Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ierakstītu vēstuli nedrīkst mest pastkastītē, tā jānodod saņēmējam personiski.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Diemžēl raksturīga mūsdienu tendence ir tāda, ka personas nereti nevēlas no iestādēm saņemt ierakstītās vēstules un cenšas no tām visādi izvairīties. Viena no problēmām - pasta sūtījumu procesuālais regulējums nav visā pilnībā noteikts normatīvajos aktos.
Kā sūta ierakstītās vēstules
Sanda Bojane, valsts a/s "Latvijas Pasts" Komercvadības departamenta universālo pakalpojumu vadītāja, skaidro: "Ierakstīta vēstule ir reģistrēts pasta sūtījums, kuru nodod pasta pakalpojumu sniegšanas vietā un kura sūtītājam tiek izsniegta kvīts. Vienkāršus pasta sūtījumus drīkst ievietot vēstuļu kastītēs, savukārt reģistrēts pasta sūtījums adresātam tiek izsniegts pret parakstu.
Pasta likuma 1.pants noteic, ka ierakstīts pasta sūtījums ir reģistrēts pasta sūtījums, par kuru sūtītājam izsniedz kvīti, kas apstiprina, ka pasta sūtījums ir nodots pasta pakalpojumu sniegšanas vietā un kuru adresātam izsniedz pret parakstu."
S.Bojane uzsver, ka tiesiskais regulējums, kas saistīts ar ierakstītām vēstulēm, ir iekļauts Pasta likumā un Pasaules pasta konvencijā.
Ierakstītās vēstulēs pārsūta rakstiskus paziņojumus, dokumentus, mākslinieciskas atklātnes vai fotogrāfijas. Nereti, nosūtot svarīgu ierakstītu vēstuli, rodas šaubas, vai izsniegtais čeks par ierakstītas vēstules nosūtīšanu var būt apliecinājums, ka adresāts ir saņēmis konkrēto sūtījumu, piemēram, ar konkrētajiem dokumentiem. Lai nodrošinātos, ir iespēja sūtīt vēstuli ar satura aprakstu, ko pasta darbinieks ieraksta speciālajā veidlapā. Tā būs pierādījums, ka sūtīta ir ne jau balta lapa, bet tieši konkrētais dokuments.
Reģistrētu pasta sūtījumu virzībai sūtītājam ir iespējams sekot līdzi, izmantojot "Latvijas Pasta" interneta mājaslapas sadaļu "Meklēt sūtījumu".
Kā informē "Latvijas Pasta" pārstāve, par reģistrētu pasta sūtījumu nozaudēšanu, to satura bojājumu vai iztrūkumu tiek izmaksāta atlīdzība.
Papildu pakalpojumu iespējas
Visus ierakstītos un apdrošinātos pasta sūtījumus var nosūtīt, izmantojot papildu pakalpojumus: paziņojumu par izsniegšanu vai paziņojumu par izsniegšanu plus nosacījumu - izsniegt personiski. Šis pakalpojums nodrošina, ka sūtītājs saņem apliecinājumu tam, ka adresāts sūtījumu ir saņēmis.
Dokuments, kas to apliecina, ir sūtītāja noformētā un pasta sūtījumam pievienotā veidlapa ar saņēmēja parakstu un datuma atzīmi par saņemšanu. Veidlapa ar apstiprinājumu par pasta sūtījuma saņemšanu tiek piegādāta uz veidlapā norādīto adresi un ievietota pastkastītē.
Izmantojot otru pakalpojumu (paziņojums par izsniegšanu plus izsniegt personiski), tiek nodrošināta informācijas konfidencialitāte, jo pasta sūtījums tiek izsniegts tieši norādītajam adresātam rokās un sūtītājs saņem tā apliecinājumu ar adresāta parakstu par saņemšanu.
"Ierakstītās vēstulēs pārsūta rakstiskus paziņojumus, dokumentus, mākslinieciskas atklātnes vai fotogrāfijas."
Pasta sūtījumi ar šāda papildu pakalpojuma izmantošanu netiek izsniegti juridisko personu biroju administratoram vai citām personām, kuras ir atbildīgas par pasta saņemšanu, ne arī uz pilnvaru pamata pilnvarotajām personām.
Sūtījuma izsniegšanu tieši adresātam nodrošina uz sūtījuma izdarīta atzīme – izsniegt personiski. Šo atzīmi izdara "Latvijas Pasta" darbinieks.
Dokuments, kas apliecina, ka pasta sūtījumu ir saņēmis tieši norādītais adresāts, ir nosūtītāja noformētā un pasta sūtījumam pievienotā veidlapa ar adresāta parakstu un datuma atzīmi par pasta sūtījuma saņemšanu. Arī šī veidlapa ar apstiprinājumu par pasta sūtījuma saņemšanu tiek piegādāta uz veidlapā norādīto adresi un ievietota pastkastītē, skaidro "Latvijas Pasta" pārstāve.
Kā notiek saņemšana
S.Bojane atzīst, ka, piegādājot ierakstītus pasta sūtījumus juridiskām personām, bieži nākas sastapties ar problēmu, ka darbiniekam nav pilnvaras pasta sūtījumu saņemšanai vēstulēm. Savukārt iedzīvotāji bieži vien nav sastopami norādītajā adresē (nav mājās).
Sarežģījumi rodas arī tad, ja adresātam nav pastkastītes, kurā ievietot aicinājumu. Nereti neskaidrība rodas par to, kas var saņemt ierakstīto vēstuli un kāds ir saņemšanas process.
