Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā ir mazs pasta sūtījumu skaits uz vienu iedzīvotāju, viens no zemākajiem ES valstīs. 2009. gadā mājsaimniecības pasta pakalpojumiem gadā vidēji iztērēja nepilnu latu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Nepieciešami precīzi dati
Dokumenta saskaņošanas procesā Valsts kanceleja (VK) iebildumos ir lūgusi precizēt pamatnostādņu projektā izmantoto rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, papildināt rezultātus ar rādītājiem, kas būtu vērsti uz klienta vajadzību apmierināšanu. Tie varētu raksturot, piemēram, pasta pieejamību nedēļas dienās, zudušo pasta sūtījumu īpatsvaru, pasta komersantu sniegto pakalpojumu teritorijas izmaiņas. Šāda pieeja būtu vairāk vērsta uz pasta pakalpojumu pieejamības un atbilstības klienta vēlmēm izvērtējumu, aizrāda VK.
"Līdz 2012. gada 31. decembrim „Latvijas Pasts” saglabā dominējošo stāvokli."
Informācija par pamatnostādņu saskaņošanas procesā panākto atklāj, ka pašlaik netiek apkopoti dati, kas sniegtu priekšstatu par pasta pakalpojumu pieejamību. Nozares vadība atzīst: pasta tirgus attīstības stāvokli var analizēt, izvērtējot to raksturojošos rādītājus, piemēram, sniedzamo pakalpojumu veidus un apjomus (skaita un naudas līdzekļu ziņā), kvalitāti, infrastruktūru (piekļuves punkti). Taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datubāzē esot pieejami tikai dati, kas raksturo patēriņa izdevumu sastāvu, kas "nav pietiekams, lai iegūtu skaidru priekšstatu par nozari". Tagad politikas uzdevumos ierakstīts izstrādāt MK noteikumu projektu par publiski pieejamiem statistiskās informācijas rādītājiem, kas raksturo pasta nozari.
Universālais pakalpojums bez konkurences?
Ministrija norāda, ka objektīvu iemeslu dēļ izvirzītie mērķi un noteiktie pasākumi iepriekšējā periodā nav īstenoti pilnā apmērā. Nav pieņemta koncepcija par vienoto universālā pasta pakalpojuma (UP) modeli, kā arī tiesību akts par UP finansēšanas mehānismu.
Šajā laikā ir arī mainījies ES tiesiskais regulējums pasta tirgus pilnīgai atvēršanai. Pasta direktīvā un Trešajā pasta direktīvā noteikti termiņi, kādā jāveic pasta tirgus atvēršana pilnībā: līdz 2012. gada 31. decembrim tas jāizdara arī 11 dalībvalstīs (tai skaitā Latvijā), kuras vēl pasta tirgu nav liberalizējušas.
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsniegto individuālo licenci universālo pasta pakalpojumu sniedza VAS "Latvijas Pasts", kurā visas kapitāla daļas pieder valstij. Līdz 2009. gada 3. jūlijam jebkuram pasta komersantam bija tiesības pieprasīt individuālo licenci UP sniegšanai, tomēr interese no pasta pakalpojumu sniedzējiem neesot izrādīta.
Galvenie priekšnoteikumi UP saistību izpildē ir UP sarakstā ietilpstošo pasta pakalpojumu nodrošināšana, t.i., tādu iekšzemes un pārrobežu pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kas ietver vēstuļu korespondences sūtījumus (tajā skaitā ierakstītus un apdrošinātus sūtījumus), kuru svars nepārsniedz divus kilogramus, un pasta paku sūtījumus, kuru svars nepārsniedz divdesmit kilogramus.
Jaunu pasta komersantu ienākšanu pasta pakalpojumu tirgū kavē tādi faktori kā tiešā pasta (adresētā reklāma), hibrīdpasta un liela apjoma pasta iekļaušana rezervētajos pakalpojumos, kā arī pasta sūtījumu samazināšanās, norādīts pamatnostādnēs. Tā kā līdz 2012. gada 31. decembrim "Latvijas Pasts" saglabā dominējošo stāvokli tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanā, noteiktās kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanu un piegādi visā valsts teritorijā par vienotiem tarifiem šķiet nepievilcīgas potenciāliem UP sniedzējiem. Problēmas ir arī pasta sūtījumu apjomu samazināšanās, jo alternatīvie sakaru saziņas līdzekļi ietekmē pieprasījumu pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem.
"Pasta komersanti sniedz pakalpojumus ekonomiski izdevīgākajos rajonos."
Līdz 2012. gada 1. septembrim darba grupai jāiesniedz MK koncepcijas projekts par vienotu universālā pasta pakalpojuma modeli, norādīts pamatnostādnēs. Pienākums nodrošināt UP ir noteikts Trešajā pasta direktīvā, kas jāievieš līdz 2012. gada 31. decembrim, tādējādi sasniedzot šīs direktīvas mērķi – panākt ES pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, nodrošināt visiem lietotājiem vienādu UP līmeni un noteikt saskaņotus pasta pakalpojumu regulējuma principus.
