Ceļā uz mūsdienīgu normatīvo regulējumu nodarbinātībai ieslodzījuma vietās

Koncepcijā cita starpā arī uzsvērts, ka galvenā problēma notiesāto nodarbinātības organizācijā ir tā, ka normatīvie akti nenosaka pilnīgu, sistēmisku un mūsdienu prasībām atbilstošu notiesāto nodarbinātības regulējumu. Problēma būtu risināma, izstrādājot jaunu un pilnīgu notiesāto nodarbinātības normatīvo regulējumu, radot skaidru mehānismu un labvēlīgu vidi komersantu sekmīgai darbībai cietumos, kā arī izveidojot stimulu sistēmu šādai sadarbībai.

Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu nodarbinātības koncepciju Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 443 apstiprināja 2010. gada 29. jūlijā, un šajā dokumentā arī bija norādīts, ka TM līdz tā paša gada 1. oktobrim valdībā jāiesniedz likumprojekti koncepcijas īstenošanai. Minētā uzdevuma nodrošināšanai tika izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" un likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā".

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Likums "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" stājās spēkā 2011. gada 7. jūlijā. Tas papildina Latvijas Sodu izpildes kodeksu (LSIK) ar jaunu regulējumu, nosakot:

1. ar brīvības atņemšanu notiesātā nodarbinātības veidus (par samaksu un bez atlīdzības);
2. nodarbināšanas pamatu (darba līgums un vienošanās par darba veikšanu);
3. ar brīvības atņemšanu nodarbinātā notiesātā tiesisko statusu, kas arī līdz šim netika regulēts LSIK (ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2006-31-01, Tiesībsarga atzinumus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1955. gadā Ženēvā apstiprinātajos Minimālajos standarta noteikumos par apiešanos ar ieslodzītajiem ietverto ieteikumu, notiesātie, kas tiek nodarbināti par samaksu, ir uzskatāmi par īpašu nodarbinātu personu kategoriju, kam noteikts atsevišķs normatīvais regulējums, kas iekļauts kriminālsodu izpildi regulējošajos normatīvajos aktos, saglabājot nepieciešamo saistību ar Darba likumā noteiktajiem vispārējiem nosacījumiem [darba laika ilgumu utt.]).

Tāpat LSIK grozījumos ietverts atsevišķs regulējums par nodarbinātā notiesātā statusu saimnieciskajā apkalpē, jo saimnieciskajā apkalpē strādājošos nodarbina ieslodzījuma vieta, tomēr arī šajā jomā normatīvie akti līdz šim precīzi nedefinēja tiesisko statusu un attiecības;

4. LSIK tiek noteikti atsevišķi ar brīvības atņemšanu notiesātā nodarbināšanas par samaksu vispārīgie noteikumi, līdzīgi kā tas bija līdz šim;
5. nodarbināta notiesātā darba apstākļu regulējumu. Līdzīgi, kā šobrīd jau nosaka LSIK, notiesātajiem tiek noteikts normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ piecu dienu darba nedēļu noteikt nav iespējams, tiek pieļauta sešu dienu darba nedēļa, taču tad darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā.

Notiesātie atbrīvojami no darba svētku dienās un brīvdienās. Tajos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto dienas vai nedēļas normālo darba laika ilgumu, atļauta darba laika summētā uzskaite; taču darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

"Likums „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” stājās spēkā 2011. gada 7. jūlijā."

Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt notiesāto svētku dienā un brīvdienā, piešķirot viņam atpūtas dienu citā dienā kalendārā mēneša ietvaros.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Darba likumu. Notiesātajiem nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām;

6.  ar brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgos nosacījumus. Līdzīgi kā līdz šim, par samaksu nodarbinātam notiesātajam piešķir līdz sešām darba dienām ilgu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, bet nodarbinātam nepilngadīgajam notiesātajam – līdz 12 darba dienām ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tomēr LSIK ir ietverts līdz šim neregulēts jautājums: jaunais regulējums nosaka - laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

• pārejošas darbnespējas laiku;

• grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

• darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

Minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Tāpat izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja šī persona iesaistīta vispārējās, profesionālās vai akadēmiskās izglītības apguvē un tas nepieciešams pārbaudījumu kārtošanai;

7. ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātāju tiesības un pienākumus, kas līdz šim brīdim netika regulēti. Minētie pienākumi izriet no Darba likuma, likuma "Par nodokļiem un nodevām", likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī Latvijas Sodu izpildes kodeksa normām;
8. precizējumus ar brīvības atņemšanu notiesātā nodarbināšanas bez atlīdzības regulējumā. Notiesātos, kā līdz šim, bez atlīdzības atļauts nodarbināt vienīgi brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās teritorijas uzturēšanā, apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos. Papildus LSIK ir noteikts, ka ar brīvības atņemšanu notiesāto, izņemot nepilngadīgo, grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievieti, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, kā arī notiesāto, kas ir pirmās vai otrās grupas invalīds, nodarbina bez atlīdzības bez viņa piekrišanas;
9. nodarbinātā notiesātā īslaicīgu atbrīvošanu no nodarbināšanas. LSIK ir papildināts ar jaunu regulējumu, kas nosaka notiesātā īslaicīgu atbrīvošanu no darba izpildes uz pārejošu darbnespējas laiku, pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinuma pamata, līdzīgi kā tas šobrīd tiek noteikts brīvībā nodarbinātām personām;

10. precizēts jau esošais regulējums, kas nosaka strīdu starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi izskatīšanas kārtību. Proti, strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās par darba veikšanu pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet strīdus, kas izriet no tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, – Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt strīdus, kas izriet no notiesātā nodarbināšanas bez atlīdzības, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kura lēmumu iespējams apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums ir galīgs, un to pārsūdzēt nevar;

11. jaunu astoto "A" nodaļu, kas nosaka komersantu iesaistīšanas notiesāto nodarbināšanā kārtību. Minētajā regulējumā ir ietverta būtiski jauna komersantu, kas nodarbinās notiesātos, atlases procedūra;
12. jaunu astoto "B" nodaļu, kas nosaka notiesāto darba samaksas noteikšanas vispārīgos principus, kā arī ieturējumus no darba samaksas. LSIK tika papildināts ar jaunu regulējumu, kas nosaka darba samaksas noteikšanu notiesātajam laika algas un akorda algas sistēmas veidā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātā cietumā, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālā stundas tarifa likme saglabājama līdzvērtīga sabiedrībā pastāvošajai (arī saimnieciskajā apkalpē nodarbinātajiem). Savukārt notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajos vai daļēji slēgtajos cietumos vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, normatīvajos aktos nosakāmā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālā stundas tarifa likme (arī saimnieciskajā apkalpē nodarbinātajiem) ir 50% no valstī noteiktās.

Šādu regulējumu par samērīgu un atbilstošu atzina arī Satversmes tiesa savā 2011. gada 9. maija spriedumā lietā Nr. 2010-67-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 51. panta trīspadsmitās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam".

Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus pēc izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20% no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, – vismaz 40% no aprēķinātās darba samaksas.

No tiesas izdevumu samaksas atbrīvos arī personas, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietās

Šādas izmaiņas iekļautas likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" Nr. 15/Lp10, kuru 4. augustā Valsts prezidents nodeva otrreizējai caurlūkošanai.

Likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likuma 43. panta pirmo daļu ar jaunu 1¹. punktu, nosakot, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos tiks atbrīvotas arī personas, kas sodu izcieš ieslodzījuma vietās.

"LSIK grozījumos ietverts regulējums par nodarbinātā notiesātā statusu saimnieciskajā apkalpē."

Minētais grozījums ir nepieciešams, jo, veicot izpēti par tiesu praksi minētajā jautājumā, tika secināts, ka tiesās, kurās notiesātās personas iesniedz šāda veida prasības, piemēro Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu arī attiecībā uz notiesātajām personām. Nostāja tiek pamatota galvenokārt ar darba līguma esamību, kā arī to, ka tiesas ceļā minētās personas prasa atlīdzību par padarīto darbu, kurā viņi bijuši oficiāli nodarbināti. Līdz ar to šīm personām, vienlīdzīgi kā citām, būtu tiesības tikt atbrīvotām no tiesas izdevumu samaksas.

Savukārt, ja notiesātās personas nodarbinātas, pamatojoties uz vienošanos, kuras sastāvdaļa ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojums, tad tiesu praksē tiek uzskatīts, ka šādi prasības pieteikumi nav kvalificējami kā darba strīdi, bet gan kā administratīvā akta apstrīdēšana. Līdz ar to tiesas nepiemēro Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu, bet gan pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu, jo tas nav piekritīgs minētajai tiesai.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā"

Ļoti svarīga resocializācijas pasākumu sastāvdaļa ir spēja nodrošināt notiesāto personu nodarbinātību. Lai ieinteresētu komersantus plašāk sadarboties ar ieslodzījuma vietām, tajās veidojot jaunas darba vietas notiesātajiem, TM izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kas šā gada 12. maijā tika izskatīts Saeimā 1. lasījumā.

Likumprojekts papildinās Publisko iepirkumu likumu ar jaunu izņēmumu iepirkumu procedūru piemērošanai, nosakot atbalsta veidu un apjomu komersantiem, kuri iesaistījušies notiesāto nodarbināšanā resocializācijas ietvaros.

