Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Cilvēki kļūst piesardzīgāki, jo pēc, viņu ieskatā, aizdomīgu īsziņu saņemšanas tomēr interesējas, vai kāds tos nav iedomājies apkrāpt.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Krāpniecības zelšana virtuālajā vidē, izmantojot nu jau katram pieejamos mobilo tālruni un internetu, ir īstais brīdis atgādināt senu patiesību – bez maksas ir tikai siers peļu slazdā. Darbā un mājās ir dzirdēts izsauciens: ei, man pienāca īsziņa, ka laimēju 300 latu. Tam seko drudžaina rosīšanās, ko nu lai dara, jo e-vēstījumā rakstīts, ka nekavējoties jāsūta īsziņa. Var gadīties sagribēt arī mazāku laimīti, kad saņemts mobilā telefona zvans no nepazīstama numura, kura balss piedāvā regulāri piegādāt žurnāliņus vai mūzikas ierakstus. Tāpat, bez maksas, lai iepazītos. Ja neiepatiksies, varēs atteikties. Taču pateikt nē var izrādīties sarežģīti!
Mobilo telefonu operators Tele2 šonedēļ izplatīja brīdinājumu uzmanīties no īsziņu krāpniekiem, kas, tuvojoties svētkiem, ir kļuvuši aktīvāki.
Visbiežāk krāpšana notiek tā: cilvēks saņem īsziņu, kurā teikts, ka viņš ir laimējis naudu, parasti 200 vai 300 latu, bet, lai laimestu saņemtu, ir jānosūta priekšapmaksas sarunu kartes atjaunošanas kods uz sūtītāja numuru. Turklāt krāpnieki prasa atjaunošanas kartes kodu, piemēram, „Zelta Zivtiņas” gadījumā, atsūtīt nevis par viszemāko pieejamo summu 0,99 latiem, bet gan 12,95 latu vērtībā.
Tele2 iesaka iedzīvotājiem šādas aizdomīgas īsziņas ignorēt un informēt par tām Valsts policiju vai Tele2.
Pēc Tele2 Valsts policijai nodotajām klientu sūdzībām uzsākti pirmie šādu lietu kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 177. panta 1. daļas - par krāpšanu, par ko likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai arī naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Par krāpšanu nobloķēti vairāk nekā 700 numuri. Valsts policijai Tele2 nodevis 224 apkrāpto klientu iesniegumus. Visbiežāk krāpšanas nolūkos tiek izmantotas dažādu operatoru priekšapmaksas kartes, nereti īsziņu sūtītāji atrodas ieslodzījuma vietās, teikts Tele2 informācijā.
Šaubu gadījumā, kā arī par krāpšanas mēģinājumu Tele2 aicina zvanīt uz uzņēmuma diennakts informatīvo dienestu pa tālruni 600 vai uz „Zelta Zivtiņas” informatīvo dienestu pa tālruni 676 vai rakstīt iesniegumu Tele2. Ja saņemta aizdomīga īsziņa, var uzreiz arī vērsties policijā ar iesniegumu.
"Iedzīvotājiem jebkuru šaubu gadījumā jāsazinās ar savu mobilā telefona operatoru."
Līdz tiesai pagaidām neviens šādas krāpniecības gadījums nav nonācis, pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Toms Sadovskis. Tās ir sarežģīti izsekojamas darbības, jo parasti tiek izmantotas „Zelta Zivtiņas”, no kurām krāpnieki atbrīvojas, un tad, kā pieņemts teikt, „visi gali ūdenī”.
Policija strādā, lai izdotos kādu šajās darbībās aizturēt. Iedzīvotāju pasargāšanai palīdz arī Tele2 ieinteresētība nepieļaut un novērst šādus gadījumus. Policijā parasti cilvēki vēršas, kad saprotot, ka nauda patiešām ir izkrāpta, piebilst T. Sadovskis.
Šādi krāpnieciski gadījumi tiek fiksēti un bez ievērības netiek atstāti, apliecina Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojā. Ekonomikas policijas pārvaldē strādā speciālisti, kuru pārziņā ir nelikumīgas darbības virtuālajā vidē. Arī policijā norāda, ka jebkuru šaubu gadījumā jāsazinās ar savu mobilā telefona operatora – Tele2, Bite vai LMT – informācijas dienestu. Iespēja pārbaudīt numura reģistrāciju ir vietnē numurs.lv. Policijā īpaši uzsver neieguldīt naudu „pasākumos”, kas attiecas uz atjaunošanas kartes numuriem.
