Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Plānots, ka abu centru reorganizācijā samazināsies līdzvērtīgu amata vietu skaits, tomēr kopējo amata vietu skaits jaunizveidotajā Nacionālajā veselības dienestā nesamazināsies.
Valsts sekretāru sanāksmē 11. augustā tālākai apstiprināšanai valdībā virzīts Veselības ministrijas iesniegtais projekts par Veselības ekonomikas centra (VEC) un Veselības norēķinu centra (VNC) reorganizāciju un apvienošanu, izveidojot vienotu valsts pārvaldes iestādi – Nacionālo veselības dienestu. Šādu lēmumu ministrija pieņēmusi, lai novērstu funkciju dublēšanos, kas saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu tarifu veidošanu, pakalpojumu plānošanu un apmaksu, ko savas kompetences ietvaros pašlaik veic abas iestādes.
Piemēram, VNC analizē veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozē veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtē šo pakalpojumu nepieciešamību, savukārt VEC izstrādā priekšlikumus un finanšu aprēķinus jaunu no valsts budžeta apmaksājamu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai, izstrādā priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu, izstrādā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļus un nosaka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus, kā arī novērtē ārstniecībā lietojamo zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju izmaksu efektivitāti. Tā nav vienīgā līdzīgā abu iestāžu funkcija.
VNC administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem norēķinās par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm, savukārt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā lietojamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstus, kā arī apstiprināto medicīnisko tehnoloģiju uzskaites un no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo medicīnisko tehnoloģiju datubāzi veido un uztur VEC.
Veselības ministrija (VM) norāda uz vēl kādu iemeslu, kāpēc abas iestādes jāapvieno. VEC ir deleģēta e-veselības politikas īstenošana, un ministrija uzskata, ka centram šīs funkcijas īstenošanai ir nepietiekama kapacitāte.
"Pacientu tiesību likumā teikts, ka Ārstniecības riska fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Veselības norēķinu centrs, bet, visticamāk, tas būs jaunizveidotais Nacionālais veselības dienests."
"Izvērtējot centra līdzšinējo darbību e-veselības politikas ieviešanā, secināms, ka sekmīgas darbības turpināšanai nepieciešams palielināt līdzšinējo e-veselības ieviešanas struktūrvienības kapacitāti, piesaistot papildus cilvēkresursus un izveidojot e-veselības departamentu. Nosakot nepieciešamo personāla skaitu e-veselības politikas ieviešanai, tika vērtēta arī Igaunijas pieredze, kur e-veselības sistēmas ieviešanu nodrošina e-veselības fonds," norāda ministrija.
Lai gan izskatās, ka rosinājums apvienot abas iestādes radies negaidīti, VM Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa norāda, ka tā tas tomēr nav. Rīkojuma projekts par abu iestāžu apvienošanu izstrādāts atbilstoši Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013. gadam trešās prioritātes "Publiskās pārvaldes reformas" izvirzītajam rīcības virzienam – publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizēšana, kas sevī ietver publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšanu, netipisko pakalpojumu un funkciju pārtraukšanu vai nodošanu citam izpildītājam, kā arī līdzīgo funkciju centralizēšanu (apvienošanu).
Jāizveido Ārstniecības riska fonds
Plānots, ka abu centru reorganizācijā samazināsies līdzvērtīgu amata vietu skaits, tomēr kopējo amata vietu skaits jaunizveidotajā Nacionālajā veselības dienestā nesamazināsies. Tas tādēļ, ka tam ar 2012. gada 1. janvāri būs jānodrošina arī Ārstniecības riska fonda darbība.
"Pašlaik ministrijā jau top Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību."
Pacientu tiesību likums paredz, ka pacientam no 2012. gada būs tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu – nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 latu; par morālo kaitējumu – nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu. Atlīdzība tiks izmaksāta no Ārstniecības riska fonda, kura līdzekļus veidos ārstniecības riska maksājumi un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi. Maksājumus Ārstniecības riska fondā veiks ārstniecības iestādes. Ja ārstniecības iestāde neveiks iemaksu, no ārstniecības iestādes varēs piedzīt visu pacientam izmaksāto atlīdzību. Pacients atlīdzību varēs pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
Ministru kabineta noteikumi vēl top
Pašlaik Pacientu tiesību likumā teikts, ka Ārstniecības riska fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Veselības norēķinu centrs, bet, visticamāk, tas būs jaunizveidotais Nacionālais veselības dienests. Vēl likumā teikts, ka ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Kā stāsta Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa, pašlaik ministrijā jau top Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību. Ir izveidota atsevišķa darba grupa, kas izstrādā MK noteikumu projektu par kārtību, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu un kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, kā arī Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, nosakot ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtības pirmo versiju.