Likumprojekts paredz papildināt Publisko iepirkumu likuma 46. pantu ar jaunu daļu - ja pasūtītājs pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanu konstatē, ka piedāvājumu novērtējums atbilstoši izvēlētajam piedāvājuma izvēles kritērijam ir vienāds, tas izvēlas piedāvājumu, kuru iesniedzis piegādātājs, kas ieslodzījuma vietās nodarbina vismaz 20 notiesātos.

Minētās normas mērķis ir noteikt komersantam, kas nodarbina ieslodzītos ieslodzījuma vietā, priekšrocības iepirkumu procedūrā; šīs priekšrocības ir noteiktas samērīgas ar viņa devumu ieslodzīto resocializācijas procesā un papildu grūtībām, ar ko uzņēmējam jāsaskaras, organizējot šādu nodarbināšanu (piemēram, regulāras un pēkšņas drošības pārbaudes, ierobežojumi, kas saistīti ar vielām un materiāliem, ko nedrīkst ievest ieslodzījuma vietā, ieslodzīto ieslodzījuma režīma nosacījumi, t.sk. iespēja, ka darbinieks tiek ievietots soda izolatorā, psiholoģiskais klimats ieslodzīto vidū u.tml.).

Šāds komersants līdztekus komercdarbībai nodrošina nozīmīga ieslodzīto resocializācijas līdzekļa – nodarbināšana – īstenošanu. Līdztekus peļņas nešanai komersantam nodarbināšana ieslodzītajam nodrošina specialitātes apguvi un darba pieredzi, kas var palīdzēt dzīvot likumpaklausīgu dzīvi pēc atbrīvošanas, kā arī dod iespēju par nopelnītajiem līdzekļiem nomaksāt tiesu izpildu dokumentus, maksāt uzturlīdzekļus vai pat palīdzēt ģimenei brīvībā.

"Ļoti svarīga resocializācijas pasākumu sastāvdaļa ir spēja nodrošināt notiesāto personu nodarbinātību."

Līdz 2009. gada 16. jūlijam spēkā esošajā Publisko iepirkumu likuma 5. panta 4. punktā bija noteikts, ka pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 70 tūkst. latu un līgums tiek slēgts par preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kuras par darbaspēku izmanto notiesātos attiecīgās iestādes pašas vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām.

Ar 2009. gada 16. jūlija likumu 5. panta 4. punkts tika izslēgts, lai arī likumprojekta pieņemšanas procesā tajā bija ietverts TM priekšlikums attiecībā uz izņēmuma noteikšanu iepirkuma procedūrās komersantiem, kas brīvības atņemšanas iestādes teritorijā nodarbina vismaz 20 notiesātos. Likumprojektā bija ietverts atvieglojums – iepirkumu procedūras nepiemērošana, ja tiek slēgts līgums ar komersantu, kurš nodarbina vismaz 20 ieslodzītos ieslodzījuma vietā, par tādu preču piegādi, kas tiek ražotas ieslodzījuma vietā, vienlaikus pastāvot vairākiem kritērijiem.

Tomēr, izskatot minēto priekšlikumu Saeimā, tas tika noraidīts, līdz ar to likuma grozījumu redakcija, kas stājās spēkā 2009. gada 16. jūlijā, šādu grozījumu vairs nesaturēja.

Saskaņā ar TM rīcībā esošo informāciju, kā pamatojums šādam lēmumam bija tas, ka regulējums nenodrošināja efektīvu kontroli pār to, lai komersanti, kas nodarbina ieslodzītos vietās, līdz ar ieslodzījuma vietās saražotajām precēm pasūtītājiem bez iepirkuma procedūru rīkošanas nepārdotu līdzīgas preces, kas ražotas ārpus ieslodzījuma vietu teritorijas, nenodarbinot ieslodzītos. Regulējums tika izslēgts no likumprojekta brīdī, kad tika iesniegts priekšlikums preču un pakalpojumu līgumcenu robežas pielīdzināt Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežām, kā rezultātā uz attiecīgajiem iepirkumiem vairs nebija attiecināms Publisko iepirkumu likuma regulējums. Savukārt kompromisa rezultātā, nosakot šobrīd spēkā esošās līgumcenu robežas, konkrētais regulējums tālāk netika virzīts.

Ņemot vērā notiesāto resocializācijas nozīmi likumpaklausīgas dzīves nodrošināšanā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, izvērtējot riskus, ka, nepastāvot papildu atbalsta sistēmai, komersantiem piedāvājums iesaistīties notiesāto resocializācijā var nešķist pietiekami pievilcīgs, kā arī izvērtējot riskus, ar kuriem sastapsies komersants šādas iesaistes laikā, ir nepieciešams nodrošināt īpašu valsts atbalstu tiem komersantiem, kuri sniedz nozīmīgu ieguldījumu notiesāto resocializācijas nodrošināšanā, līdz ar to veicinot sabiedrības drošību kopumā.