Starp neuzmanībām, kas var radīt negaidītus zaudējumus, policija min arī to, ka cilvēki komunikācijā pa mobilo tālruni neievēro, ka tiek piedāvāts zvanīt uz maksas tālruņa numuru – 900..... Policija zina teikt, ka mobilo telefonu operatori klientus ir informējuši arī individuāli par iespējamām krāpnieciskām darbībām un to, kā tās atšifrējamas.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis informāciju par aizdomīgām īsziņām, pastāstīja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde. Pēc patērētāju tiesību aizstāvju vērojumiem, cilvēki kļūst piesardzīgāki, jo pēc, viņu ieskatā, aizdomīgu īsziņu saņemšanas centram iesūtītajās e-pasta vēstulēs interesējušies, vai tādā veidā kāds viņus nav iedomājies apkrāpt.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kura saņemto sūdzību klāstā ir arī IT pakalpojumu sniedzēju piedāvājums, patērētājiem sagatavojis virkni padomu, iegādājoties mobilā satura pakalpojumus, kas tiek pasūtīti uz mobilo telefonu, kā arī izmantojot mobilo telefonu ar mobilo komunikāciju tīkla starpniecību (zvanu melodijas, attēli, horoskopi, ziņas, izklaides/iepazīšanās sarakste u.tml.).
Šādi pakalpojumi ir pieejami gan kā vienreiz izmantojami, gan arī kā abonēšanas pakalpojumi. Ļoti bieži šādu pakalpojumu abonēšana tiek pagarināta automātiski. Piemēram, gadījumos, kad tiek piedāvāts pakalpojums par brīvu vai ar sevišķi izdevīgiem noteikumiem (izdevīga cena, „pasūti 2 un saņem 1 par brīvu” u.tml.), jāņem vērā, ka var būt situācija, kad šķietami nelielā maksa kalpo tikai kā pievilinātājs un par brīvu ir tikai daļa no pakalpojuma vai tiek uzsākta pakalpojuma abonēšana, kas ietver papildu izmaksas.
Var būt arī pakalpojumi, kas ietver maksu ne tikai par nosūtītajām, bet arī saņemtajām īsziņām (piemēram, iepazīšanās/sarakstes pakalpojumu gadījumā). Šai gadījumā noteikti ir jāiepazīstas ar piedāvājuma saturu, jo, ja piedāvājumā rakstīts – vari veikt melodijas ielādi tikai par 10 santīmiem –, jānoskaidro, vai šādā gadījumā telefona lietotājs jau nesāk veikt abonēšanas pakalpojumu, piemēram, par šādu iespēju maksājot 1,90 latus nedēļā.
"Šķietami nelielā maksa kalpo tikai kā pievilinātājs un par brīvu ir tikai daļa no pakalpojuma."
Jāuzzina arī veids un procedūra, kā var atteikties no paaugstinātas maksas abonēšanas pakalpojuma. PTAC iesaka īpašu uzmanību pievērst informācijai, kas rakstīta ļoti sīkā un gandrīz nesalasāmā drukā, jo parasti tādā ir aprakstīti visi pakalpojuma pasūtīšanas noteikumi. Piemēram, ja piedāvājumā rakstīts, ka pakalpojums maksā 1,90 latus nedēļā, bet minimālais abonēšanas periods ir divas nedēļas, tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā būs jāmaksā 3,80 lati.
Vēl PTAC iesaka saglabāt īsziņu, kuru sūta pakalpojumu sniedzējs, jo tā būs noderīga neskaidrību gadījumos un atvieglos atteikšanos no pakalpojuma.
Komentējot LV.LV iesūtīto jautājumu par bezcerīgiem pūliņiem atteikties un pārtraukt no mobilā telefonsarunā līgta CD abonementa, Ilze Žunde, skaidroja: „Ja patērētājs ir nolēmis atteikties no turpmāku izdevumu saņemšanas, par to uzņēmums noteikti ir jāinformē rakstveidā.
Atteikumu patērētājs var sūtīt uz uzņēmuma mājaslapā norādīto e-pasta adresi vai pa pastu, nosūtot to ierakstītas vēstules veidā ar paziņojumu no pasta, lai būtu apliecinājums par vēstules saņemšanu.”
