SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. janvārī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
4
4

Kā kļūt par eirokrātu (I)

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiroparlamenta ēkā Briselē strādā vairāki tūkstoši eiroierēdņu, un arvien vairāk ir to, kas nākuši no Latvijas.

FOTO: Aija Cālīte, LV Portāls

Eiropas Savienības institūcijās strādā apmēram 40 000 cilvēku. Tie ir gan ierēdņi, gan pagaidu un līgumdarbinieki, gan norīkotie valstu eksperti un praktikanti. Viņi strādā ne tikai Eiropas Komisijā un tās ģenerāldirektorātos, ES Padomē un Eiroparlamentā, bet arī dažādās aģentūrās un citās institūcijās, kuras atrodas ne tikai ES galvaspilsētā Briselē, bet arī citu Savienības dalībvalstu pilsētās. ES institūcijās arvien pieaug darbinieku skaits no Latvijas. Taču, tā kā gandrīz visiem strādājošajiem pie sava darba izdevies tikt pašiem (izņēmums ir tikai valstu īpašie eksperti, kuri tiek norīkoti no dalībvalstīm), Latvijā nepastāv uzskaite, kas sniegtu precīzu priekšstatu, cik daudz cilvēku no mūsu valsts kļuvuši par eiroierēdņiem jeb eirokrātiem, kā nereti tiek teikts.

Lai ES institūcijās iegūtu pastāvīgu ierēdņa darbu un kļūtu par asistentu vai administratoru, ir jāpiesakās vienotajā Eiropas personāla atlases birojā (EPSO), atsaucoties uz sludinājumiem, kuros norādīts, kāda līmeņa (asistenti, administratori u.c.) un veida (profesijas) speciālisti tiek aicināti. Ierēdņi tiek atlasīti vispārējos konkursos, ko organizē EPSO, kas nodrošina personāla atlasi ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī visām citām Eiropas institūcijām. Atklāto konkursu paziņojumus publicē "Oficiālajā Vēstnesī", kā arī EPSO vietnē.

Administrators veic nozīmīgus uzdevumus Eiropas Savienības likumdošanas un budžeta procesos: tie var būt dalībvalstu ekonomisko pamatnostādņu koordinācija, līdzdalība sarunās ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, Kopējās lauksaimniecības politikas darbības veicināšana, Kopienas tiesību pareiza skaidrojuma un faktiska piemērojuma kontrole.

Asistenti strādā ES institūciju iekšējā vadībā, jo īpaši budžeta un finanšu jomā, personāla vadībā, kā arī informātikas jomā vai dokumentu kārtošanā. Viņi var arī sekmēt dažādās Eiropas Savienības darbības jomās pieņemtās politikas īstenojumu, nodrošināt administratīvo vai sekretariāta uzdevumu izpildi un gādāt par kādas administratīvās nodaļas sekmīgu darbu. Ierēdņi, kurus pieņem darbā Komisijā asistentu kategorijā, var pāriet uz administratoriem pēc tā sauktās "sertificēšanas" procedūras. Saskaņā ar to personāla darbinieki, kas ir apliecinājuši savas spējas veikt administratora uzdevumus, var apgūt dažādus obligāto mācību moduļus un, tos beidzot, nokārtot attiecīgus testus. Ja viņiem izdodas tos nokārtot, viņi var izvirzīt savu kandidatūru administratoru posteņiem.

Vairākpakāpju pārbaudes

Katram pretendentam pirmām kārtām jāatbilst šādiem pamatkritērijiem. Visiem kandidātiem jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem (tomēr var tikt pieļautas īpašas atkāpes, lai sagatavotos ES paplašināšanai); tiesīgiem izmantot visas pilsoņa tiesības; izpildījušiem visus pienākumus, kas noteikti likumos par karadienestu; fiziski spējīgiem pildīt savus pienākumus, jāiesniedz garantijas attiecībā uz nepieciešamajiem izturēšanās principiem un normām; ar pamatīgām vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanām un apmierinošām otras oficiālās valodas zināšanām. Kā tas noteikts konkursu nolikumos, kandidātiem parasti jāatbilst arī īpašām prasībām attiecībā uz iegūto kvalifikāciju un darba pieredzi.

