Uzņēmumu reģistrs atvēris savus pamatdatus sabiedrībai

Atvērtie dati ir valsts pārvaldē esošie pamata dati, kas, ievērojot datu aizsardzības normas, ir gan tiesiski, gan arī tehnoloģiski brīvi pieejami un ērti atkalizmantojami ikvienam. Tagad tie atrodami arī vietnē http://dati.ur.gov.lv, tiesa, ar vienu nosacījumu – šajā failā nav ietverti personu dati. Toties ir informācija par:

• tiesību subjekta veidu,
• juridisko adresi,
• aktuālo un vēsturisko nosaukumu,
• reģistrācijas numuru,
• vienotās eiro maksājumu telpas maksājuma saņēmēja identifikatoru (ja tāds ir piešķirts),
• reģistrācijas datumu,
• datumu, kad tiesību subjekts izslēgts no reģistra (vai reorganizācijas datumu, ja tiesību subjekta izslēgšanas iemesls ir reorganizācija),
• kā arī to reliģisko organizāciju reģistrācijas termiņu, kuras veic pārreģistrāciju.

Var uzzināt visu par visiem

Kā informē galvenā valsts notāre Guna Paidere, publiskajā sektorā tiek uzkrāti dažādi ļoti liela apjoma un arī ļoti vērtīgi dati. "Tas ir resurss, kas pašlaik netiek izmantots pilnvērtīgi. Valsts pārvalde, apstrādājot šos datus, domā tikai par savu funkciju izpildi un izmanto informāciju tikai tām vajadzībām, kas attiecīgajām institūcijām ir uzticētas ar likumu, un nedomā, kā šos datus varētu vēl izmantot un kāda vēl varētu būt pievienotā vērtība. Bet valsts pārvaldei ar to īstenībā arī nav jānodarbojas."

Galvenā valsts notāre uzsver, ka Uzņēmumu reģistra (UR) dati veido tikai nelielu daļu no šīs publiskā sektora informācijas: "Tā ir šaura joma: kā zināms, UR uzkrāj datus par visām juridiskajām personām Latvijā, un mūsu galvenā funkcija ir vest publiskus reģistrus." Viņa norāda, ka UR dati atkalizmantošanai bijuši pieejami kopš 2011.gada, bet - slēdzot ar klientiem īpašus līgumus un saņemot šo pakalpojumu par maksu, jo informāciju nākas attiecīgi sagatavot, ieguldot papildu laiku un darbu.

"Atvērtie dati ir valsts pārvaldē esošie pamata dati, kas ir ērti atkalizmantojami ikvienam."

Lai iegūtu tiesības saņemt pilnu UR datubāzi, ir jāiegādājas licence. Tā kā reģistra atkalizmantotāji saņem arī personas datus, ierobežotas pieejamības informāciju, UR ir jāzina, kas tos saņem un izmanto tālāk, un ir nepieciešami arī paši nosacījumi. Šo informācijas apriti nosaka Informācijas atklātības likums, kā arī likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".

Visiem pieejamais atvērto datu fails ir vēl solis uz priekšu, vērtē UR vadītāja. "Mēs esam aptvēruši informācijas apjomu, kuru varam nodot sabiedrības rīcībā bez jebkādiem nosacījumiem un papildu maksas. Šo informāciju piedāvājam divos veidos: viens domāts jebkuram interesentam, kurš vēlas iegūt ziņas par konkrētu uzņēmumu. Uzņēmumu reģistra mājaslapā ir meklētājs, un, ievadot tajā tiesiskā subjekta nosaukumu vai reģistrācijas numuru, bez maksas uzreiz var iegūt informāciju šajā apjomā. Otrs ir atvērto datu fails, kurā ietverta pilna informācija par visiem uzņēmumiem un citiem subjektiem – arī biedrībām un partijām."

Latvijā datus atver gausi

Var nosaukt trīs galvenos iemeslus, kādēļ UR izvēlējies piedāvāt atvērtos datus.

Pirmkārt, UR vienmēr bijis sabiedrībai atvērta institūcija, uzsver iestādes vadītāja. Otrkārt, atvērtie dati ir aktualitāte visā pasaulē. Jo visā pasaulē valsts pārvaldes iestādes apkopo datus visdažādākajās jomās - par izglītību, meteoroloģiju, iepirkumiem, nekustamajiem īpašumiem, iedzīvotājiem, satiksmi utt. Nereti šī informācija iestāžu interneta vietnēs jau ir publiskota, taču tā nav izklāstīta viegli saprotamā un uztveramā veidā, dati nav strukturēti un tālāk izmantojami.

Tādējādi, modernizējot valsts pārvaldi, šī problēma kļuvusi aktuāla starptautiskā mērogā. Lai veicinātu atvērto datu principu izplatību Eiropas Savienībā, jau vairāk nekā pirms desmit gadiem ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu jeb tā dēvētā PSI (Public Sector Information) direktīva.

"Šo direktīvu Latvija ir pārņēmusi jau diezgan sen – 2006.gadā, taču tikai tagad šis jautājums kļūst arvien aktuālāks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādā pie valsts kopējās politikas šajā jautājumā – kā publiskajam sektoram atvērt datus, lai tie kļūtu pieejamāki un izmantojamāki," skaidro G.Paidere. "ES ir veikusi arī aprēķinus, kas liecina – ja publiskais sektors nodrošinātu datu atvēršanu, finansiālais ieguvums gadā būtu 40 miljardi eiro. Tātad šai datu izmantošanai ir ļoti liels potenciāls."