I. Žunde arī aicina patērētājus atcerēties, ka strīda gadījumā nepieciešami pierādījumi, ko telefoniska atteikšanās nenodrošina. Turklāt, ja patērētājs uzskata, ka nav pasūtījis preci, tad viņa pienākums nav to pieņemt un veikt samaksu. Ja pret patērētāju tiek vērsta parāda piedziņa, tad patērētāja pienākums ir informēt parāda piedzinēju, ka pasūtījums netika veikts. Šādā gadījumā parāda piedzinēja pienākums ir pierādīt pretējo, norāda PTAC pārstāve.
Valsts policija šoruden informēja, ka Rīgas reģionā krāpnieki ar interneta starpniecību piedāvā iegādāties mazlietotas automašīnas no Lielbritānijas par salīdzinoši zemām cenām, taču neviena no piedāvātajām automašīnām līdz pircējam nav nonākusi. Šādā veidā no potenciālajiem pircējiem izkrāpti aptuveni 20 000 eiro. Saziņa notikusi ar e-pasta starpniecību pēc tam, kad klients atsaucies uz sludinājumu. Pirms auto piegādes uz Latviju prasīts pirmās iemaksas pārskaitījums uz kādu no Lielbritānijas bankām.
Starp vilinājumiem izmantot „palīdzīgu roku” grūtā finansiālā brīdī ir arī iespēja ātri tikt pie kredīta – tos piedāvā e-pastā, arī īsziņās. Jautājums ir par to, vai cilvēks, uz ko tādu parakstoties, apzinās šāda kredīta „cenu”, precīzāk – vai viņam ir dota iespēja (lai arī „vissīkākajā drukā”) to apzināties.
"Sociālajos tīklos nevajadzētu atklāt pašreizējo atrašanās vietu un stāstīt, ka uz ilgu laiku pametīsit mājokli."
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane šomēnes intervijā laikrakstam „Neatkarīgā” atzinusi, ka ātro kredītu izsniedzēji ir globāla sērga un tiem nepieciešama stingra uzraudzība: „Pirms pāris gadiem nebija daudz šo kredītu devēju firmu. Kādas piecas vai desmit. Tagad šīs firmas ir simtos, varbūt pat tūkstošos. Internetā var redzēt, ka uz vienu adresi ir reģistrēts desmitiem firmu ar viena burta atšķirību nosaukumā. Mums nāk sūdzības. Cilvēki, nebūdami izglītoti, viegli iekrīt.
Agresīvā reklāma, kas nāk uz mobilajiem tālruņiem, pastkastēm, darbojas ļoti spēcīgi. Jā, reklāmā tiek palaists džingls - aizņemies atbildīgi, bet tie riski ir ārkārtīgi lieli. Tas var radīt ļoti lielu sociālo sprādzienu. Bankās ir aizņemties grūtāk, bet viņi dod bez izziņām, bez itin nekā, un galvenokārt tie, kas iekrīt, ir tieši mazturīgie. Viņi aizņemas nelielas summas, bet ar to augļošanu izraisītās sekas ir briesmīgas.”
Ieteikumus, kā parūpēties, lai svētki būtu patīkams notikums, nevis nepatīkams pārdzīvojums, sagatavojusi arī drošības kompānija GRIFS AG, norādot - sociālo tīklu lietotājiem jādomā par sava paziņojuma saturu.
Latvijas sociālajā tīklā Facebook.com reģistrējušies 226 380, Twitter – ap 30 000, Foursquare – apmēram 1000 un Draugiem.lv – 2 632 593 lietotāju. Šajos sociālajos tīklos lietotājs atstāj savu personīgo informāciju – ne tikai savu vārdu un uzvārdu, bet atklāj arī savu privāto dzīvi un tās notikumus.
Piemēram, pirms Draugiem.lv, Facebook vai kādā citā sociālo tīklu portālā apstiprināt ar kādu draudzību, pārliecinieties, vai šo cilvēku tiešām pazīstat. Ja nē un šīs personas profila informācija šķiet aizdomīga, labāk draudzību noraidīt. Sociālajos tīklos nevajadzētu arī atklāt pašreizējo atrašanās vietu un stāstīt, ka uz ilgu laiku pametīsit mājokli!
Piesardzība jāievēro arī, iepērkoties internetā, jo pastāv drauds, ka tiek nozagti personas dati (personas kods, kredītkaršu un internetbankas pieejas kodi). Drošības speciālisti iesaka arī pārbaudīt, ka adrese lapai, kurā ievadāt šāda veida informāciju, sākas ar drošo https://, nevis ar parasto http://.