Minimālās prasības attiecībā uz izglītību ir atkarīgas no amata. Parasti visiem asistentiem nepieciešama vidējā izglītība, bet administratoru līmeņa amatiem prasa augstskolā iegūtu akadēmisko grādu – atkarībā no pozīcijas, tas var būt bakalaura vai maģistra grāds. Latvijas gadījumā, kad spēkā ir arī PSRS laikā izdotie izglītību apliecinošie diplomi, svarīgs ir gadu skaits, kas pavadīts, iegūstot izglītību, tāpēc t.s. augstākā izglītība parasti tiek pielīdzināta maģistra grādam. Dažos gadījumos var prasīt, lai kandidātiem būtu atbilstīga darba pieredze. Lingvistiem (tulkiem, tulkotājiem, juristiem lingvistiem) jābūt ar padziļinātām valodu zināšanām, kas ir plašākas par minēto minimālo apjomu.

Ja potenciālais/ā ierēdņa kandidāts/e atbilst visiem šiem kritērijiem, viņš/viņa saņem uzaicinājumu kārtot pārbaudes vairākās jomās, lai novērtētu personas vispārīgās spējas un zināšanas.

Ir šādi testu veidi: teksta loģiskās analīzes tests, matemātisko iemaņu tests, abstraktās domāšanas tests, profesionālo iemaņu un situācijas analīzes tests. Atkarībā no jomas, kurā cilvēks vēlas strādāt, testi var atšķirties. Īpašas pārbaudes domātas tulkiem un tulkotājiem, kā arī juristiem lingvistiem.

Ja pārbaude izturēta, savācot noteikto punktu skaitu, seko nākamā kārta – pārbaudījums vērtēšanas centrā, kas parasti notiek Briselē un ilgst vienu dienu. Šajā reizē jau tiek vērtēta kandidāta konkrētā kompetence izvēlētajā jomā, kā arī šādas vispārīgās kompetences: analītiskās spējas un problēmu risināšana, saziņa, orientācija uz kvalitāti un rezultātu, spēja mācīties un pilnveidoties, māka noteikt prioritātes un organizēt; izturība, māka strādāt komandā.

"Lai ES institūcijās iegūtu pastāvīgu ierēdņa darbu, ir jāpiesakās vienotajā Eiropas personāla atlases birojā."

Pārbaudes testi, kas pretendentiem jāiztur pirmajā kārtā, ir pietiekami sarežģīti, un pat zemākā līmeņa ierēdņu kandidātiem to veikšana var sagādāt grūtības. Ne jau katrs, kas vēlas strādāt, piemēram, par asistentu Zivsaimniecības ģenerāldirektorātā, regulāri ir atsvaidzinājis zināšanas matemātikā. Savukārt, lai nokārtotu pārbaudes citās jomās, jārēķinās, ka tās būs angļu, franču vai vācu valodā – tāpat kā pārbaude matemātikā, tātad otrajā ES valodā, nevis latviski. Tāpēc valoda jāpārzina ļoti labi, ne tikai tulkiem un tulkotājiem vien.

Katrs pretendents vispirms pats var patrenēties, ielūkojoties testu paraugos EPSO mājaslapas pārbaudes testu  mājaslapā. Taču vairākās ES dalībvalstīs tiek sniegts atbalsts tiem savas valsts pilsoņiem, kuri vēlas kļūt par ES institūciju ierēdņiem. Tas ir tāpēc, ka valstis ir ieinteresētas, lai eirokrātu vidū būtu pēc iespējas vairāk "savējo". Protams, tiek respektēti ierēdņu darba konfidencialitātes principi. Tomēr lielākā daļa darba tiek paveikta ES institūciju darba kabinetos, pirms nonāk līdz dalībvalstu pārstāvniecībām, ministriem, premjerministriem un prezidentiem, un arī oficiāli izplatāmā informācija, kas pieejama ierēdņiem, var lieti noderēt.

Latvijā pirms kāda laika maksas kursus ierēdņu eksāmenu kārtošanai organizēja Valsts administrācijas skola (VAS).

Baiba Pētersone, VAS direktore, stāsta: "Principā šādu mācību kursu piedāvājam. Tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējo reizi šis kurss notika 2010.gadā un uz pēdējo izsludināto kursu netika savākta pietiekami liela dalībnieku grupa.

