Jaunais pasākums paredz ne tikai teorētisku un praktisku iemaņu apguvi pie darba devēja, bet ilgtermiņā sekmē pastāvīgu darba vietu nodrošināšanu. Šoreiz darba devējiem gan jāņem vērā, ka kvalificētu un zinošu darbinieku izaudzināšanā būs jāiegulda arī savi resursi, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvidriņa.
Ilgstoši nespēj atrast darbu
LM īpašu uzmanību jauniešu nodarbinātībai sāka pievērst brīdī, kad ekonomiskās krīzes rezultātā strauji palielinājās bezdarbs un, kā izrādījās, viena no lielākajām grupām, kas stājas bezdarbnieku rindās, ir tieši jaunieši. Šogad kā bezdarbnieki reģistrējušies apmēram 23 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Kā uzsver I. Zvidriņa, tendence liecina, ka par 10,5% palielinājies tieši to jauniešu bezdarbnieku skaits, kuri ilgstoši, proti, ilgāk par gadu, nespēj atrast darbu. Tāpēc, plānojot aktīvās nodarbinātības pasākumus, īpaša uzmanība tika pievērsta tieši šai jauniešu grupai, kurai gan zināšanu, gan pieredzes un izglītības trūkuma dēļ ir visgrūtāk iekārtoties pastāvīgā darbā.
"Šogad kā bezdarbnieki reģistrējušies apmēram 23 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem."
Jauniešiem Latvijā ir raksturīgs ne tikai augsts bezdarba līmenis, bet arī tādas iezīmes kā nepabeigta izglītība, emigrācija, mazkvalificētu darbu veikšana, kas būtiski ietekmē viņu tālākās karjeras un izaugsmes iespējas. "Tā kā jaunieši mūsu valsts darba tirgū sastopas ar dažādām problēmām, tai skaitā trūkst darba vietu, nav darba pieredzes, jaunieši nestrādā atbilstoši iegūtajai izglītībai, LM, balstoties uz Austrijas kolēģu pieredzi, izstrādājusi pasākumu – "Darba vieta jaunietim"," skaidro I. Zvidriņa.
Plānots, ka jaunizveidotajās darba vietās varēs strādāt apmēram 1050 jauniešu bezdarbnieku.
Subsidēta darba vieta jaunietim
"Pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu bezdarbnieku ilgtspējīgāku iekļaušanos darba tirgū, šim nolūkam pārveidojot pasākumu "Jauniešu darba prakses" par pasākumu "Darba vieta jaunietim", līdz ar to pārejot no pieejas apmācība darba vietā uz ilgtspējīgāku iekļaušanos darba tirgū, veicinot paša jaunieša un nākamā darba devēja savstarpēji atbildīgu un uz nākotni vērstu sadarbību. Dalība pasākumā attīstīs darba iemaņas un prasmes, palīdzēs iegūt darba pieredzi un kļūt konkurētspējīgam darba tirgū," akcentē I. Zvidriņa.
Pieteikties pasākumā gan jaunieši, gan darba devēji var Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs visā Latvijā. Darba devējs jaunieti bezdarbnieku ar Eiropas fondu un valsts atbalstu varēs nodarbināt deviņus mēnešus. Viens no nosacījumiem – jaunietis drīkst veikt tikai kvalificētu darbu, atbilstoši profesijai vai darba specifikai.
"Iesaistoties pasākumā, jaunietis saņems vismaz minimālo algu, proti, 200 latus. "
I. Zvidriņa stāsta, ka, uzsākot savstarpējo sadarbību, darba devējam un jaunietim jānoslēdz darba līgums, kas veicinās pastāvīgas darba vietas izveidi un motivēs darba devēju jaunieti nodarbināt arī pēc pasākuma. "Vēlos uzsvērt, ka darba devējam šī būs unikāla iespēja ar valsts atbalstu sagatavot tieši savas nozares un uzņēmuma specifikai atbilstoši kvalificētu darbinieku, kurš pēc apmācībām un dalības pasākumā sniegs ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un veiks pienākumus atbilstoši darba devēja prasībām." Tas īpaši jāņem vērā laikā, kad pastāv strukturālā bezdarba iespējas, proti, situācija, kad valstī ir augsti bezdarba rādītāji, bet darba devēji nespēj atrast vakancei atbilstoši kvalificētus darbiniekus.