"Tas ir resurss, kas pašlaik netiek izmantots pilnvērtīgi."

Var jautāt – kādu finansiālu labumu dod datu atvēršana? Tas aizved pie trešā iemesla, kādēļ UR sabiedrībai atvēris savus datus.

"Ar šo datu piekļuves nodrošināšanu atvieglojam mūsu iestādes darbu un efektīvāk arī izmantojam mums piešķirto finansējumu. Mēs saņemam ļoti daudz informācijas pieprasījumu no publiskā sektora (valsts un pašvaldību iestādēm), kā arī no privātā sektora – pētījumu veicējiem, studentiem, kam šis pilnais datu apjoms nepieciešams dažādas statistikas, analīžu izstrādei. Tādējādi mēs faktiski atvieglojam sev darbu: cilvēki datus var lejupielādēt, un mums nav jārūpējas par līgumu slēgšanu un citām administratīvām procedūrām, kas tomēr prasa arī izmaksas un laiku. Otrkārt, ceram, ka tas kopumā uzlabos datu kvalitāti: kā liecina ārvalstu pieredze, kad dati kļuvuši plaši pieejami, rodas atgriezeniskā saite par datu kļūdām. Tā noticis ārvalstīs - Skandināvijā, Lielbritānijā, Dānijā, kur ir tiešām lielos apjomos atvērti reģistri - juridisko personu reģistri atvērto failu formātā ir pieejami 90-100 procentu apmērā. Ja ārvalstu kolēģi ar šo efektu ir saskārušies, nav pamata domāt, ka Latvijā nenotiks tas pats. Ir jāsaprot, ka dati tiek vākti kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma un neprecizitātes varētu būt. Tagad atliek tikai gaidīt, kā mūsu pakalpojumi tiks izmantoti."

Protams, resursus ietaupīs arī UR klienti, kuri līdz šim slēdza līgumus par informācijas saņemšanu no Uzņēmumu reģistra.

Jāpiebilst, ka Latvijā atvērtos failus piedāvā tikai "Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortāls "Likumi.lv", Centrālā statistikas pārvalde un vēl dažas iestādes.

Datus var izmantot ļoti plaši

Lai nokļūtu pie atvērtajiem datiem, UR interneta vietnē jāatver sadaļa e-pakalpojumi, tad jau redzami "Atvērtie dati", un tālāk jau var iepazīties ar lietošanas instrukciju. Interesentiem ir iespējams atvērt reģistru, kurā ieļautas visas juridiskās personas, tai skaitā arī likvidētās firmas, kas jau ir izslēgtas no reģistra. Ievadot reģistrācijas numuru vai nosaukumu, var iegūt datus par konkrētu tiesisko subjektu, bet var arī izvēlēties arhīva sadaļu, kur parādīsies firmu vēsturiskie nosaukumi.

UR Informācijas sistēmu attīstības un atbalsta nodaļas vadītājs Mārtiņš Štāls stāsta: "Izmantojot atvērtos datus, piemēram, pašvaldības var noskaidrot, kādi subjekti ir reģistrēti to teritorijā. Tā kā juridiskā adrese ir publicēta, iespējams veikt atlasi, piemēram, pēc Ķekavas novada, un atlasīt visus tiesiskos subjektus, kas ir šajā novadā." Vienkāršāk skaidrojot – pašvaldība var precīzi uzzināt, cik daudz un kādi uzņēmumi reģistrēti tās teritorijā un kuri no tiem ir aktīvi.

"Laiku un finanses ietaupīs arī UR klienti."

"Kad ekspertu grupai jautājām, ko ar UR atvērto datu kopumu varētu izdarīt, tapa karte ar zemnieku saimniecībām Latvijā, uzrādot to blīvumu noteiktos reģionos," skaidro M.Štāls. "Piemēram, redzams, ka Talsu novadā šobrīd ir aktīvas 1078 zemnieku saimniecības. Tad vēl tika izveidots grafiks ar uzņēmumu skaita kopējā pieauguma tendencēm, ar reģistrētajiem un izslēgtajiem. Eksperti izveidoja arī analīzi par populārākajiem firmu nosaukumiem.

CSV fails, ko var lejupielādēt mūsu mājaslapā, ir pilnībā atvērts formāts, kuru faktiski var izmantot jebkurā sistēmā, importēt Excel, taisīt dažādus griezumus un analīzes, un pieļauju, ka ir vēl ļoti daudz dažādu veidu, kā šos datus var izmantot, jo, pateicoties pirmajiem atvērtajiem datiem, pasaulē ir radītas dažādas karšu informācijas, meteoinformācija, GPS kartes un daudzi pakalpojumi. Latvijā ir daudz radošu, inovatīvu cilvēku, kas šos datus varēs vērtīgi izmantot, tas ir tikai laika jautājums. Valsts pārvaldes uzdevums nav nodarboties ar šādiem darbiem, tāpēc lielāka pievienotā vērtība ir tad, ja datus padarām pieejamus sabiedrībai, kas tos tālāk izmanto atbilstoši savām vajadzībām."

M.Štāls pieļauj, ka nākotnē atvērtajos datos pieejamo informācijas klāstu varētu paplašināt, piemēram, iekļaujot ziņas par tiesisko subjektu pamatkapitāla lielumu.