Atbilstoši direktīvas prasībām Pasta likuma 31. pantā ietverta norma par UP tīro izmaksu finansēšanu un zaudējumu kompensēšanu, ko nosaka Ministru kabinets. Kā paskaidrots pamatnostādnēs, ar Ministru prezidenta Aigara Kalvīša 2007. gada 23. jūlija rīkojumu Nr. 382 tika izveidota darba grupa ar uzdevumu sagatavot priekšlikumus par UP finansēšanas modeli visām regulējamām nozarēm, UP saistību izpildīšanas tīro izmaksu finansējuma apmēru katrai regulējamai nozarei un finansēšanas avotiem. Darba grupa izstrādāja koncepcijas projektu par vienotu UP modeli. Ņemot vērā, ka nav reālo risinājumu par koncepcijas projekta īstenošanas iespējām, tās izskatīšana MK atlikta uz diviem gadiem, un uzdevuma izpildes termiņš pagarināts līdz 2012. gada 1. septembrim. Jautājums par finansēšanas mehānisma izveidi pasta nozarē tiks risināts šīs koncepcijas ietvaros.
Pamatojoties uz Pasta likuma 27. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 9. punktu, SPRK līdz 2012. gada 31. decembrim jārīko konkurss, lai noteiktu pasta komersantu, kurš sniegs UP pēc 2012. gada 31. decembra.
Lauki gremdē pastniekus
Tradicionālo pasta pakalpojumu segmentā 2009. gadā tika nosūtīti 54,9 miljoni vēstuļu korespondences sūtījumu un 1,2 miljoni pasta paku. Ekonomiskās lejupslīdes ietekmē ir samazinājušies pakalpojumu apjomi. 2009. gadā kopējais vēstuļu korespondences sūtījumu skaits salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājies par 27,4 procentiem.
Pasta pakalpojumiem raksturīga ar lielu izmaksu atšķirība starp sūtījumu piegādi pilsētās un laukos, secināts nozares politikas dokumentā. Zems iedzīvotāju blīvums un izkliedētība laukos tieši iespaido ikviena sūtījuma piegādi. Latvijā ir izveidojusies nevienmērīga apdzīvojuma struktūra ar ļoti augstu urbanizācijas pakāpi un īpaši izteiktu viena attīstības centra – Rīgas – dominanti. 2010. gada sākumā 68% iedzīvotāju dzīvoja pilsētās, 32% – laukos. Latvijas iedzīvotāju blīvums ir viens no mazākajiem ES - vidēji ES ir 113 iedzīvotāji uz 1 km², bet Latvijā 35 iedzīvotāji uz 1 km². Pat Rīgas reģionā tas nesasniedz ES vidējo rādītāju, savukārt pārējā Latvijā ir saskaitīti vien 15 (Vidzemē) un 23 (Latgalē) cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.
Tā kā lauku apvidos ir augstas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, konkurence pasta tirgū attīstās lēni. Pasta komersanti sniedz pakalpojumus galvenokārt ekonomiski izdevīgākajos rajonos (Rīgā un citās lielākajās pilsētās), kur izmaksas ir ievērojami zemākas salīdzinājumā ar vidējām izmaksām valstī un vairākumu no pasta komersantu klientiem veido uzņēmumi.
"Pastkastītēs bieži tiek ievietoti reklāmas materiāli."
Latvijā ir viens no zemākajiem pasta pakalpojumu pieprasījumiem ES dalībvalstīs. 2009. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūrā izdevumi sakaru pakalpojumiem bija 5,1%, jeb vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā 118,35 Ls, tai skaitā pasta pakalpojumiem izdevumi sastādīja tikai 0,88 latus (fiksētā, publiskā un mobilā telefona pakalpojumiem tērēti 80,56 Ls, internetam, telefonam, kabeļtelevīzijai - 15,83 Ls, laikrakstu un periodisko izdevumu abonēšanai - 8,64 Ls).
Abonētās preses piegādes pakalpojumus pašlaik nodrošina tikai "Latvijas Pasts", jo citi pasta komersanti vairs nenodrošina šos "ekonomiski neizdevīgos pakalpojumus", konstatēts SM dokumentā. Valdība "Latvijas Pastam" ir kompensējusi zaudējumus par preses piegādi lauku apvidos par 2007. gadu, 2008. gadu un 2009. gadu.
Jāpilda PVN direktīvā prasītais
Līdz 2012. gada 31. decembrim "Latvijas Pastam" ir rezervētas tiesības pieņemt, pārsūtīt un izsniegt valsts robežās gan iekšzemes, gan starptautiskos vēstuļu korespondences sūtījumus – vēstules, pastkartes, bandroles un sīkpakas, kuru svars nepārsniedz 50 gramus. Saskaņā ar Pasta direktīvas prasībām rezervēto pakalpojumu apjoma samazināšana no 100 gramiem uz 50 gramiem no 2006. gada 1. janvāra visā ES ir pēdējais starpposma pasākums pirms tirgus atvēršanas pilnībā.
