Dzīvnieks – cilvēka skaistumam, veselībai un drošībai

Kaut arī pāris pēdējos gadu desmitos aizvien biežāk marķējumā var izlasīt norādi, ka prece ražota, neveicot izmēģinājumus ar dzīvniekiem, tomēr izvairīties no eksperimenta ar tiem ne vienmēr iespējams. Tādēļ šī darbības joma visā pasaulē tiek regulēta.

Arī Latvijā kopš 2010. gada 30. decembra spēkā ir jauni, Ministru kabineta (MK) 21. decembra sēdē akceptēti noteikumi Nr. 1131 „Noteikumi par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistrāciju, kārtība, kādā veicamas darbības ar izmēģinājumu dzīvniekiem, un izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošināmās labturības prasības”.

Noteikumu evolūcija dzīvnieku labturības virzienā

Kaut arī noteikumi ir jauni, tie nav tapuši no nulles. Iepriekš bija spēkā 2001. gadā pieņemtie noteikumi, kas regulēja kārtību, kādā atļautas darbības ar eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamiem dzīvniekiem.

Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone skaidro: „Pagājušā gada 4. maijā spēkā stājās grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Mainoties terminoloģijai likumā, mainījās arī noteikumu deleģējums, tādēļ tie bija jāsagatavo un jāizdod no jauna. Noteikumiem bija jāatbilst arī Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību, kas Latvijā spēkā stāsies 2011. gada 1. maijā. Jāteic, ka iepriekšējie noteikumi bija arī nedaudz novecojuši, tādēļ jaunu radīšana bija likumsakarīga.”

"Noteikumi nosaka, kas jādara izmēģinājumu dzīvnieciņu audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, un lielāku vērību pievērš labturībai."

Visu nepieciešamo izmaiņu rezultātā jaunajos noteikumos ne vien skaidroti lietotie termini, bet arī noteikts:

•  kompetentās institūcijas,
•  izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistrācijas kārtība,
• izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju pienākumi,
• tās personas pienākumi, kura veic izmēģinājumus,
• tās personas pienākumi, kura ir atbildīga par izmēģinājumu dzīvnieku aprūpi,
•  informācijas par veiktajiem izmēģinājumiem savākšanas, uzglabāšanas un apkopošanas kārtība,
•  izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības.

„Šie noteikumi precīzāk strukturē un regulē, kas jādara izmēģinājumu dzīvnieciņu audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kā arī lielāku vērību pievērš izmēģinājumu dzīvnieku labturībai,” stāsta nodaļas vadītāja. „Konvencijas prasības, kas izvirzītas darbībām ar izmēģinājumu dzīvniekiem un iestrādātas noteikumos, pamatojas uz to, lai dzīvniekiem iespējami mazinātu sāpes, bailes un ciešanas.”

Gan pasaule, gan īpaši Eiropas Savienība cenšas panākt, lai eksperimentos un izmēģinājumos izmantotu iespējami mazāk dzīvnieku, tos aizstājot ar, piemēram, šūnu kultūrām vai cita veida matēriju, ko varētu izmantot ķīmisku vielu, medicīnas preparātu, pārtikas un citu substanču laboratorisko izmeklējumu veikšanai.

„Pret dzīvnieku izmantošanu ļoti krasi nostājušās dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Bet, kamēr visiem izmēģinājumiem nav iespējamas alternatīvas pieejas, tikmēr šādi eksperimenti pastāvēs,” domā L. Ansone.

Stingra pārbaude un uzskaite

Kas tad ir uzskatāms par izmēģinājumu ar dzīvnieku? Izmēģinājums ir darbības, kuras veic ar dzīvniekiem zinātniskā nolūkā, lai pētītu cilvēka un dzīvnieku svarīgo vajadzību nodrošināšanu. Izmēģinājumi dzīvniekam var radīt sāpes, ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu. Izmēģinājums sākas tad, kad dzīvnieks pirmo reizi tiek sagatavots izmantošanai, un beidzas, kad šajā izmēģinājumā vairs nav veicami nekādi novērojumi. Tātad, izmēģinājumu process ne vienmēr ir ātrs un nesāpīgs. Tādēļ pilnīgi vienmēr, pirms ļaut izmantot dzīvnieku izmēģinājumiem, tiek meklētas citas iespējas, kā veikt eksperimentus.

