Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Būvniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai uzņēmumi, kuri reģistrēti būvkomersantu reģistrā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Minētie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.799 aizstās 2005.28.06. noteikumus Nr.453 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" un 2011.22.02. noteikumus Nr.137"Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā".
Noteikumi Nr.799 izstrādāti, pamatojoties uz Būvniecības likuma 10.panta piekto daļu, kas noteic kārtību, kādā komersanti reģistrējami un pārreģistrējami būvkomersantu reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību, un sesto daļu, kura noteic, ka par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā maksājama valsts nodeva.
Būvkomersantu reģistrs – kādam mērķim?
Būvkomersantu reģistru parasti izmanto, izvēloties reglamentēto būvniecības pakalpojumu sniedzēju. Tas ir vienlīdz nozīmīgs instruments gan valsts un pašvaldības iestādēm, gan privātuzņēmējiem un jebkurai personai, kas iecerējusi realizēt kādu būvniecības projektu.
"Reģistrs tika izveidots 2005.gadā. Kopš tā laika notikušas būtiskas izmaiņas tautsaimniecībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā un pašā būvniecības nozarē, kas objektīvi prasa veikt izmaiņas arī normatīvajos aktos, kuri definē uzņēmējdarbību šajā jomā.
Lai atvieglotu un paātrinātu komersantu reģistrāciju, kā arī taupītu gan komersantu, gan valsts un pašvaldību resursus, Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunus nosacījumus būvkomersantu reģistrācijai," jauno MK noteikumu nepieciešamību pamato būvkomersantu reģistra pašreizējās iestādes - Ekonomikas ministrijas – Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Komersants var pretendēt uz iekļaušanu reģistrā, ja tas uz darba līguma pamata kā arhitektu, inženierizpētes veicēju, projektētāju, būvekspertu, būvdarbu vadītāju vai būvuzraugu nodarbina vismaz vienu personu, kurai ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu (būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar Būvniecības likumu un MK 2003.08.07. noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu"), vai arī tā valdes loceklis ir minētajām prasībām atbilstošs speciālists. Taču šai personai kā speciālistam nedrīkst būt darba tiesiskās attiecības ar vairāk nekā diviem citiem būvkomersantiem.
"Būvkomersantu reģistru izmanto, izvēloties reglamentēto būvniecības pakalpojumu sniedzēju."
"Tas nozīmē, ka speciālists var strādāt trīs darbavietās," skaidro Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolajevs. " Šādu priekšlikumu izteica mūsu asociācija, jo saistībā ar darbavietu skaitu ir bijuši visai nepatīkami atklājumi. Piemēram, kāds sertificēts būvspeciālists ir iemanījies strādāt pat 38 uzņēmumos. Tas nav normāli. Ņemot vērā, ka vienam būvuzņēmumam ir vairāki objekti, rodas jautājums, vai šis speciālists katru no tiem varējis apmeklēt vismaz pāris reizes gadā."
Jaunie MK noteikumi noteic, ka reģistra iestāde uztur reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību bez maksas elektroniskā veidā, ievērojot informācijas atklātību un datu aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
Mazāk iesniedzamo dokumentu
Lai reģistrētos būvkomersantu reģistrā, uzņēmējam reģistra iestādē jāiesniedz attiecīgs iesniegums (MK noteikumu Nr.799 1. pielikums "Iesniegums komersanta reģistrācijai būvkomersantu reģistrā"). Informāciju iespējams iesniegt elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu (t.sk. speciālists savu parakstu veidlapā apliecina ar drošu elektronisko parakstu) un nosūtot uz adresi pasts@em.gov.lv.
Reģistra iestāde desmit vai piecu (ja informācija saņemta elektroniski) darba dienu laikā pārbauda komersanta iesniegumā minēto informāciju un pieņem lēmumu par komersanta reģistrāciju reģistrā, ja komersants atbilst šo noteikumu prasībām un ir samaksājis valsts nodevu.
Noteikumi arī paredz atsevišķa dokumenta veidā neizsniegt būvkomersanta reģistrācijas apliecību, jo par reģistrācijas faktu liecinās reģistra iestādes pieņemtais lēmums, kas tiks nosūtīts komersantam, kā arī komersanta atrašanās būvkomersantu reģistra datubāzē.
Tāpat būvkomersantam regulāri jāaktualizē reģistrā esošā informācija, informējot par nodarbinātajiem speciālistiem un savu darbību būvniecībā.
Reģistrā tiek iekļauts:
Tiek noteikts arī ikgadējās informācijas aktualizēšanas datums.
Jaunie noteikumi sekmē principu, ka būvkomersantu reģistra datu apstrādei nepieciešamo informāciju reģistra iestāde iegūst arī no citām institūcijām, nevis tikai no komersanta. Tāpat pieprasītā informācija tiek maksimāli strukturēta, lai ar tās palīdzību būtu iespējams vieglāk analizēt situāciju būvniecības nozarē.
"Reģistrā tiek iekļauta komersanta sniegtā informācija, būvniecības joma, kurā komercdarbību veic reģistrā reģistrētais komersants."