2010. gada 3. jūnijā Latvija ir saņēmusi EK formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr. 2010/2050 par to, ka nav izpildījusi saistības saskaņā ar PVN direktīvu, kurā noteiktais atbrīvojums no PVN attiecas tikai uz korespondences sūtījumiem, kuru svars nepārsniedz 50 gramus, neaptverot visus UP sarakstā ietilpstošos pakalpojumus.
Par PVN direktīvas neizpildi pret trim dalībvalstīm (Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Vācija) EK ir uzsākusi pārkāpuma procedūru, jo dalībvalstis atšķirīgi interpretē PVN direktīvas normu. Zviedrijā pasta pakalpojumiem vispār nepiemēro atbrīvošanu no PVN, Apvienotajā Karalistē atbrīvoti pilnīgi visi Royal Mail pasta pakalpojumi, bet Vācijā, kur pasta tirgus ir atvērts konkurencei, no PVN atbrīvoti tikai tie UP sarakstā esošie pakalpojumi, kurus sniedz Deutche Post. 2003. gadā EK iesniedza Eiropas Padomei priekšlikumu atcelt PVN piemērošanas izņēmumu pasta nozarē un noteikt nodokļu piemērošanu visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem. Vienošanās starp dalībvalstīm nav panākta.
Atbrīvošana no PVN piemērošanas pasta pakalpojumiem ES valstīs
|
Pasta pakalpojumi, kuriem piemēro atbrīvošanu no PVN |
Valsts |
| Netiek piemērots | Somija, Zviedrija, Slovēnija |
| Tikai rezervētie pakalpojumi | Spānija, Latvija |
| Universālais pakalpojums | Beļģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Francija, Grieķija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Slovākija |
| Visi pakalpojumi, kurus sniedz UP sniedzējs | Austrija, Kipra, Ungārija, Īrija, Itālija, Polija, Portugāle, Rumānija, Lielbritānija |
Lai izvairītos no soda sankcijām par PVN direktīvas prasību neizpildi, Latvijā būtu jāatbrīvo no PVN piemērošanas visi pasta pakalpojumi, kas ietilpst UP sarakstā, teikts pamatnostādnēs. Satiksmes ministrija arī norāda: jautājuma izskatīšana Latvijā tiks turpināta pēc konsultācijām ar EK, lai varētu vienoties par PVN izņēmuma piemērošanu, ņemot vērā, ka Pasta direktīvā ir noteiktas minimālās prasības UP sarakstam, bet dažādās ES valstīs saraksti atšķiras, kas apgrūtina pasta komersantu savstarpējos norēķinus par pārrobežu pasta sūtījumu piegādi.
Reklāmas manā pastkastē – aizliegts nav
Viena no pamatnostādnēs raksturotajām problēmām ir saistīta ar katra ikdienu, jo pastkastītēs bieži ievieto reklāmas materiālus, kas pēc būtības ir neadresēta reklāma. Klienti - pastkastīšu īpašnieki - pauž neapmierinātību ar reklāmas materiālu izplatīšanu viņu pastkastītēs. Daudzviet reklāmas materiāli tiek atstāti dzīvojamo māju kāpņu telpās uz pastkastīšu blokiem vai samesti uz grīdas. Kad pastkastīte ir pārpildīta ar reklāmas materiāliem, kuros atrodas arī pasta sūtījumi, netiek nodrošināta pasta sūtījumu aizsardzība, jo jebkurš tos no pastkastītes kopā ar reklāmu var viegli izņemt. Ņemot vērā, ka uz reklāmām nav norādīts tās izplatītājs, kā arī eksistē vispārīgs viedoklis, ka par sūtījumiem, kas ievietoti pastkastītēs, atbild pasta komersanti, klientu sūdzības vērstas pret pasta komersantiem.
Tā kā reklāmu pastkastītēs ievieto ne tikai pasta komersanti, bet arī reklāmas izplatītāji, lai aizsargātu pastkastīšu īpašnieku privāttiesības, reklāmas ievietošanu pastkastītēs būtu arī jāregulē, tādēļ nepieciešams apzināt tos normatīvos aktus, kuros jāizdara attiecīgi grozījumi, norādīts SM dokumentā.
Pamatnostādņu plānā noteikts, ka Satiksmes ministrijai līdz šā gada beigām jāizstrādā vairāki normatīvie akti, tostarp grozījumi Pasta likumā, paredzot regulējumu par reģistrēto pasta sūtījumu izsniegšanu, precizējot normas par sūdzību izskatīšanu un par pasta komersantu pienākumiem, nosakot minimālo UP sarakstu atbilstoši Pasta direktīvai.Pamatnostādņu izstrādes gaitā izvērtēti arī Latvijas reģionu plānošanas dokumenti.
