma, reglamenta un tradīcijām izveidota lēmumu pieņemšanas kārtība. Lielajās grupās darbojas komitejas, kas atbilst EP komiteju struktūrai. Darbošanās šādā grupā sniedz gan priekšrocības, gan arī zināmus ierobežojumus. Proti, lai panāktu kādu direktīvas labojumu, politisku pozīciju rezolūcijā, ziņojuma sagatavošanu, vispirms jātiek cauri savas grupas "sietam". Ja tas neizdodas, nekā darīt. Bet, ja izdodas, tad jau plenārsēdē būs visas grupas atbalsts. Nelielā grupā savus ierosinājumus virzīt līdz komitejām un vēlāk plenārsēdēm ir daudz vieglāk. Tomēr, ja ir balsojumi, kuri lielajām grupām ir obligāti, savu panākt ir diezgan sarežģīti, lai neteiktu, ka neiespējami.
Viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem, ko uztic EP deputātam, ir ziņojums, kurš tiek izstrādāts kādā no komitejām. Parasti komitejai tiek lūgts sagatavot ziņojumu par jautājumiem, kas attiecas uz tās kompetencē esošu rīcībpolitikas jomu. Tomēr komiteja var sagatavot ziņojumu arī pēc savas iniciatīvas. Katram ziņojumam no komitejas locekļu vidus tiek izvēlēts referents, kas atbildīgs par ziņojuma sagatavošanu. Kad ziņojuma projekts ir uzrakstīts, par to informē un to apspriež komitejas sanāksmēs, un locekļi, ja vēlas, var ierosināt grozījumus.
Kad šis projekts ir iesniegts komitejā, tās locekļiem ir iespēja ierosināt grozījumus, kurus pēc tam komiteja apspriež un par tiem balso. Kad ziņojuma projekta grozīšana un galīgais balsojums ir pabeigts, tas kļūst par ziņojumu un to iesniedz plenārsēdei. Paredzēts noteikts laika posms, kurā savus labojumus var iesniegt visi deputāti, bet – ar savas politiskās grupas akceptu. Paši nozīmīgākie ir ziņojumi, kuri paredz grozījumus kādas direktīvas vai regulas projektā.
Plenārsesija ir Parlamenta darba kulminācijas brīdis, uz kuru deputāti gatavojas komiteju un politisko grupu sanāksmēs. Šī arī ir reize, kad deputāti debatē ar citām svarīgām ES amatpersonām. Lielākā daļa plenārsesiju notiek Strasbūrā, taču dažas — īsākas pulcē deputātus arī Briselē. Īpatnība ir tā, ka runāšanas laiks ir stingri reglamentēts – no vienas līdz divām minūtēm. Katrai politiskajai grupai atkarībā no tās lieluma tiek iedots noteikts minūšu skaits, kurš jāsadala starp runātgribētājiem.
"Politiskajai grupai vai noteiktam EP deputātu skaitam par ikvienu balsojumu ir tiesības pieprasīt personālo balsojumu, lai redzētu, kā kurš deputāts balsojis."
Balsojumi notiek elektroniski. Bet politiskajai grupai vai noteiktam EP deputātu skaitam par ikvienu no balsojumiem ir tiesības pieprasīt t.s. roll- call vote jeb personālo balsojumu, lai redzētu, kā kurš deputāts balsojis. Ar visiem balsojumiem varat iepazīties vietnē http://www.votewatch.eu/
Vērā ņemamas ir EP deputātu ārpusparlamentārās aktivitātes. Pēc dažādu jomu interesentu iniciatīvas tiek izveidotas, piemēram, neformālās intergupas, kurām ir iespējas izstrādāt arī savus ieteikumus un reglamentā paredzētajā kārtībā – caur politiskajām grupām vai kā deputātu grupas iniciatīvai – nonākt līdz EP darba kārtībai. Piemēram, Baltijas intergrupa izstrādāja Baltijas reģiona attīstības stratēģiju, kuru akceptēja ne tikai EP, bet arī Eiropadome un EK, un tā patlaban kļuvusi par visas ES reģionālās politikas sastāvdaļu. Tāpat kā citu valstu, arī Latvijas deputāti popularizē mūsu kultūras sasniegumu, organizē konferences, grāmatu izdošanu Briselē un Latvijā. Spilgts piemērs - filmas "Padomju stāsts" tapšanas finansiāla un politiska atbalstīšana.