Pasākumam var pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem
- kuriem bezdarbnieka statuss ir vismaz sešus mēnešus;
- pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;
- kuriem ir invaliditāte.
Stipendijas vietā – minimālā alga
Līdz šim, no 6 līdz 12 mēnešiem iesaistoties darba praksēs, jaunieši ik mēnesi saņēma 120 latu stipendiju. Jaunajā pasākumā jaunietis saņems vismaz minimālo algu, proti, 200 latus, kuras vērtību veidos valsts atbalsts un darba devēja līdzfinansējums.
Tas nozīmē, ka darba devēji, kuri piedalīsies pasākumā, pirmo sešu mēnešu laikā saņems dotāciju jaunieša bezdarbnieka algai 100 latu apmērā (jaunietim ar invaliditāti – 150 latu apmērā). Savukārt pārējos trīs mēnešus darba algas nodrošināšanai valsts dotēs 50 latus mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 100 latus), bet darba devējam jaunieša darba algai būs jānodrošina arī papildu finansējums, lai darba samaksa būtu vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā, kā arī tiktu segtas sociālās apdrošināšanas izmaksas.
"Plānots, ka jaunizveidotajās darba vietās varēs strādāt apmēram 1050 jauniešu bezdarbnieku. "
Tāpat uzņēmums varēs saņemt dotāciju 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas darba vadītāja atalgojumam, ja pie darba devēja būs nodarbināti pieci jaunieši bezdarbnieki. Ir paredzēta arī izmaksu kompensācija darba devējam par darba vietas pielāgojumu veikšanu tiem jauniešiem, kuriem ir invaliditāte, un ja pielāgojumu nepieciešamību apstiprinājis ergoterapeits. Šādas kompensācijas apmērs būs līdz 500 latiem.
Aptaujātie darba devēji dalību jaunajā pasākumā gan vērtē ļoti piesardzīgi. Ja līdz šim, nodrošinot jauniešiem bezdarbniekiem prakses iespējas, uzņēmums galvenokārt ieguldīja cilvēkresursus un laiku jauniešu apmācībai, tad tagad uzņēmumam būs jāizvērtē finansiālās iespējas. Tomēr darba devēji atzīst, ka šāda veida pasākumam tiešām būs ilgtermiņa nozīme, jo darba devējs savlaicīgi izvērtēs iespējas un, ieguldot līdzekļus gan jaunieša apmācībā, gan algas nodrošināšanā, visticamāk, nodarbinās viņu arī pēc pasākuma.
Šogad strādājam arī brīvprātīgi
Kā norādīja I. Zvidriņa, lai sekmētu un popularizētu ideju par iespējām strādāt brīvprātīgi, 2011. gadu Eiropas Komisija pasludinājusi par brīvprātīgā darba gadu. Arī LM paredzējusi sekmēt brīvprātīgā darba iespējas un šogad plāno piedāvāt aktivitātes un atbalstu tieši brīvprātīgajiem. "Brīvprātīgā darbs ir viena no iespējām, kā sagatavot jaunieti darba tirgum. Līdz ar to sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem būs iespēja līdz pusgadam iesaistīties brīvprātīgā darbā," skaidro I. Zvidriņa.
Plānots, ka par brīvprātīgā darba laikā veiktajiem pienākumiem sabiedrības labā jaunieši ik mēnesi varēs saņemt 40 latu stipendiju (jaunieši ar invaliditāti – 60 latu stipendiju), lai kompensētu transporta un ēdināšanas izmaksas. Šobrīd gan vēl neesot skaidrs, kad tieši varēs iesaistīties plānotajā pasākumā, bet nevalstiskās organizācijas un jaunieši ir aicināti sekot līdzi informācijai un vienlaikus piedalīties pasākumos, kuri tiek organizēti brīvprātīgā gada ietvaros.