"Ierakstītu vēstuli izsniedz adresātam vai tā pilnvarotai personai. Adresātam vai pilnvarotai personai ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Pilnvarotai personai papildus ir jāuzrāda pilnvara," stāsta S.Bojane. "Ierakstītas vēstules piegādā pastnieks tajā adresē, kas ir norādīta vēstules adreses zonā. Lai saņemtu sūtījumu, saņēmējam ir jāparakstās īpašos pastnieka uzrādītajos dokumentos."
Bet kas notiek, ja adresāts nav sastopams vai arī nav atrodams deklarētajā adresē? Ja saņēmējs piegādes brīdī nav sastopams, pastkastītē tiek ievietots informatīvs paziņojums (aicinājums). Tajā tiek norādīta pasta nodaļa, kurā ir iespējams saņemt pasta sūtījumu.
Tiesu un tiesu izpildītāju pieredze
Diāna Liepiņa, Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētājas palīdze, stāsta, ka ierakstītas vēstules juridiskais skaidrojums atspoguļots Pasta likumā un Paziņošanas likumā. "Lielākās problēmas saistībā ar ierakstītajām vēstulēm ir tās, ka šīs vēstules netiek izsniegtas (persona nav mājās vai neatver durvis). Tad sūtījums tiek nodots atpakaļ iestādei, kas ierakstīto vēstuli nosūtījusi.
Savukārt tiesa rīkojas saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem, jo prasību ceļ pēc atbildētāja dzīvesvietas (nevis pēc deklarētās dzīvesvietas). Mūsu skatījumā attiecībā uz pasta sūtījumu procesuālo regulējumu tiesu un pasta lielākā problēma ir tā, ka personas no iestādēm nevēlas saņemt sūtījumus un no saņemšanas izvairās. Mēs piedāvātu tiesu sūtījumu izsniegšanai piesaistīt tiesu izpildītājus."
Nozīmīga loma ierakstītajai vēstulei ir gadījumos, kas saistīti ar tiesu izpildītāju darbu. Viens no sarežģījumiem, kas var rasties, nesaņemot vēstuli, ir šāds. Piemēram, izsolē tiek pārdots īpašums, savukārt tiesu izpildītāja adresēto ierakstīto vēstuli īpašnieks nesaņem, jo savā dzīvesvietā nav atrodams. Jāuzsver, ka tiesiskais regulējums par to, ka tiesu izpildītājam jāreģistrē visa izejošā un saņemtā korespondence, ir noteikts MK noteikumos Nr.202 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību".
"Ja saņēmējs piegādes brīdī nav sastopams, pastkastītē tiek ievietots informatīvs paziņojums (aicinājums)."
Vidaga Daniševska, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste, skaidro: "Zvērināti tiesu izpildītāji likumā noteiktos gadījumos sagatavotos paziņojumus sūta iesaistītajām pusēm ierakstītas vēstules veidā. Civilprocesa likuma 555.panta otrā daļa noteic: ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu. Līdz ar to zvērināts tiesu izpildītājs dokumentus sūta uz to adresi, kuru piedzinējs ir norādījis kā pēdējo zināmo dzīvesvietu. Savukārt tā paša panta sestajā daļā norādīts: ja paziņojums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma izpildes termiņu.
Tādējādi brīdī, kad zvērināts tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz pēdējo zināmo dzīvesvietu, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots vēstulē minētais. Zvērināts tiesu izpildītājs negaida apstiprinājumu no "Latvijas Pasta" par to, ka ierakstīta vēstule ir saņemta."
V.Daniševska saistībā ar iespējamām problēmām uzsver, ka sarežģījumi vairāk ir adresātiem, kuriem pastnieks vai nu nenogādā ierakstīto vēstuli, vai arī attiecīgajam dzīvoklim nav pastkastītes, kur paziņojumu iemest. Nereti, saņemot paziņojumu par ierakstītu vēstuli, adresāti neierodas uz pastu to saņemt.
"Nedaudz papētot normatīvos aktus, kas regulē pasta sūtījumus, secināju, ka normatīvos nav aprakstīta kārtība, kādā ierakstītas vēstules tiek nosūtītas, cik ilgi tās tiek glabātas "Latvijas Pastā", vai tiek sūtīti atkārtoti uzaicinājumi adresātam ierasties pēc ierakstītām vēstulēm," norāda V.Daniševska.
Kad jāraksta vēstule darba ņēmējam
Latvijas pieredze liecina, ka ir daudzi gadījumi, kad adresāts nav sastopams. Vēl raksturīgs piemērs ir situācija, kad darba ņēmējs neierodas darbā un ir nesasniedzams. Tādā gadījumā darba devējam ir jārīkojas šādi: vispirms ir jāuzraksta darbiniekam rīkojums paskaidrot darba kavējuma iemeslus un jānosūta uz adresi, ko darbinieks norādījis darba līgumā. Jāuzsver, ka paskaidrojuma lūgums darbiniekam jānosūta ierakstītā vēstulē. Ja darba devējs vēlas papildus nodrošināties pret negodprātīga darba ņēmēja rīcību, viņš pastā var saņemt apliecinājumu sūtījuma saturam.
Vēstulē darbiniekam jānorāda arī termiņš, kādā viņam jāsniedz atbilde. Darba likumā tas nekur atsevišķi nav noteikts, tādēļ darba devējam ieteicams noteikt samērīgu termiņu atbildes sniegšanai, piemēram, līdzīgi kā tas noteikts darbinieka tiesību un interešu aizsardzības gadījumā - ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēstules saņemšanas.
