Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Lai arī politiskā partija “Visu Latvijai” iesniedza valdībai labus likumprojektu grozījumus, kuros viens no tiem likumā “Par pievienotās vērtības” nodokli attiecas tieši uz pašpatēriņu un dienesta auto ekspluatācijas izdevumiem, tomēr vērā ņemti tie netika. Līdz ar to izveidojas atkal tā pati vecā situācija, kas pērnajā gadā.
Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 2. panta otrajā daļā noteikts, ka saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir:
Šā panta trešā daļa noteic, ka pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kas regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Savukārt devītā daļa noteic, ka pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa. Ar to jāsaprot, ka jebkas, ko mēs izmantojam darbavietā personiskajām vajadzībām ir pašpatēriņš, arī – dienesta auto.
Fiziskai personai saimnieciskā darbība no sava īpašuma bieži vien nav nodalīta. Tāpēc tā arī atbild saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un Komerclikumu ar visu savu mantu. Tādējādi arī pašpatēriņu PVN izpratnē ir grūti noteikt. Pareizi ir uzskaitīt saimnieciskās darbības izdevumus nodokļa aprēķināšanai un uzrādīt tos grāmatvedības reģistros, kā arī PVN priekšnodoklī atskaitīt tikai par to daļu, kas izmantota apliekamo darījumu veikšanai. Atsevišķas īpatnības ir lauksaimniecībā, jo objekts ir pašu zeme, meži un ēkas, kuru attiecīgi apsaimnieko.
Likuma 8. panta trešā daļa noteic, ka pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai apliekamā persona nodokļa rēķinu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai izraksta pēc tās pieprasījuma.
Tādējādi var uzskatīt: neraugoties uz to, ka UIN apliekamo ienākumu nepalielina (uzskata par saimnieciskās darbības izmaksām), ja samaksāts vieglā transportlīdzekļa nodoklis, likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē ir jāizraksta rēķins par izmantoto degvielu personiskajām vajadzībām kā par pašpatēriņu.
Tātad veidosies ieņēmumi, kuri tiek atspoguļoti uzņēmuma gada pārskatā peļņas un zaudējumu aprēķinā. Attiecīgi šos mistiskos pašpatēriņa ieņēmumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6. pantā koriģēt nav paredzēts. Tādējādi starp abiem likumiem rodas pamatota pretruna.
Priekšnodokļa atskaitīšana
Priekšnodokļa atskaitīšanā ir būtiski jaunumi 10. pantā, kas papildināts ar jaunu 7.1 daļu: no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20% no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. Šā panta 7.1 daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad:
1) apliekamā persona iegādājas, nomā vai importē vieglo pasažieru automašīnu šādu apliekamo darījumu veikšanai:
2) vieglā pasažieru automašīna ir operatīvais transportlīdzeklis;
3) vieglā pasažieru automašīna tiek izmantota kā pilnvarotā automašīnu tirgotāja demonstrācijas automašīna.
No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6. pantu, vai darījumu, kam šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz 50% no kopējās darījumu vērtības.
"Jebkas, ko mēs izmantojam darbavietā personiskajām vajadzībām, ir pašpatēriņš, arī – dienesta auto."
No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par izmaksām, kas saistītas ar minētās automašīnas uzturēšanu, tai skaitā par automašīnas remontu un degvielas iegādi, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar likuma 6. pantu, vai darījumu, kam šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars attiecīgajā taksācijas periodā pārsniedz 50% no kopējās darījumu vērtības.
Visas šīs normas vienādi attiecas arī uz reprezentatīvo auto. Un vēl – uzturēšanas izdevumus var atskaitīt pilnā apmērā, ja tie saistīti ar apliekamo darījumu veikšanu, tostarp arī patapinātam auto.
Vēl jāpiemin Ministru kabineta 14.11.2006. noteikumos Nr. 933 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” noteiktās normas. Proti, 2. punkts skaidro, ka šā likuma normas vispār nepiemēro izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka darbiniekam, kas izlietojis savām vajadzībām degvielu, darba devējs var izdot rīkojumu kompensēt šos izdevumus, pamatojoties uz iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem. Šo kompensāciju var ieturēt no algas. Šajā gadījumā PVN nepiemēro, bet nevar atskaitīt arī priekšnodokli.
MK noteikumu Nr. 933 196. punktā skaidrots: kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summas daļa par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri izmantoti apliekamās personas darbinieku personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi).
Līdz ar to secinājumus, vai jaunā kārtība attiecībā uz dienesta auto varētu būt vieglāk administrējama, vai tomēr tā nav devusi cerēto rezultātu, katrs var izdarīt pats.
