No 2010. gada 1. jūlija patērētājiem vairs nebūtu jāraizējas par nepamatoti lieliem rēķiniem, ja tie kādā no ES dalībvalstīm būs pieslēgušies internetam, izmantojot mobilo telefonu tīklu. Saskaņā ar ES viesabonēšanas noteikumiem no 1. jūlija datu viesabonēšanas limits būs 50 eiro (bez PVN) jeb Ls 35, izņemot gadījumus, kad konkrēta persona ir izvēlējusies augstāku vai zemāku limitu. Operatoru pienākums būs nosūtīt lietotājiem brīdinājumu, ja to rēķins sasniedz 80% no datu viesabonēšanas limita. Sasniedzot šo limitu, operatoram būs jāatslēdz lietotāja mobilais pieslēgums internetam, ja vien tas nav norādījis, ka vēlas turpināt datu viesabonēšanu konkrētajā mēnesī, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Datu viesabonēšanas maksimālā vairumtirdzniecības cena samazināta no 1 eiro uz 80 centiem par vienu megabaitu. Maksimālā cena par viesabonēšanas zvanu būs 39 centi par minūti (bez PVN); patlaban tā ir 43 centi. Maksimālā cena par zvana saņemšanu būs 15 centi minūtē (bez PVN); patlaban – 19 centi. Maksa par zvanīšanu vai ienākošā zvana saņemšanu ārzemēs ES robežās būs par 73% zemāka nekā 2005. gadā, kad ES pirmo reizi vērsās pret pārmērīgi augsto viesabonēšanas maksu.
Ja viesabonēšanas laikā saņemts balss pasta paziņojums par to, ka ir ienākusi jauna balss pasta ziņa, šis paziņojums būs bez maksas, bet patērētājiem arī turpmāk būs jāmaksā par balss pasta ziņas noklausīšanos. Īsziņu sūtīšanas cena saglabāsies tāda pati, kā patlaban - 11 centi par īsziņu.
Tas nozīmē, ka lietotāji vairs nesaņems pārmērīgi augstus rēķinus par to, ka tie, atrodoties kādā citā dalībvalstī un neapzinoties, cik tas maksā, savā tālrunī vai datorā ir lejupielādējuši mūziku vai skatījušies video. Lai ilustrētu šo problēmu, tiek minēts šāds piemērs: 2009. gadā kāds Vācijas ceļotājs pēc TV raidījumu lejupielādēšanas, izmantojot viesabonēšanu Francijā, saņēma rēķinu par 46 000 eiro.
Dalībvalstu telesakaru regulatoriem jānodrošina, lai mobilo sakaru operatori ievēro jaunos datu viesabonēšanas noteikumus un balss zvanu samazinātās cenas. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā par jaunajiem limitiem patērētāji var griezties pie dalībvalsts regulatora, kurā atrodas attiecīgais mobilo sakaru operators. EK, sadarbojoties ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC), turpinās sekot viesabonēšanas pakalpojumu attīstībai un šo noteikumu ievērošanai.
Pasažieriem ceļā atgādinās par viņu tiesībām
Lai gan Komisija pēdējos gados ir ieviesusi tiesību aktus, kas nosaka, ka uz visiem gaisa un dzelzceļa pasažieriem visā Eiropas Savienībā attiecas vienādi standarti, tomēr ne visi pasažieri zina savas tiesības. Lai šo situāciju labotu, brīvdienu sezonu sākot, lidostās un vilcienu stacijās visās dalībvalstīs paredzēts izvietot plakātus, atgādinot cilvēkiem par viņu tiesībām. Ceļotāji varēs arī iepazīties ar bezmaksas informācijas lapām, kā arī īpaši izstrādātu tīmekļa vietni visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Jaunie ES marķējuma noteikumi un bioloģiskās pārtikas logotips
Jaunie ES bioloģiskās pārtikas marķējuma noteikumi, tostarp prasība norādīt jauno ES bioloģiskās pārtikas logotipu, stājas spēkā 1. jūlijā. Tā sauktā “Eirolapa” (attēlā uz zaļa fona ES zvaigznes, kas izvietotas lapas veidā) tagad būs obligāta visiem fasētajiem bioloģiskās pārtikas produktiem, kas ražoti kādā no ES dalībvalstīm un atbilst noteiktajiem standartiem, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Papildus ES simbolam marķējumā var norādīt arī citus privātus, reģionālus vai valsts logotipus. Nefasētiem un importētiem bioloģiskās pārtikas produktiem logotipa izmantošana nav obligāta.
Papildus logotipam jaunie marķējuma noteikumi paredz arī obligāti norādīt vietu, kurā ražotas produktu izejvielas, un par kontroli atbildīgās iestādes kodu. Uzņēmējiem paredzēts divu gadu pārejas periods, lai panāktu atbilstību jaunajiem marķējuma noteikumiem. Vēl viena izmaiņa ir pirmreizēja ES noteikumu ieviešana bioloģiskās akvakultūras jomā.
"Nefasētiem un importētiem bioloģiskās pārtikas produktiem logotipa izmantošana nav obligāta."
ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs paudis cerību, ka šīs izmaiņas būs ne tikai atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības nozarei, bet arī papildu patērētāju aizsardzības līdzeklis.
Jaunie noteikumi attiecas arī uz zivju, gliemju, vēžveidīgo un aļģu bioloģisko audzēšanu. Piemēram, būs jāievēro bioloģiskā daudzveidība un nebūs atļauts izmantot mākslīgos hormonus nārsta izraisīšanai.
2008. gadā no pasaulē esošajām 225 bioloģiskās akvakultūras saimniecībām Eiropā darbojās 123 sertificētas bioloģiskās akvakultūras saimniecības. Tajās 2008. gadā saražoja gandrīz pusi no pasaules produkcijas - 50 000 tonnu. Lielākais apjoms saražots Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Ungārijā, Grieķijā un Francijā. Visvairāk tiek audzēti laši.
Latvijā otrais zemākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā
Latvijā kopējais nodokļu slogs ir otrais zemākais Savienībā pēc Rumānijas, bet augstākie nodokļi ir Dānijā, pagājušajā nedēļā publiskotos “Eurostat” datus par 2008. gadu izklāsta BNS. Saskaņā ar tiem Latvijā nodokļu ieņēmumi 2008. gadā veidoja 28,9% attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Rumānijā - 28%.
Lietuvā un Igaunijā nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP aizpagājušajā gadā bija attiecīgi 30,3% un 32,2%. Šī attiecība visaugstākā bija Dānijā (48,2%), Zviedrijā (47,1%) un Beļģijā (44,3%). No turīgākajām bloka zemēm zemākie nodokļi bija Īrijā (29,3%).
ES vidēji nodokļu slogs 2008. gadā veidoja 39,3%, vairāk nekā par trešdaļu pārsniedzot nodokļu slogus ASV un Japānā. Analītiķi norādījuši, ka ES izaugsmes tempi ir gausi salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, jo daudzās bloka valstīs ir nepieciešami augsti nodokļi, lai nodrošinātu dāsnās labklājības sistēmas funkcionēšanu.
Ierobežos baņķieru prēmijas
Eiropas Parlaments 30. jūnijā deva galīgo piekrišanu likumam, kurš paredz ieviest ierobežojumus ES valstīs strādājošo baņķieru prēmijām no nākamā gada 1. janvāra, vēsta BNS/AFP. ES būs pirmā vieta pasaulē, kur, lai neveicinātu nepamatotu risku uzņemšanos, baņķieru atalgojumam tiks noteikti iegrožojumi, sacīts Eiroparlamenta paziņojumā.
ES valstu pilsoņu vidū valda sašutums, ka baņķieri, kuri savulaik, alkatības mākti, uzņēmās pārmērīgus riskus, veicot augsta riska investīcijas un prēmijās saņemot miljonus, vēlāk tika izglābti no bankrota, izmantojot nodokļu maksātāju naudu.
”Šie jaunie noteikumi prēmijām pārveidos prēmiju kultūru [Eiropas Savienībā] un darīs galu stimuliem, kuri mudina uzņemties pārmērīgus riskus. [Tieši] augsta riska un īstermiņa prēmiju kultūra izraisīja haosu globālajā ekonomikā, un par to samaksāja nodokļu maksātāji,” paziņojusi Eiroparlamenta pārstāve sarunās ar ES valstu valdībām Erlīne Makartija, norādot, ka ”par spīti krīzei, pēdējos divos gados baņķieri nav spējuši reformēt savu darbību, un mēs tagad viņu vietā paveicam šo darbu”.
Jaunie noteikumi paredz, ka baņķieru atalgojuma apmērs tiks piesaistīts viņu algas apmēram un būs atkarīgs no attiecīgās bankas darbības rezultātiem ilgtermiņā. Prēmija, ko baņķieris varēs saņemt naudā, nedrīkstēs pārsniegt 30% no kopējā viņam izmaksātā prēmiju apmēra. Uz īpaši lielām prēmijām attieksies 20% ierobežojums. Jaunais ES banku uzraugs definēs, kas ir liela prēmija. Jaunie noteikumi paredzēs iespēju atņemt izmaksāto prēmiju, ja tās saņēmēja veiktie investīciju darījumi nebūs devuši vēlamo rezultātu.
Piekrišanu jaunajiem noteikumiem Eiroparlaments deva pēc mēnešiem ilgām sarunām ar ES valstu valdībām. Iepriekš vairāki eiroparlamentārieši pieprasīja, lai baņķieru prēmijas nebūtu lielākas par pusi no viņu kopējā atalgojuma.
Parlaments panāk lielāku kontroli pār jauno diplomātisko dienestu
Eiropas Parlaments ir panācis, ka tiks respektētas tā prasības attiecībā uz ES diplomātiskā dienesta struktūru, darbības sfēru un budžetu. Proti, Parlamentam - vienīgajai tieši ievēlētajai ES iestādei – turpmāk būs lielāka kontrole pār Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, šāda informācija sniegta Parlamenta mājaslapā. Turklāt jaunais dienests tiks veidots tā, lai lielākās dalībvalstis nevirzītu tikai savas intereses.
Viens no Parlamenta referentiem un sarunu vedējiem Gijs Verhofstads (Liberāļu grupa, Beļģija) paudis gandarījumu, ka ir izveidots „Eiropas Ārējās darbības dienests ar plašu darbības sfēru, kurā darbosies 6000-7000 diplomātu un ierēdņu un kurš, kā pienākas, izmantos kopienas metodi”, nevis starpvaldību metodi. Gandrīz 60% jaunveidojamā dienesta darbinieku būs ES ierēdņi, pārējie - dalībvalstu diplomāti. Augstajai pārstāvei Eštonei būs jāsadarbojas ar trim citiem komisāriem, proti, tiem, kas atbildīgi par paplašināšanos, attīstību un humāno palīdzību.
Parlaments arī panācis, ka Eiropas Ārējās darbības dienests būs atbildīgs par cilvēktiesību veicināšanas, krīžu pārvaldības un miera uzturēšanas jautājumiem.
Elmārs Broks (Eiropas Tautas partijas grupa, Vācija) norādījis, ka vienošanās ar pārējām ES iestādēm paredz, ka Eiropas Parlamentam būs plašākas budžeta un budžeta kontroles pilnvaras, tādējādi tas ir saņēmis „nedaudz vairāk par prasīto”.
Balsojums Eiropas Parlamentā par Ārlietu komitejas ziņojumu plānots 6. jūlijā.
