Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.3 daļu panta otrajā un 2.1 daļā minētais ienākums (darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi) ietver arī darbiniekam, īpašniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā amatā, kā arī šo personu ģimenes locekļiem doto labumu no darba devējam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.
Šīs panta daļas izpratnē par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmi tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni. Par gūto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ir jāmaksā algas nodoklis.
Minētā norma nav piemērojama zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašniekam, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem un normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedram, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem.
Likuma 9. panta pirmā daļa papildināta ar jaunu 41. punktu, nosakot, ka ar nodokli netiek aplikts labums no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par šo automobili labuma gūšanas mēnesī ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Šajā saistībā ir viena problēma – individuālais komersants (IK) nav pats sev ne darbinieks, ne īpašnieks, ne kapitālsabiedrības valdes loceklis vai padomes loceklis, ne persona, kas pilda pienākumus vēlētā amatā, kā arī šo personu ģimenes loceklis. No tā izriet, ka komersants pats sev likuma 8. panta 2.3 daļu un 9. panta pirmās daļas 41. punktu nevar piemērot, bet darbinieki var.
Attiecībā uz komersanta pamatlīdzekļiem likuma 11.5 pants papildināts ar jaunām daļām attiecībā uz dienesta auto. 4.1 daļa paredz nepiemērot likuma 11.5 panta otro un ceturto daļu, ja par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN) izpratnē) ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina kā saimnieciskajā darbībā (SD) izmantotam transportlīdzeklim.
Zināšanai. Otrā daļa noteica pamatlīdzekļa nolietojama noteikšanu, ja tie saimnieciskajā darbībā izmantoti daļēji, bet ceturtā daļa noteica nolietojumu par 70%, bet, ja nav pierādījumu, tad – par 50 procentiem.
11.5 panta 6.1 daļa noteic: ja maksātājs par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo auto UIN likuma izpratnē) maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, šā panta sesto daļu nepiemēro, bet šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj SD izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi, bet ne vairāk kā par maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem. 6. daļa paredz ekspluatācijas izdevumus noteikt tikai par 70%, bet, ja nav dokumentu, tad – par 50 procentiem.
"Individuālais komersants gandrīz vienmēr maksās vieglā automobiļa nodokli."
Ja maksātājs par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo auto UIN likuma izpratnē) maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ekspluatācijas izdevumus (izņemot izdevumus par degvielu) attiecina uz SD izdevumiem.
Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita zemnieku vai zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo auto UIN likuma izpratnē) ekspluatāciju. Vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus zemnieku vai zvejnieku saimniecības iekļauj SD izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto normu vairāk kā par 20 procentiem.
Jāievēro arī tas, ka komersants reti kad neizmanto pamatlīdzekli – automašīnu – savām vajadzībām. Parasti tas lieto šo mašīnu kā personīgo un attiecīgi saimnieciskai darbībai pilda maršruta lapas vai ceļazīmes, lai konkrētu degvielas daļu uzskaitītu SD izmaksās. Tādējādi IK gandrīz vienmēr maksās vieglā automobiļa nodokli.
Vēl jāņem vērā jauni nosacījumi Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 43. punktā, kas turpmāk noteic maksāt kompensāciju darbiniekam par sava auto izmantošanu darba vajadzībām 0,03 latu apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī. Kompensāciju ar nodokli neapliek.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar SD, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar SD nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.
Savukārt piektā daļa noteic, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar SD, nepieskaita izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu.
"Ja noteikumi ir pretrunā ar likumu, tad piemēro normas, kādas ir augstākstāvošam tiesību aktam."
Likuma 5. pants papildināts ar sesto daļu, kas noteic, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatācijas izdevumus mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, tā degvielas iegādes izdevumus iekļauj SD izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto normu vairāk kā par 20 procentiem.
Līdz šim tas bija noteikts MK 04.07.2006. noteikumu Nr. 556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 48.1 punktā: ja no transportlīdzekļa izmantošanas personīgām vajadzībām ir gūts labums, par ko tiek veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām, transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj SD izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi un iemaksas, un darba devēja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto vairāk kā par 20 procentiem. 48.1 punkts svītrots ar 2010. gada 28. decembra MK noteikumiem Nr.1202, kas stājās spēkā 2011. gada 6. janvārī.
Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo auto) ekspluatāciju. Vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētie subjekti iekļauj SD izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar jau minēto par patēriņa normām.
Tā kā nodokļi ir ciešā veidā saistīti ar grāmatvedību, tad ieteiktu uzmanīgi izlasīt arī jautājumu par PVN piemērošanu. Par to – rīt.
