Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Profesionālais dienests Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ne tikai cieņas un mīlestības apliecinājums savai dzimtajai zemei, bet var būt arī lielisks sākums militārās karjeras attīstībā. Pievienojies mums! Profesionālā karjera nodrošina stabilu darbu, progresējošu atalgojumu, izaugsmes iespējas gan Latvijā, gan citur pasaulē, kā arī aizraujošu un interesantu dienestu komandā,” mudina Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas vecākā referente Evija Lieģe.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Kas var pieteikties dienestam
Profesionālajam militārajam dienestam var pieteikties vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kam ir Latvijas Republikas pilsonība un kas atbilst Militārā dienesta likuma prasībām.
Pretendentiem ir jāprot valsts valoda, bet, ja nav pabeigta latviešu mācībvalodas skola, ir jāuzrāda dokuments par valsts valodas prasmi augstākajā līmenī. Pretendentiem jābūt vismaz pamatizglītībai, bet profesionālā dienesta līguma noslēgšanas gadījumā – piecos gados (viena profesionālā dienesta līguma laikā) būs jāiegūst vidējā izglītība. Neizpildot šo vienošanos, līgums par profesionālo dienestu netiek pagarināts.
Pieteikšanās profesionālajam militārajam dienestam: Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centrā (K.Valdemāra iela 10/12; ieeja no Elizabetes ielas) darba dienās no plkst. 9.00 līdz 16.00 vai sūtot pieteikuma anketu uz e-pastu: rekrutesana@rjc.gov.lv.
Iestāties profesionālajā militārajā dienestā nevar, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir aizdomās turēta, apsūdzēta un tiesājama. Tāpat profesionālajā militārajā dienestā nevar iestāties personas, kas ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Profesionālajā dienestā nepieņem cilvēkus, kas medicīniskās komisijas vērtējumā neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ.
"Ik gadu profesionālajam militārajam dienestam piesakās vidēji 990 kandidāti."
Tiesības pretendēt un iestāties profesionālajā dienestā ārpus kārtas ir tiem pretendentiem, kam ir militārā dienesta pieredze (obligātais un/vai profesionālais dienests), dienests Zemessardzē, kā arī sekmīgi apgūta Jaunsargu apmācības programma; par priekšrocību uzskatāmas arī angļu un/vai franču valodas zināšanas, iegūtā speciālā izglītība informācijas tehnoloģiju, sakaru un ārstniecības profesijās, kā arī autovadītāja apliecība.
Kā stāsta Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas vecākā referente Evija Lieģe, ik gadu profesionālajam militārajam dienestam piesakās vidēji 990 kandidāti. Tā, piemēram, 2010.gadā Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs saņēma 1222 pieteikumus no pretendentiem, kas vēlējās kļūt karavīri. 2009.gadā pieteikumus dienestam iesniedza – 611 kandidāti, 2008.gadā – 1116 personas. Pārsvarā šādu interesi izrāda jaunieši vecumā no 25 līdz 30 gadiem.
Atlases process: veselības, fiziskā un psiholoģiskā pārbaude
Profesionālā militārā dienesta kandidātu atlases process ietver individuālu kandidātu izvērtēšanu atbilstoši noteiktajām prasībām - notiek dienestam nepieciešamā personas veselības stāvokļa, izglītības, valsts valodas zināšanu, morālo un psiholoģisko īpašību izvērtēšana.
Lai izvērtētu veselības stāvokli, vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta saņemt izrakstu no ambulatorās kartes par veselības stāvokli, kā arī uz narkoloģisko un psihiatrisko iestādi, lai saņemtu izziņu, ka kandidāts neatrodas uzskaitē. Pēc tam pretendentu nosūta uz veselības pārbaudi Nacionālo Bruņoto spēku Medicīnas nodrošinājuma centrā.
Ambulatorā medicīniskā komisija izvērtē pretendenta veselības stāvokli un pieņem lēmumu par derīgumu profesionālajam dienestam, izsniedzot medicīniskās komisijas atzinumu. Kā stāsta E.Lieģe, iemesli, kādēļ kandidātus atzīst par nederīgiem profesionālajam dienestam, mēdz būt dažādi: ir jaunieši ar muguras problēmām, ir pretendenti, kam dienestā var traucēt iepriekš iegūtas traumas, lūzumi, roku nervu bojājumi, acu problēmas, plakanā pēda, arī neārstēti zobi, kuru salabošanai diemžēl trūkst līdzekļu un vēl atsevišķi iemesli.
Kandidātus, kuri atzīti par nederīgiem pieņemšanai profesionālajā dienestā izvēlētajā amatā veselības stāvokļa vai iepriekšējas sodāmības dēļ, rakstiski informē par pieņemto lēmumu, norādot atteikuma pamatojumu un informējot par šī lēmuma apstrīdēšanas iespējām. Savukārt kandidātus, kuri atzīti par derīgiem profesionālajam dienestam, uzaicina uz atlasi.
"Pēc pirmā līmeņa apmācību kursa Kājnieku skolā karavīrs nodod Karavīra zvērestu."
Atlase sastāv no fizisko normatīvu pārbaudes un kandidāta intelektuālās pārbaudes - morālo un psiholoģisko īpašību vērtējuma. Fiziskajā pārbaudē vīriešiem vismaz 14 minūtēs jānoskrien 3000 metri, divu minūšu laikā 43 reizes jāizpilda vēdera preses vingrinājums un 33 reizes divu minūšu laikā jāsaliec/jāiztaisno rokas balstā guļus. Savukārt sievietēm vismaz deviņās minūtēs jānoskrien 1500 metri, divu minūšu laikā 31 reizi jāizpilda vēdera preses vingrinājums un 14 reizes divu minūšu laikā jāsaliec/jāiztaisno rokas balstā guļus. Izrādās, fiziskajā pārbaudē lielākais klupšanas akmens ir tieši normatīvi skriešanā.
Kandidātu intelektuālās pārbaudes un morālo un psiholoģisko īpašību vērtējumā ietilpst rakstisks teksts, kura saturs iepriekš nav uzzināms, kā arī pārrunas ar atlases komisiju. Statistika rāda, ka šo pārbaudījumu neiztur 7 procenti no kandidātiem.
Visi karavīri nodod zvērestu
Atlasi izturējušam kandidātam jāaizpilda iesniegums par pieņemšanu profesionālajā militārajā dienestā. Personai, kas agrāk nav dienējusi, pēc pieņemšanas profesionālajā dienestā jāpabeidz Kareivju pamata apmācības četru mēnešu kurss NBS Kājnieku skolā Alūksnē.
Pēc pirmā līmeņa apmācību kursa (diviem mēnešiem) Kājnieku skolā karavīrs nodod Karavīra zvērestu, kura saturu nosaka Militārā dienesta likums: "Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru: būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību, pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem."
"Ir konstatēts, ka vidēji 10-15% karavīru neiztur pārbaudes laiku."
Karavīra profesionālais militārais dienests sākas ar dienu, kad viņš tiek nosūtīts uz Kājnieku skolu. Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram pēc Kareivja pamata apmācības kursa sekmīgas pabeigšanas ir iespēja dienēt Kājnieku brigādē, Jūras spēku flotilē, Štāba bataljonā vai citās specializētajās vienībās.
Ja konstatēts, ka karavīrs pārbaudes laikā (6 mēnešos) nav apguvis noteikto mācību programmu vai neatbilst profesionālā dienesta prasībām, viņu atvaļina no dienesta kā pārbaudes laiku neizturējušu. Ir konstatēts, ka pārbaudes laiku neiztur vidēji 10-15 procenti karavīru.