2011.gadā šāds pieprasījums no valsts institūcijām nav bijis. Tas droši vien skaidrojams ar būtiski samazināto strādājošo skaitu, kā arī samazinātajiem budžetiem apmācībām. Ievērojot to, ka Valsts administrācijas skola faktiski darbojas uz pašfinansēšanās principiem, apmācības ir iespējams organizēt tad, ja valsts iestādes ir gatavas apmaksāt konkrēto kursu saviem darbiniekiem un ja tiek savākta pilna dalībnieku grupa (vismaz 10-15 dalībnieki). Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka kurss un pasniedzēji ir un mācības iespējams sākt, tiklīdz ir šāds pieprasījums."

Ierēdniecības pakāpes un kāpnes  

Ja ierēdņa kandidāts izturējis atlases procesa pēdējos posmus, viņu iekļauj rezerves sarakstā, t.i., sarakstā, kurā iekļauti visi, kas izturējuši ierēdņu konkursu un kurus var pieņemt darbā. Šos sarakstus publicē "Oficiālajā Vēstnesī". Pēc tam kad kandidāti ir iekļauti rezerves sarakstā, jebkurš no ieinteresētajiem ES institūciju dienestiem viņus var pieņemt darbam vakantā darbavietā.

Cilvēks, kurš atzīs par potenciālu kandidātu kādai konkrētai darbavietai, tiek aicināts uz interviju dienestā, kas pieņem darbā. Parasti gan šis process ir ilgs, un arī pēc konkursa, var gadīties, jāgaida pat pāris gadu, lai saņemtu uzaicinājumu darbā. Tas gan ir maksimālais laiks, jo saraksti parasti ir spēkā vienu vai divus gadus. Jāņem vērā, ka iekļaušana rezerves sarakstā vēl negarantē to, ka konkursu izturējušais eiroierēdņa kandidāts tiks pieņems darbā.

"Valsts administrācijas skolā 2011.gadā nav bijis valsts institūciju pieprasījums pēc sagatavošanas kursiem eiroierēdņu eksāmeniem."

Taču vairums pretendentu pēc konkursa darbu iegūst. Komisijas karjeras sistēmu veido vienota algu skala ar 16 pakāpēm. Šajā skalā asistentiem ir pieejama 1.-11.pakāpe un administratoriem ir pieejama 5.-16.pakāpe. Atklātos konkursus parasti organizē konkrētām pakāpēm administratoriem intervālā no 5 līdz 8 un asistentiem no 1 līdz 4. Visus jaunos ierēdņus pieņem darbā tajā pakāpē, kas norādīta attiecīgajā paziņojumā konkursā, kuru viņi ir izturējuši.

Katrā pakāpē ir pieci darba stāža līmeņi: ierēdņi automātiski iziet cauri šiem līmeņiem atbilstoši viņu darba stāžam (piemēram, asistents 6.1, 6.2 utt.). Ik pēc diviem gadiem viņi sasniedz pa vienu soli augstāku līmeni līdz brīdim, kad viņi tiek paaugstināti augstākajā pakāpē vai sasniedz savas pakāpes augstāko līmeni. Augstākajā pakāpē (AD 16) ir tikai trīs darba stāža līmeņi.

Darbā pieņemšanas brīdī ierēdni parasti klasificē pirmajā līmenī pakāpē, kurā viņš ir iecelts. Tomēr tiek ņemta vērā tā profesionālā pieredze, kas pārsniedz minimālo laikposmu, kurš norādīts konkursa paziņojumā, un tāpēc ir iespējams, ka jaunais darbinieks tiek klasificēts attiecīgās pakāpes otrajā līmenī.

Vispirms darbinieks tiek pieņems darbā kā ierēdnis uz pārbaudes laiku. Ja sekmīgi ir izturēts pārbaudes laiks, tiek saņemts apstiprinājums amatā. Visu ierēdņu darbs pastāvīgi tiek vērtēts atbilstīgi Komisijas personāla ikgadējās novērtēšanas procedūrai, kas ietekmē karjeras attīstību, tostarp paaugstinājumu augstākā pakāpē algu skalā.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU