Augstākā līmeņa vadītāji
Administratīvo vienību vadītāji tiek dēvēti par "Eiropas Komisijas pīlāriem". Tāpēc arī ES dalībvalstis cenšas, lai šajos amatos nonāktu pēc iespējas daudz savējo. Tā kā ES līmeņa lēmumi ir kompromisu rezultāts, nav runas par to politisku ietekmēšanu, kas ir pretrunā ar ierēdņu civildienesta kodeksu. Taču visaugstākā un vidējā līmeņa vadītāji var sniegt neformālus padomus valstu vadītājiem, ko iespējams izdarīt, nekādi nepārkāpjot savas kompetences robežas.
Lai kļūtu par administratīvās vienības vadītāju, nepieciešamas specializētas zināšanas un labs vispārējās izglītības līmenis, kā arī jāpiemīt vadītāja īpašībām darbam komandā, jāizvirza un jāpārskata mērķi darba programmās, kā arī konkrētā ģenerāldirektorāta vai citas institūcijas, piemēram, aģentūras kopējā stratēģijā.
Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju amati ir pieejami tikai iekšējiem kandidātiem, t.i., tiem ierēdņiem, kam jau ir pieredze ES institūciju darbā. Tomēr, lai būtu pietiekami plaša kandidātu izvēle, vakanču paziņojumus dažreiz publicē ārpus institūcijas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pieredzei un darba stāžam, kas iegūts iepriekšējos amatos. Administratīvās vienības vadītājiem Eiropas institūciju karjeras struktūrā var būt kāda no pakāpēm intervālā no AD 9 līdz AD 14. Direktoriem var būt pakāpes AD 14 un AD 15, ģenerāldirektoriem - AD 15 un AD16.
Augstākā līmeņa vadītāji ir ģenerāldirektori, ģenerāldirektoru vietnieki, direktori un galvenie padomdevēji. Ģenerāldirektori ir augstākā līmeņa ES ierēdņi; viņi ir tieši pakļauti komisāram, kura pārraudzībā ir attiecīgā darbības joma, ko aptver viņu ģenerāldirektorāts. Direktori ir pakļauti ģenerāldirektoram un atbild par direktorātiem, ko veido trīs līdz septiņas administratīvās vienības.
No Latvijas tik augstā amatā ir viens cilvēks Normunds Popens, EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks konverģences, konkurētspējas un pārrobežu programmu lietās. ES reģionālās politikas jomā, ciktāl tā attiecas uz Eiropas Komisiju, Popens ir trešais cilvēks pēc EK komisāra Johannesa Hāna un ģenerāldirektora Dirka Ahnera. N.Popens šo amatu ieguva konkursa rezultātā, ko organizēja EK. Viņš ir vienīgais un arī pēdējais šāda ranga ierēdnis, kurš pieņemts darbā, lai tiktu radīts līdzsvars veco un jauno ES dalībvalstu pilsoņu vidū, ieņemot augstākos ES līmeņa amatus. Nu šis princips vairs nav spēkā, konkursos par augstākā līmeņa vadītāju vietām pilsonībai nav nozīmes.
Vidējā līmeņa vadītāji
Uz EK vidējā līmeņa vadītāju vakancēm parasti iekšējā konkursā piedalās tie darbinieki, kas jau strādā par ierēdņiem. Tomēr dažreiz, kad Komisija šādu lēmumu uzskata par atbilstīgu, tā administratīvo vienību vadītāju posteņos var iecelt ārējos kandidātus. Lai personu varētu iecelt administratīvās vienības vadītāja amatā, tai ir jāatbilst obligātajām prasībām, kas piemērojamas visām pakāpēm no AD 9 līdz AD 14; personai jābūt ar konkrēto posteni saistītām zināšanām. Šīs prasības var būt dažādas atkarībā no pakāpes, kas norādīta publicētajā konkursa paziņojumā, bet obligāti ir jābūt kvalifikācijai konkrētajās jomās un darba pieredzei. Parasti tiek prasīta 10 līdz 15 gadu darba pieredze, kas apliecina noteiktas zināšanas konkrētā Komisijas politikas vai darbību jomā. Katrs konkurss tiek izziņots paziņojumā, ko publicē Oficiālajā Vēstnesī.
"Administratīvo vienību vadītāji tiek dēvēti par „Eiropas Komisijas pīlāriem”."
No Latvijas vienu no augstākajām pakāpēm šajā rangā sasniedzis Pēteris Zilgalvis, kurš ir nodaļas vadītājs Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorātā. Ļoti augsts amats ir arī Mairai Moorai, kura vienotā ES Ārlietu dienesta struktūrā ir ES vēstniece Baltkrievijā. Bijušais EK komisāra Andra Piebalga biroja vadītājs Andris Ķesteris tagad ir EK Paplašināšanās ģenerāldirektorāta vadošais padomnieks.
Nesenā vidējā un augstākā līmeņa vadītāju karjeras ir skārusi administratīvā reforma. Augstākā līmeņa vadītājiem tagad ir jāmaina darbs pēc pieciem gadiem (pieļaujami izņēmuma gadījumi), un arī administratīvo vienību vadītāji tiek mudināti pēc pieciem amatā aizvadītiem gadiem meklēt jaunu darbu Komisijā. Reforma precizējusi arī iemaņas, kuras ir nepieciešamas visiem vadītājiem, un ieviesusi arī viņu darba regulāras novērtēšanas kārtību, kas ir efektīvāka. Tādējādi vidējā un augstākā līmeņa vadītāji var turpināt attīstīt savu karjeru, jo tagad direktoru un ģenerāldirektoru līmenī ir iespējami paaugstinājumi.
