Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiropas Savienības mērogā publiskā sektora informācijas (PSI) atkalizmantošana veido milzīgu biznesa nišu.
FOTO: EC Audiovisual services
Eiropas Savienības direktīva par valsts jeb publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva) attiecas uz visu veidu datiem, ko radījušas valsts pārvaldes iestādes (piemēram, kartes, informācija par laika apstākļiem, tiesību aktiem, satiksmi, finansēm un ekonomiku) un ko ikviens var vēlreiz izmantot tādos jaunradītos produktos kā auto navigācijas sistēmas, laika prognozes un ceļojumu informācijas lietojumprogrammas, tostarp informāciju, ko var lejupielādēt viedajos tālruņos.
Kā efektīvāk un biežāk izmantot valsts pārvaldes sniegto informāciju
Apspriešana tiek rīkota, jo EK vēlas noskaidrot iedzīvotāju viedokli par direktīvas definīciju un piemērojamo jomu, maksu par datu izmantošanu un lietotājiem pieejamo digitālo formātu, kā arī tādiem praktiskiem pasākumiem kā sekām, ko radītu direktīvā veiktās izmaiņas vai vēl aizvien pastāvošie šķēršļi, ja šis dokuments netiktu grozīts. Biežāk un efektīvāk izmantojot valsts pārvaldes informāciju jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanai, iespējams veicināt jaunu uzņēmumu un darbavietu rašanos.
Eiropas Savienības (ES) mērogā publiskā sektora informācijas (PSI) atkalizmantošana veido milzīgu biznesa nišu: aprēķināts, ka valsts pārvaldes bezmaksas vai maksas radīto datu tirgus apgrozījums ir aptuveni 27 miljardi eiro. EK paredz, ka līdz 2013. gadam mobilo informācijas lietojumprogrammu tirgus, kas daļēji balstās uz PSI radītiem datiem, varētu sasniegt 15 miljardus eiro.
ES PSI direktīva tika pieņemta 2003. gada novembrī un nosaka minimālo noteikumu kopumu, kas reglamentē ES dalībvalstu valsts un pašvaldību iestāžu rīcībā esošu dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas nodrošināšanai.
"Eiropas Savienības direktīva par valsts jeb publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva) attiecas uz visu veidu datiem, ko radījušas valsts pārvaldes iestādes."
Aizpērn EK pārlūkoja, kā ar to ir veicies, un secināja, ka informācijas atkalizmantošana arvien vēršas plašumā un dalībvalstīs ir veikti pasākumi, lai šo procesu atvieglotu. Par pirmrindnieci PSI atkalizmantošanas veicināšanā tiek uzskatīta Apvienotā Karaliste, bet atzinīgi tiek vērtēta arī Austrijas, Vācijas, Spānijas, Grieķijas un citu valstu prakse publiskā sektora jomās. Tomēr EK arī norādīja, ka visa PSI potenciāla apzināšanai ES dalībvalstīm jānovērš atlikušie šķēršļi datu atkalizmantošanā, tostarp publiskā sektora iestādēm nebūtu jācenšas maksimāli segt izmaksas un gūt peļņu par savas informācijas atkalizmantošanu, kā arī veikt privātā sektora funkcijas, radot jaunus produktus ar pievienoto vērtību, piemēram, datubāzes.
Komisija vērsa uzmanību arī uz tādām praktiskām problēmām kā, piemēram, izpratnes trūkums par to, kāda valsts sektora informācija ir pieejama, un arī valsts iestāžu neprasme izmantot savu datu ekonomisko potenciālu. Ņemot vērā, ka liela daļa Eiropas valsts un pašvaldību iestāžu radītās informācijas netiek atkalizmantota vai tiek izmantota nepietiekami, nepieciešams izvērtēt, vai un kā ES PSI direktīvas noteikumi par datu atkalizmantošanu būtu jāmaina, lai PSI ekonomisko potenciālu izmantotu visā pilnībā, norāda EK.
PSI atkalizmantošanu atbalsta visas ES valstis
„PSI atkalizmantošana attiecas uz valsts pārvaldes sektoru un arī pašvaldībām,” skaidro Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Informācijas sabiedrības politikas departamenta konsultante Inese Betaga. „Tā ir valsts sektora iestāžu rīcībā esošo dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem. Bet svarīgi ir uzsvērt, ka šiem mērķiem jābūt atšķirīgiem no tiem, kādēļ dokuments tika izstrādāts, pildot publisko uzdevumu. Piemēram, komersants no kādas valsts iestādes interneta vietnes paņem informāciju, uz tās pamata izveido elektronisko pakalpojumu ar pievienoto vērtību un to pasniedz tālāk saviem klientiem kā kvalitatīvi jaunu risinājumu.”
