Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja izstrādājuma dizainparaugs ir reģistrēts, tad cits tādu pašu izgatavot un pārdot nedrīkst.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ar dizainparaugu saprot nevis ideju, bet tās materializāciju konkrētā objektā – rūpniecības vai amatniecības izstrādājumu vai tā daļas ārējo veidolu. Dizainparaugs var būt kā telpisks, tā arī plakans izstrādājums, piemēram, animācijas filmas tēls, interneta vietnes izkārtojums.
No 1992. gada līdz 2010. gada beigām reģistrācijai pieteikti vien 1119 Latvijas izcelsmes dizainparaugi, no tiem reģistrēti 879. Tomēr pēdējos trijos gados pieteikumu skaits ir nedaudz lielāks nekā iepriekš.
Iegūst izņēmuma tiesības
Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta vecākā eksperte dizainparaugu jautājumos Asja Dišlere skaidro, ka reģistrēts dizainparaugs nodrošina īpašniekam izņēmuma tiesības uz konkrēto dizainparaugu – to var pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Tāpat dizainparaugu var izmantot kā ķīlu vai gūt peļņu, nododot to lietošanai citai personai uz licences līguma pamata. Reģistrētais dizainparaugs var veidot uzņēmuma aktīvu daļu.
„Izņēmuma tiesības nozīmē to, ka īpašniekam ir tiesības izmantot dizainparaugu un aizliegt to darīt citiem, taču, ja to vai līdzīgu nereģistrētu dizainparaugu izmanto cits, pret pārkāpēju var vērsties tiesā,” stāsta A. Dišlere.
Gan mākslinieki, gan uzņēmēji
A. Dišlere pauž prieku par radošajiem studentiem, kuri pēdējā laikā bieži iesniedz reģistrācijai dizainparaugus. „Tieši topošie mākslinieki ir tie radošākie un atraktīvākie, savukārt uzņēmējiem dažkārt radošuma trūkst,” tā speciāliste. Visbiežāk reģistrēšanai iesniedz iesaiņojumu un iepakojumu, kā arī mēbeļu dizainparaugus.
"Ar dizainparaugu saprot nevis ideju, bet tās materializāciju konkrētā objektā."
Reģistrēto dizainparaugu likums (Dizainparaugu likums) aizsargā piecus gadus, pēc šī termiņa īpašniekam atkal jāmaksā valsts nodeva. Kopā pārreģistrāciju termiņš nevar būt ilgāks par 25 gadiem. Ja izstrādājumu vēlas aizsargāt ilgāk, tas jādara saskaņā ar Autortiesību likumu, veicot citas procedūras, taču tad produkts tiek aizsargāts vairākus gadu desmitus pēc autora nāves.
Vissvarīgākais – attēls
Aizsardzību nodrošina dizainparauga attēli, nevis tā nosaukums vai apraksts. „Lielākā kļūda, ko pieļauj pieteicēji, ir tieši nepilnīgs attēls, taču tas ir svarīgākais. Un, ja izstrādājumam ir kādas īpašas detaļas, tās jāattēlo vai jāfotografē vispirms – strīdu gadījumā kopējie skati nederēs,” atgādina Patentu valdes speciāliste. Attēlu formāts nedrīkst būt lielāks par A4 un mazāks par 9x12 centimetriem.
Ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt izstrādājuma formu, izstrādājuma krāsu salikumu un zīmējumu uz izstrādājuma virsmas. Telpisku formu un zīmējumu uz tās var pieteikt aizsardzībai kopā vai atsevišķi. Iesniedzot pieteikumu, var pievienot paraugu, ja tas nepieciešams dizainparauga būtības noskaidrošanai, piemēram, ja tas ir plakans izstrādājums - audums, tapete.
Nodevas ir diferencētas
Nacionālo dizainparaugu reģistrāciju Latvijā nosaka Dizainparaugu likums. Iesniedzot pieteikumu, bez jau minētajiem attēliem tajā obligāti jāietver lūgums reģistrēt dizainparaugu, ziņas, kas ļauj identificēt pieteicēju, izstrādājuma nosaukums, ziņas, kas ļauj identificēt dizaineru. Jāpiebilst, ka dizainparauga dizainers un īpašnieks var būt gan viena un tā pati, gan dažādas personas.
"Reģistrēto dizainparaugu likums aizsargā piecus gadus."
Mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas jāsamaksā pieteikuma nodeva. Tā ir diferencēta - atkarībā no tā, vai pieteicējs un dizainers ir viena un tā pati persona. Piemēram, juridiskai personai, kas nav parauga autors, nodeva būs 30 latu, bet dizaineram pieteicējam, kurš ir arī students vai pensionārs – tikai seši lati. Savukārt 45 lati jāmaksā par dizainparauga reģistrācijas publikāciju. Plašāk par izcenojumiem var uzzināt Patentu valdes interneta vietnē http://www.lrpv.lv/index.php?lang=LV&id=35
Patentu valde dizainparauga reģistrāciju var atteikt, ja pieteiktais izstrādājuma ārējais veidols neatbilst dizainparauga definīcijai vai tas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem.
Neuzskata par vajadzīgu
Patentpilnvarotā Ināra Šmīdeberga, kas palīdz sagatavot pieteikumus arī dizainparaugu reģistrācijai, teic, ka pašu izstrādājumu dizainu reģistrē reti, vairāk tomēr jāpalīdz sagatavot pieteikumus preču zīmju vai patentu reģistrēšanai.
„Pirmkārt, par mūsu palīdzību ir jāmaksā, kas īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos ir svarīgi. Otrkārt, pieteicēji nereti paši ir pietiekami gudri, lai šo dokumentu sagatavotu. Taču galvenais iemesls, kāpēc mūsu pakalpojumus izmanto maz, ir tas, ka amatnieki procedūru neuzskata par pietiekami nozīmīgu. Viņiem tomēr ir jāsaprot, vai, piemēram, katras koka rotaļlietas reģistrēšana atmaksāsies,” skaidro I. Šmīdeberga.
"Dizainparaugu var izmantot kā ķīlu vai gūt peļņu, nododot to lietošanai citai personai."
Viņa stāsta, ka bieži vēršas pie tiem uzņēmumiem, kas sūta dažādus piedāvājumus: „Zvanu un prasu, vai savu dīvānu ir reģistrējuši kā dizainparaugu. Nākas skaidrot, ka sākumā labāk ir reģistrēt un tikai pēc tam pārdot.”
Jelgavas novada amatniece Irēna Lisovska bieži piedalās dažādos gadatirgos ar koka izstrādājumiem, bet Patentu valdē tos nav reģistrējusi. „Sīkamatniekiem gandrīz vienīgā iespēja nopelnīt ir gadatirgi un pilsētu svētki, un par dalību tajos arī jāmaksā. Tāpēc vēl izdot naudu par katru nieka koka karoti vai rotaļlietu, pirms tam pārskatot, vai kas tāds jau nav reģistrēts, manuprāt, nav prāta darbs,” uzskata I. Lisovska, kā galveno šķērsli dizainparauga reģistrēšanai tomēr minot līdzekļu trūkumu.