Kāds ir labs EP deputāts?
No vairākiem t.s. mazo valstu EP deputātiem, kuri nevar pārliecināt citas valstis ar skaitlisko pārsvaru, dzirdēts apgalvojums: "Eiroparlamentā vienam cilvēkam ir iespējams panākt vairāk, nekā strādājot nacionālajā parlamentā – ja ir kompetence, pārliecība, diplomāta spējas." Iespējams, Latvijas vēlētāju politiskā pieredze ir tāda, ka grūti saprast, ko īsti nozīmē reālas parlamentārās debates, īsti balsojumi, kur deputāti atbalsta savas politiskās grupas (frakcijas) viedokli, bet, ja tas ir pretrunā ar savas valsts interesēm, tomēr balso citādi. Un kā tas var būt, ka EP nav opozīcijas, ka vienai frakcijai vai pat frakciju grupai nav iespējams uzspiest savu viedokli citiem? Domubiedri dažādos jautājumos var atrasties atšķirīgās politiskajās grupās.
Nav tā, ka EP lielākā – Tautas partiju grupa neatbalstīs, piemēram, "Sociālistu un demokrātu" ierosinājumu, bet labējā Eiropas konservatīvo un reformistu grupa tikai principa pēc balsos pret kreisās Zaļo/Eiropas brīvās apvienības idejām. Jo atbalsts tiek sniegts konkrētam principam, ierosinājumam, nevis kādai politiskajai "krāsai". Reizēm domubiedri meklējami kaimiņvalstu deputātu vidū, bet citreiz tieši kaimiņi ir konkurenti. Nepastāv princips, ka "vecās" valstis vienmēr balso pretēji " jaunajām". Katru reizi taktika jāplāno atbilstoši situācijai.
"EP pamanāms, autoritatīvs un atzīts ir tāds deputāts, kas profesionāli un pamatīgi pārvalda savas darbības jomas, prot pārliecināt kolēģus no citām valstīm, māk izvērtēt, vai tiek ievērotas savas valsts intereses."
Pēc Eiroparlamenta kritērijiem pamanāms, autoritatīvs un atzīts ir tāds deputāts, kas profesionāli un pamatīgi pārvalda tās jomas, kurās strādā, prot pārliecināt savus kolēģus no citām valstīm, māk izvērtēt, vai katrā konkrētajā gadījumā tiek ievērotas savas valsts intereses. Tāds deputāts zina, kā iespējams ne tikai iesniegt valstij labvēlīgu grozījuma projektu un sagatavot ziņojumu, bet arī panākt, ka viss EP par to arī nobalso. Nespeciālistam tie var likties it kā sīkumi - nu, labojumi, nu, viens punkts kādā direktīvā vai regulā mainīts. Taču likumdošanā viss svarīgākais un nozīmīgākais slēpjas tieši šajos formulējumos. Tas, ka, piemēram, viens vai otrs EP panākts labojums Eiropas Komisijas piedāvātā direktīvā ietekmēs veselu Latvijas saimniecības nozari - aviāciju, farmakoloģiju, kosmētikas ražošanu, nezinātājam uzreiz nav pamanāms. Spilgtākas šķiet parlamentāriešu politiskās aktivitātes, izsakot viedokļus par visdažādākajiem procesiem gan valsts iekšpolitikā, gan ES. Īsi sakot - tas, kas Eiroparlamentā skaitās nozīmīgs veikums, vienkāršam vēlētājam liekas visai garlaicīga padarīšana.
* Eiroparlamenta deputāti no Latvijas
_______________________________
*"Euronest" – ES Austrumu partnerības valstu parlamentu un Eiroparlamenta deputātu kopīga parlamentāra apvienība.