Pagaidu darbinieki
Ne visi eirokrāti, kuri strādā ES institūcijās, ir ierēdņi. Daļa no tiem ir pagaidu darbinieki (temporary agents). Pagaidu darbiniekus var pieņemt darbā veikt īpaši specializētus vai pagaidu uzdevumus; kompensēt darbinieku trūkumu, kad konkursu rezerves saraksti ir izsmelti; strādāt komisāru birojos; strādāt atbilstoši īpašām vajadzībām zinātnes jomā. Pagaidu darbiniekam var būt gan terminēts, gan beztermiņa darba līgums.
Pagaidu darbiniekus var aicināt strādāt kādā no Eiropas Savienības izveidotajiem pētniecības centriem, lai sekmētu pētniecību un pārvaldītu Eiropas pētniecības un attīstības pamatprogrammas. Viņi savu amata pilnvaru laikā var strādāt kāda komisāra privātajā birojā. Daudzi pagaidu darbinieki principā veic tos pašus uzdevumus ko ierēdņi. Arī pakāpes tiek piešķirtas pēc tāda paša principa – AST (asistenti) un AD (administratori). Pakāpe, atbilstoši kurai darbā pieņem pagaidu darbiniekus, ir atkarīga no attiecīgās darbavietas veida un no viņu profesionālās pieredzes.
"Līgumdarbinieki pilda līgumdarbus, kuros nepieciešami visdažādākie kvalifikācijas līmeņi."
Kad ES institūcijas vēlas pieņemt darbā pagaidu darbinieku augsti specializētu vai pagaidu uzdevumu veikšanai, tās nosūta paziņojumu par vakanci un meklētās personas profilu pastāvīgajām pārstāvniecībām dalībvalstīs un arī publicē paziņojumu EPSO tīmekļa vietnē. Personas, kuras vēlas strādāt par pagaidu darbiniekiem, var izvirzīt savu kandidatūru arī datubāzē EU CV on-line vai ieskatīties ES aģentūru datubāzē.
Līgumdarbinieki
Līgumdarbiniekus pieņem fizisku darbu veikšanai, administratīvā atbalsta pakalpojumu sniegšanai vai specializētās jomās, kur trūkst pastāvīgo darbinieku ar nepieciešamajām zināšanām. Līgumdarbiniekus pieņem darbā uz noteiktu maksimālo laiku, pirmo līgumu nereti noslēdzot tikai uz 6 līdz 12 mēnešiem atkarībā no veicamā darba veida. Līgumdarbinieki pilda līgumdarbus, kuros nepieciešami visdažādākie kvalifikācijas līmeņi.
Šie darbi ir iedalīti četrās amatpienākumu grupās un tiek apzīmēti kā funkciju grupas - no FG I līdz FG IV: fiziski darbi un administratīvais atbalsts (FG I); lietvedība vai sekretāra pienākumi, biroja vadīšana un citi līdzīgi darbi; izpildes uzdevumi, projektu izstrāde, grāmatvedība un citi tehniski darbi; administratīvi, konsultatīvi, ar valodām saistīti tehniski darbi.
Praktikanti
Katru gadu vairāk nekā 1200 jauniešiem ir iespēja uzlabot profesionālās iemaņas, attīstīt dotības un padziļināt zināšanas par ES, piedaloties ES praktikantu programmās. Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Eiropas Kopienu Tiesa, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un Eiropas Ombuds organizē trīs līdz piecu mēnešu praksi jaunajiem augstskolu absolventiem. Visi praktikanti ir ieguvuši diplomu par pirmā līmeņa augstāko izglītību, tāpēc viņu pienākumi ir līdzvērtīgi zemākās AD pakāpes ierēdņu pienākumiem. Praktikantu programmas ir pašu institūciju pārziņā, un sīkāku informāciju par programmām un pieteikšanos var atrast šo institūciju tīmekļa vietnēs.
Norīkotie valsts eksperti
Nacionālie eksperti ir dalībvalstu civildienesta vai starptautisku organizāciju ierēdņi vai publiskajā sektorā nodarbinātas personas, kas uz laiku norīkotas darbā kādā ES institūcijā. Institūcijas izmanto šo ekspertu pieredzi jautājumos, kurus viņi pieraduši risināt, savukārt eksperti mājās atgriežas ar pagaidu norīkojuma laikā iegūtām zināšanām par ES politiku un procedūrām.
"Nacionālos ekspertus izraugās īpašā procedūrā, kurā EPSO nepiedalās."
Nacionālie eksperti strādā kopā ar ES ierēdņiem. Darbā viņi ievēro ES ierēdņu norādījumus, sīku darba aprakstu un noteikumus, kas palīdz izvairīties no interešu konfliktiem. Nacionālos ekspertus izraugās īpašā procedūrā, kurā EPSO nepiedalās. Informāciju par piedāvātajām vakancēm parasti var saņemt no Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību birojiem.
Norīkoto valsts ekspertu uzdevums ir divējāds: sniegt Komisijai savu pieredzi un zināšanas jautājumos, kurus viņi pārzina, un savukārt savas izcelsmes iestādei sniegt zināšanas par Kopienu jautājumiem, kas iegūtas viņu norīkojuma laikā. Norīkoto valsts eksperti parasti nāk no kādas ES dalībvalsts valsts iestādes. Vairumā gadījumu viņi ir valsts, reģionu vai vietējo iestāžu ierēdņi. Var norīkot ekspertus no starptautiskām organizācijām, augstskolām, pētniecības centriem un publiskā sektora organizācijām, īpaši ja viņu iemaņas un zināšanas ir īpaši vajadzīgas.