"Ekonomikas ministrija, piemēram, ir noslēgusi vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas dos iespēju pārbaudīt, vai būvspeciālists ir noslēdzis darba līgumu ar attiecīgo būvkomersantu. Domājams, ka šie visi iepriekš minētie pasākumi uzlabos ne tikai būvkomersantu reģistra procedūras, bet arī tā kvalitāti un ierobežos šīs nozares ēnas pusi," saka I.Oša.
"Protams, ka, nosūtot elektronisku iesniegumu būvkomersantu reģistram, firmai ir jāuzņemas atbildība. Neapšaubāms ir arī fakts, ka katrai būvfirmai ir jāveido savs tēls," uzsver M.Nikolajevs. "Tieši tāpēc šim reģistram ir jābūt publiski pieejamam, lai, piemēram, pasūtītājs varētu iepazīties ar izvēlētās firmas biznesa vēsturi. Tajā varēs noskaidrot, kādi vadošie speciālisti strādā attiecīgā uzņēmumā, piemēram, projektētāji vai būvuzraugi. Šī informācija vienkāršos arī būvniecības konkursu rīkotāju darbu.
Kopumā šis reģistrs nodrošina labu caurskatāmību. Taču ir kāds jautājums – cik korekti būs iesūtītie būvniecības uzņēmumu dati? Kā zināms, šobrīd būvkomersantu vidū valda diezgan liela konkurence. Ļoti iespējams, ka kāda firma šajā reģistrā varētu ievietot nelabvēlīgu informāciju par saviem konkurentiem vai apakšuzņēmējiem ar nolūku graut to prestižu. Lai mazinātu šādu risku, Latvijas Būvnieku asociācija pastāvīgi sekos reģistrā iekļautajiem datiem."
Taču jāteic, būvnieku bažām nav pamata: informācija par pārkāpumiem reģistrā tiks iekļauta tikai tad, ja tā būs fiksēta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Būvkomersanta izslēgšana no reģistra
Reģistra iestādei ir dotas tiesības piemērot efektīvas sankcijas komersantiem, kuri tai ir snieguši nepatiesu informāciju vai arī laikus (10 dienu laikā), iesniedzot iesniegumu par izmaiņām speciālistu sarakstā (MK noteikumu 3.pielikums), nav informējuši, ka mainījušies reģistrā norādītie būvkomersanta speciālisti. Ja būvkomersants ir izslēgts no reģistra, viņam darbs šajā nozarē ir liegts.
Būvkomersantu izslēdz no reģistra, ja:
Reģistra iestāde var apturēt būvkomersanta reģistrāciju uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja saņemts attiecīgs būvkomersanta iesniegums. Šajā laikā būvkomersants nav tiesīgs veikt komercdarbību būvniecības jomā, kurā nepieciešams speciālists ar patstāvīgas prakses tiesībām.
"Informācija par pārkāpumiem reģistrā tiks iekļauta tikai tad, ja tā būs fiksēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
Šis nosacījums ir izdevīgs nelielām būvniecības firmām, kurām ziemas mēnešos trūkst darba. "Šādi uzņēmumi līdz pusgadam var apturēt darbību būvniecības jomā, bet, ja tiem ir arī citi atzari, var nodarboties, piemēram, ar ledusskapju tirdzniecību, taču mājas būvēt nedrīkst," skaidro EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības uzraudzības nodaļas vadītājs Andris Jēkabsons. "Turklāt par šā uzņēmuma atjaunošanu reģistrā, ja nav pārkāpts laika ierobežojums, nav jāmaksā."
Taču komersantu, kas izslēgts no reģistra, var reģistrēt atkārtoti. Komersanta atkārtota reģistrācija notiek tādā pašā kārtībā, kā komersanta sākotnējā reģistrācija.
Reģistra iestādes lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Maksa par darbībām būvkomersantu reģistrā
MK noteikumi Nr.799 nosaka arī valsts nodevu apmērus par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā. Komersanta sākotnējā iekļaušana reģistrā izmaksā 50 latu. Ja ir bijis saņemts būvkomersanta iesniegums par izslēgšanu no reģistra, tad atjaunošana reģistrā arī maksā 50 latu.
Savukārt atkārtotas reģistrācijas, ja komersants izslēgts no reģistra iepriekš minēto pārkāpumu dēļ, cena ir 250 latu.
Desmit latu būs jāmaksā, ja būvkomersants reģistrā vēlēsies norādīt jaunu speciālistu.
Valsts nodeva nav jāmaksā par ziņu izmaiņām, kas saistītas ar būvkomersantu reģistrā norādītā speciālista atbrīvošanu no speciālista amata; izmaiņām komersanta vispārējā informācijā; par ikgadējās informācijas atjaunošanu būvkomersantu reģistrā.
Ja reģistra iestāde pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt komersantu vai atteikumu veikt reģistrā izmaiņas attiecībā uz būvkomersanta norādītajiem speciālistiem vai vispārīgajā informācijā par komersantu, valsts nodevu neatmaksā.
Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