„Var gadīties, ka šāds eksperiments jau kaut kur pasaulē ir izdarīts. Tad atļauja tam netiek dota, jo drīkst izmantot jau veikta eksperimenta rezultātus,” skaidro L. Ansone. „Lai saņemtu atļauju izmēģinājumam, ir jāiesniedz daudz un dažādi dokumenti, apliecinājumi, pat izmēģinājuma projekts un zinātniskās literatūras analīze. Tā ir ļoti smalka izvērtēšanas procedūra, pirms tiek pieņemts lēmums par izmēģinājuma atļaušanu.”

Atļauju veikt eksperimentus ar dzīvniekiem Latvijā izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes (DzAĒP) sniegto atzinumu par eksperimenta nepieciešamību, labturības normu ievērošanu un iespējamām alternatīvām metodēm.

Stingra izmēģinājuma lietderības izvērtēšanas kārtība pastāv visā ES. PVD reizi gadā sniedz ES ziņojumu par eksperimentos izmantotajiem dzīvniekiem, to skaitu, kā arī Latvijā veiktajiem izmēģinājumiem. Šādus ziņojumus sniedz katra dalībvalsts, un uz to pamata top vienots ES ziņojums par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Latvijā 2010. gadā izsniegtas 14 atļaujas eksperimentiem, kuros izmantoti dzīvnieki.

"Pilnīgi vienmēr, pirms ļaut izmantot dzīvnieku, tiek meklētas citas iespējas eksperimentu veikšanai. "

Jaunie „Noteikumi par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistrāciju, kārtība, kādā veicamas darbības ar izmēģinājumu dzīvniekiem, un izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošināmās labturības prasības” reglamentē, ka PVD ne vien reizi gadā publicēs informāciju par Latvijā izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku skaitu, bet arī izveidos un turpmāk uzturēs izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistru.

Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka PVD reizi gadā savā mājaslapā internetā jāpublicē dati par izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku sugām un to kopējo skaitu atbilstoši šādiem izmēģinājuma veidiem, kā arī dati par izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku kopējo skaitu.

Eksperimentos izmantoto dzīvnieku skaits 2008. un 2009. gadā Latvijā

Avots: PVD

Uzraudzību un kontroli uzņēmumos, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanu, piegādi un izmantošanu, arī veic PVD.

Labāk filmu, nevis vardīti!

Izmēģinājumu dzīvniekus audzē gan tepat, uz vietas Latvijā, gan arī ieved. Pārsvarā izmēģinājumu dzīvniekus audzē tajās iestādēs, kurās arī tos izmanto, izveidojot atsevišķu struktūrvienību – laboratorijas dzīvnieku audzētavas. Šiem dzīvniekiem nepieciešami īpaši apstākļi, lai izmēģinājuma gaitā nerastos blakusefekti. Dažkārt rada pat īpašu pazīmju dzīvniekus, piemēram, albīnus, lai varētu veikt iecerēto eksperimentu, stāsta Zemkopības ministrijas nodaļas vadītāja.

"Stingra izmēģinājuma lietderības izvērtēšanas kārtība pastāv visā Eiropas Savienībā. "

Eksperimentus ar dzīvniekiem galvenokārt veic laboratorijas un zinātniskās iestādes, kas nodarbojas ar zāļu, pārtikas produktu un citu vielu vai produktu izstrādi, ražošanu, kvalitātes, efektivitātes un drošības testēšanu. Pie izmēģinājumu veicējām pieskaita arī mācību iestādes, jo aptuveni viens procents no visiem laboratoriju dzīvniekiem pasaulē tiek izmantoti izglītojošiem mērķiem. Piemēram, mācību iestādēs, lai uzskatāmi demonstrētu, kā darbojas autonomā nervu sistēma, mēdz preparēt vardītes.

„Tehnoloģijas, ko var izmantot kā mācību līdzekļus, arī ir strauji attīstījušās, un varbūt labāks variants ir nevis vardīšu preparēšana, bet gan filmas ar izmēģinājuma demonstrējumu iegāde,” rosina L. Ansone. „Jaunās tehnoloģijas paver lieliskas iespējas samazināt nepieciešamību veikt eksperimentus ar dzīvniekiem. Latvijas izglītības iestādes jau šo ceļu uzsākušas.”