PSI direktīva noteic, ka dokumentu apmaiņa starp valsts sektora iestādēm, kas tiek veikta, vienīgi pildot to publiskos uzdevumus, nav uzskatāma par atkalizmantošanu.
Minēto direktīvu ir ieviesušas visas ES dalībvalstis, taču ar nelielām atšķirībām, jo katra valsts PSI resursus izmanto citādāk:
Direktīvas pārņemšanas normatīvā bāze
Latvijā PSI direktīvas normas pārņemtas, veicot grozījumus Informācijas atklātības likumā, kuri stājās spēkā 2006. gada 1. februārī. Ievērojot PSI direktīvas 11. pantā ietverto principu, tie nostiprināja vispārēju aizliegumu slēgt ekskluzīvas vienošanās.
MK noteikumi Nr. 338 „Kārtība, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanu”, tika pieņemti 2007. gada maijā. Tie nosaka iestādes, kā arī personas, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, tiesības un pienākumus, ierosinot ekskluzīvo tiesību piešķiršanu. Lēmumu par ekskluzīvo tiesību piešķiršanu PSI atkalizmantošanai pieņem MK.
Pirms līguma, ar kuru tiek piešķirtas ekskluzīvās tiesības, projekta iesniegšanas MK, savu viedokli sniedz Konkurences padome un Datu valsts inspekcija. „Kopš šo tiesību aktu stāšanās spēkā Latvijā nav noslēgta neviena ekskluzīva vienošanās par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu,” informē I. Betaga.
Informācijas atklātības likumā 2006. gada oktobrī veiktie grozījumi precizēja atsevišķus atkalizmantošanas jautājumus. Un tātad likums (10. pants) noteic, ka iestāde, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai. Šo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Turklāt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā, to sniedz jebkuram, kurš to vēlas saņemt. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.
"Latvijā PSI direktīvas normas pārņemtas, veicot grozījumus Informācijas atklātības likumā, kuri stājās spēkā 2006. gada 1. februārī."
Ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama, bet to informācijas daļu, kam ir ierobežota pieejamība, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību. Iestāde var vienoties ar informācijas pieprasītāju arī par pastāvīgu sadarbību tās rīcībā esošās informācijas nodošanā atkalizmantošanai.
Likuma 11. pantā savukārt izklāstīts, kā valsts iestādē iesniedzams pieprasījums informācijas atkalizmantošanai un kā to saņemt. Bez maksas tiek izsniegta tikai vispārpieejama informācija, kas nav papildus jāapstrādā. Informācijas atklātības likumā ir iestrādāts direktīvā nostiprinātais tarifikācijas princips, kas noteic, ka maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt dokumentu vai informācijas meklēšanas, papildu apstrādes un pavairošanas izmaksas.
Likums arī paredz iespēju informācijas pieprasītājam lūgt atbrīvojumu no maksas par pakalpojumu. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 13. panta trešajā un ceturtajā daļā ietverto deleģējumu, tika pieņemti Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 940 „Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem”. Noteikumu pielikumā iekļauts valsts pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādis.
„Aptuveni puse no visas atkalizmantotās informācijas ir bezmaksas, otrajai daļai saskaņā ar PSI direktīvas nosacījumiem būtu jāsedz izmaksas un samērīga atlīdzība par pievienotās vērtības radīšanu. To arī nosaka minētie MK noteikumi. Pašlaik notiekošajā PSI direktīvas apspriešanas procesā tarifikācijas jautājumi ir vieni no nozīmīgākajiem, jo PSI atkalizmantošanā nav pieļaujams, ka valsts tirgojas ar informāciju, taču atsevišķas informācijas sagatavošanā valsts sektora iestādēm jāiegulda darbs, kas prasa papildu valsts budžeta līdzekļus.
Latvijā populārākā – biznesa informācija
Tikai retais nezinās „Lursoft”, kas savam pakalpojumam izmanto Uzņēmumu reģistra datus, bet, protams, ir arī citi veidi, kā uz PSI bāzes izveidot komercpakalpojumu.
I. Betaga: „Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar likumu ir jāpublicē informācija par publiskajiem iepirkumiem. Ir komersanti, kas arī piedāvā informāciju par šiem iepirkumiem, taču jau sagatavotu atbilstoši zināmām atlases prasībām, un jebkurš interesents var pieteikties šā pakalpojuma saņemšanai. Parasti šādiem pakalpojumiem ir abonēšanas maksa uz mēnesi vai ilgāk, tā var būt atkarīga no tā, cik lielu informācijas apjomu klients vēlas saņemt.
