Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uztura bagātinātāji nav ne pārtika, ne zāles, bet gan vielas uztura papildināšanai.
FOTO: www.vedom.ru
„Kas ir tēja maisiņos? Krūzē var ielikt vienu maisiņu, divus, trīs un pat piecus maisiņus tējas! Tātad maisiņš, kurā tējas daudzums ir mazs un izmērīts, lietošanā īsti nebūs nomērāms daudzums,” iedziļinās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. „Līdz ar to šī uztura bagātinātāju (UB) definīcija, kas Latvijā pastāv, manā kā ekspertes vērtējumā nav īsti precīza.”
Tāpat diezgan plūstoša ir robeža starp medikamentu un UB. Un arī – starp UB un diētisko pārtiku, kas būtībā ir nekas cits kā pārtika.
Ne pārtika, ne zāles, bet īpašas vielas uztura papildināšanai
Jebkurā gadījumā jāsaprot, ka UB nav ne zāles, ne ikdienas lietošanas produkts. „Uztura bagātinātāji ir vielas, kam piemīt bioloģiskā un fizioloģiskā ietekme un ko izmanto parastā ikdienas uztura papildināšanai, un tikai!” asi nosaka T. Marčenkova.
Tāpēc UB marķējumā noteikti jābūt rakstītam, ka tas ir uztura bagātinātājs, un jābūt norādītai dienas lietošanas devai un lietošanas veidam. Tāpat obligāti jābūt norādei, ka šis UB neaizstāj parasto uzturu, bet domāts ikdienas uztura papildināšanai.
Marķējumā arī jābūt brīdinājumam, ka UB jāsargā no bērniem un no tiešiem saules stariem – atkarībā no UB sastāva. Šīs visas prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 20. septembra noteikumos Nr. 725 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību”.
Reģistrs ikkatra drošībai
Šajos MK noteikumos arī reglamentēts, ka tie UB, ko ieved no ES valstīm, ir jādeklarē, un tikai pēc tam tos var realizēt Latvijā. Tāpēc PVD Pārtikas centrs uztur UB reģistru (http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/datubzes/uztura_bagatinataji), kur ikviens var pārliecināties par uzturvielas legalitāti. Savukārt tiem UB, ko Latvijā ieved no trešajām valstīm, tajā skaitā Krievijas, ASV, Indijas, ir jābūt Latvijā reģistrētiem.
„Ar ko atšķiras deklarēšana no reģistrēšanas? Principā ne ar ko, vienīgi uzņēmējiem, preparātu reģistrējot, jāiesniedz lielāks dokumentu daudzums ar padziļinātākām prasībām,” stāsta T. Marčenkova. „Tas vajadzīgs arī tādēļ, ka uztura bagātinātājus laboratoriski pārbauda tikai izvēles kārtībā un pārbaudes galvenokārt notiek uz trešo valstu robežas. PVD raugās, vai bagātinātāji nav apstrādāti ar jonizējošu starojumu, un jau vairākkārt ir atklājies, ka apstrāde veikta.”
"Izplatītājiem uztura bagātinātāji jādeklarē vai jāreģistrē atkarībā no tā, no kuras valsts vielas ievestas Latvijā."
ES prasības nepieļauj UB apstrādāšanu ar jonizējošo starojumu, jo tas ļoti nozīmīgi samazina bioloģiski aktīvo vielu vērtību uztura bagātinātājos, savukārt ASV šāda apstrāde pieļaujama. ES valstīs apstarotie UB no aprites ir izņemami.
Latvijā darbojas UB izplatītāji, kas reģistrējušies, piemēram, Polijā, bet Latvijā izplata ASV ražotus preparātus. Šiem izplatītājiem, vienalga, uztura bagātinātājs ir jādeklarē Latvijā, neraugoties uz to, ka tas jau ir reģistrēts vai deklarēts Polijā. „Ja cilvēki mūsu valstī vēlas nodarboties ar izplatīšanu, tad noliktava, veikals vai cita izplatīšanas vieta jāreģistrē PVD kā pārtikas aprites uzņēmums. Ja izplata vienlaikus vitamīnus, uztura bagātinātājus un arī zāles, tad izplatītājiem jābūt reģistrētiem Zāļu valsts aģentūrā. Tieši tāpat kā visām aptiekām. Piebildīšu, ka aptiekās pārdod arī uztura bagātinātājus un citu pārtiku, tādējādi to padarot par pārtikas aprites posmu, ko kontrolē PVD,” skaidro Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja.