Par aktivitāti sociālajos medijos un piesardzību
Sociālie mediji, piemēram, Facebook vai Twitter ir ļoti efektīvi komunikācijas līdzekļi, kas veicina cilvēku līdzdalību un iesaisti diskusijās. Eiropas Parlaments drīzumā izskatīs Kultūras komitejas ziņojumu par sabiedriskās sfēras izveidi Eiropā, kurā tā aicina parlamentāriešus aktīvāk izmantot šos komunikācijas instrumentus, tomēr ievērojot piesardzību, izklāstīts Parlamenta mājaslapā. Mortena Lokegārda (Liberāļu grupa, Dānija) sagatavotais ziņojums, kas komitejā pieņemts ar vairāk nekā 100 grozījumiem, akcentē sociālo mediju nozīmi saziņā ar iedzīvotājiem.
„Televīzijai bija vajadzīgi 13 gadi, lai sapulcētu 50 miljonus skatītāju,” sanāksmē, kurā tika prezentēts ziņojums, teica dāņu eksperts Fredijs Neimans. „Facebook lietotāju skaits sasniedza 100 miljonus tikai dažu mēnešu laikā.”
Ziņojumā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments rosināti „stiprināt to darbības šajā jomā”, taču arī brīdināts, ka jābūt uzmanīgiem. „Ne vienmēr var garantēt, ka šie tīkli ir pietiekami uzticams avots, un tos nevar uzskatīt par profesionāliem plašsaziņas līdzekļiem,” norāda komiteja. „Tādēļ, izmantojot šos jaunos saziņas līdzekļus, ir jāievēro piesardzība”. Komiteja arī aicina izstrādāt attiecīgu ētikas kodeksu.
"Jaunais ES banku uzraugs definēs, kas ir liela prēmija."
Lai vairāk ziņu par ES atspoguļotu arī tradicionālajos medijos, deputāti mudina dalībvalstis, nosakot sabiedrisko raidorganizāciju kompetenci, paredzēt tajās informācijas sniegšanu par ES jautājumiem. Uzsvērta vajadzība izveidot „korespondentu grupu, kurā darbotos Briselē akreditēti profesionālie žurnālisti” un kuriem būtu nodrošināta „redakcionāla neatkarība, lai viņi varētu sniegt informāciju pilnīgi pārredzamā un ES sabiedrībai pieejamā veidā”.
Komitejas locekļi uzsver, ka dalībvalstīs jāizveido specializēti ES lietu biroji, kas veicinātu iedzīvotāju izpratni par ES un ļautu skaidrot ES politiku sekas vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Deputāti aicina dalībvalstis apsvērt ES priekšmeta iekļaušanu skolu mācību programmās.
ES mājā Rīgā diskutēs par digitālo programmu Eiropai
Šodien, 5. jūlijā, ES mājas konferenču zālē (Aspazijas bulvārī 28, 2. stāvā) notiks apaļā galda diskusija ”Digitālā programma Eiropai”, kuras laikā EK Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta direktors elektronisko sakaru politikas jautājumos Bernds Langeheine iepazīstinās ar nesen pieņemto ”Digitālo programmu Eiropai”.
19. maijā pieņemtā programma aptver tādas darbības jomas kā digitālais vienotais tirgus, interneta lietotāju drošība, piekļuve internetam, ieguldījumi pētniecībā un digitālo prasmju attīstīšana. Tās mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē un panākt, ka digitālā laikmeta priekšrocības izmanto visos sabiedrības slāņos. Digitālā programma, piemēram, stimulēs mūzikas lejupielādes uzņēmējdarbību, vienkāršojot autortiesību pārvaldību, un pastiprinās cīņu pret kibernoziegumiem, informē
EK pārstāvniecības Latvijā preses nodaļas speciālists Jānis Krastiņš.
Diskusijas mērķis ir apmainīties viedokļiem un veicināt ”Digitālās programmas Eiropai” ieviešanu Latvijā. Tajā aicināti piedalīties nozaru asociāciju, uzņēmēju organizāciju un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī valsts pārvaldes amatpersonas un eksperti.
Diskusija notiks no pulksten 10 līdz 12.30, tās darba valodas būs latviešu un angļu (tiks nodrošināts sinhronais tulkojums). Tiešraidē diskusijai varēs sekot www.esmaja.lv