Jau minētā „Lursoft” pakalpojumi ir dažādi – ne tikai uzņēmumu datubāzes, bet arī laikrakstu bibliotēka, tiesiskā informācija, vairāki portāli un pat Dainu skapis. Tātad valsts rada informāciju par nodokļu maksātāju naudu un nodod to tālāk lietošanai iedzīvotājiem. Pēdējos gados raksturīgi, ka šie pakalpojumi iegūst starptautisku mērogu. Piemēram, „Lursoft” piedalās Eiropas Biznesa reģistrā, un tā interneta vietnē ir pieejama informācija no katras valsts oficiālā reģistra par uzņēmumiem visā Eiropā. Ļoti plaši ir pieejami e-pakalpojumi grāmatvedības, nodokļu piemērošanas skaidrojumu jomā.
Latvija ir īpatnēja ar to, ka PSI atkalizmantošana visplašāk tiek piemērota tieši biznesa laukā, radot lielu konkurenci. To apliecinājis arī pētījums „Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana Latvijā”, kas tika veikts ar EK līdzfinansējumu. Tādējādi PSI direktīva palīdzējusi ne tikai sakārtot normatīvo aktu vidi atbilstoši tās prasībām, bet arī apzināt reālo situāciju šajā jomā Latvijā.
"Latvija ir īpatnēja ar to, ka PSI atkalizmantošana visplašāk tiek piemērota tieši biznesa laukā, radot lielu konkurenci."
Nākamā populārākā atkalizmantošanas ziņā ir juridiskā informācija. Specifiska ir meteoroloģiskā informācija, jo izmaiņas šajos datos notiek visstraujāk, turklāt informācijas apjoms, ko iespējams apstrādāt, ir milzīgs, bet pievienotās vērtības iespējas atkalizmantošanā – salīdzinoši niecīgas. Saskaņā ar pētījumu datiem, citās Eiropas valstīs visvairāk lieto ģeogrāfisko, arī meteoroloģisko informāciju, kas tiek pieprasīta citās valstīs un kam ir liels ekonomiskais potenciāls.
Latvijas īpatnība ir tāda, ka pētījuma norises laikā 2007. gadā 90 procentus no Latvijas karšu tirgus (ģeogrāfiskās informācijas atkalizmantošana) spēja nosegt SIA „Jāņa Sēta”, bet tagad ir nodibināta Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, kas par ES struktūrfondu līdzekļiem izstrādā ģeotelpiskās informācijas portālu, kas būs savietojams ir citu ES valstu portāliem. Līdz ar to tagad šā tirgus nozīmīgs dalībnieks vairs nav tikai šis viens uzņēmums. Savukārt transporta jomas specifiska iezīme Latvijā ir tās eksports – vairāk nekā cita veida informācija tā tiek apmainīta starpvalstu līmenī.”
EK gaida sabiedrības viedokli
EK domā par tarifikācijas nosacījumu uzlabošanu, pilnveidojams būtu arī strīdu izšķiršanas mehānisms: protams, saistībā ar PSI atkalizmantošanu ir neapmierinātie – gan ar konkurences apstākļiem, gan informācijas sniegšanas veidu un kārtību, bet tiesas ceļš ir ļoti apgrūtinošs un garš, tādēļ sūdzības netiek iesniegtas. Pēc publiskajām konsultācijām būs redzami rezultāti. Arī labā prakse ir viena no direktīvas piemērošanas jomām. Lai nodrošinātu direktīvas ieviešanu, EK finansē ES PSI dalībnieku tīkla portālu ePSIplus platform (http://www.epsiplus.net/). PSI direktīvas saite: http://www.epsiplus.net/media/files/latvian_eur_lex_32003l0098_lv.
EK publiskajā aptaujā tika atzīts, ka šis projekts ir jāturpina, un tikko noslēdzies EK rīkotais konkurss par tā termiņa pagarināšanu. Uzziņai piedāvājam vēl dažas svarīgas ES saites:
Dalībvalstis 2008. gadā kopā ar EK secināja, ka direktīvu pārskatīt būtu pāragri, un nolēma to darīt 2012. gadā. Pirms tam ierastajā kārtībā notiek publiskās konsultācijas, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par PSI direktīvu. Pēc tam sekos EK paziņojums ar priekšlikumu, vai direktīva tiks pārskatīta vai ne, un tad tiks prasīti arī dalībvalstu viedokļi šajā jautājumā.
Pašlaik norisinās sabiedrības viedokļa noskaidrošana, un RAPLM aicina Latvijas iedzīvotājus šajā procesā iesaistīties. Sīkāka informācija par sabiedrisko apspriešanu un PSI atkalizmantošanas (PSI direktīva) iespējām pieejama interneta vietnēs: http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=psidirective2010 un http://ec.europa.eu/information_society/policy/psi/