Brīdināšanas sistēma un sadarbība Latvijā
PVD saņem informāciju no ES ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikai un dzīvnieku barībai (Rapid Alert System for Food and Feed, RASFF), kur vienkop saplūst visu ES dalībvalstu informācija par problēmām, kas konstatētas, tajā skaitā arī ar uztura bagātinātājiem. Piemēram, kāda produkta marķējumā nav norādīti alergēni, kuriem obligāti jābūt identificētiem. Vai arī kādas vielas saturs produktā ir lielāks, nekā marķējumā uzrādītais.
„Ņemot vērā to, ka Latvijā pašlaik ir smaga ekonomiskā situācija un analīžu veikšanai naudas ir mazāk nekā jebkad, mēs nespējam ikkatru uztura bagātinātāju laboratoriski izmeklēt. Bet informācijas avots mums ir šī ātrās brīdināšanas sistēma un arī Veselības inspekcijas piesūtītās ziņas. Piemēram, par preparātiem, kas nav zāles, bet kas balansē uz robežas starp uztura bagātinātāju un zālēm – visādiem erektīlajiem, tievēšanas un citiem „brīnumlīdzekļiem”,” ikdienas darba niansēs dalās T. Marčenkova.
Pēdējā laikā aktuāla tendence – UB mēdz pievienot medikamentus, kas faktiski ir recepšu zāles un var izraisīt nevēlamas reakcijas, komplikācijas un pat atkarību. Visbiežāk konstatētās vielas ir sibutramīns, sidenafīls, kas var radīt problēmas sirds un asinsvadu sistēmas darbībā. Tādēļ arī pašam pircējam ļoti rūpīgi jāseko UB sastāvam, īpaši no trešajām valstīm ievesto.
„Nav noslēpums, ka Krievijā atsevišķiem uztura bagātinātājiem mēdz pievienot narkotiskās vielas,” teic Tatjana Marčenkova. „Runājot par dažādām arī internetā nopērkamām „viagrām”, ir jāatceras – „viagra” ir medikaments. Cilvēki negrib iet pie ārsta un savas problēmas klāstīt, tādēļ izmanto dažādus ceļus, lai spēcinātājus nopirktu. Tieši „viagras” galvenā sastāvdaļa ir iepriekšminētais sidenafīls. Nepārdomāti nopirktu „viagru” nepareizi lietojot, vīrieši var iedzīvoties ne vien smagās sirds un asinsvadu problēmās, var būt pat nāves gadījumi.”
Kādas vielas var un kas nedrīkst būt sastāvā
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1925/2006 „Par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai” ir precīzi pateikts, kādas vielas un kādos veidos var būt pievienotas pārtikai. Pievienošanas maksimālais daudzums un vielu veids ir noteikts diētiskajai pārtikai un arī UB, jo ir vielas, kuru daudzums ir jāierobežo, un vielas, kuras nav nepieciešams ierobežot, jo tās no organisma ātri izdalās. Tas viss ir noteikts normatīvajos aktos ES līmenī, bet dokumentu ir ļoti daudz un diskusijas turpinās.
Patlaban populārākie uztura bagātinātāji ir dažādi minerālvielu un vitamīnu kompleksi, zāļu tējas, omega–3 taukskābes visādos veidos, kalciju un glikozamīnu saturošie preparāti.
„Gribu uzsvērt: nevienu uztura bagātinātāju nevar pirkt un uzturā lietot kā maizi. Ja ir vēlēšanās lietot UB, noteikti ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu. Īpaši konsultācijas nepieciešamas alerģiskiem cilvēkiem,” uzsver T. Marčenkova. „Nav īpaši korekti, ka pašlaik ar uztura bagātinātāju izplatīšanu un potenciālo pircēju konsultēšanu nodarbojas visi, kas vien vēlas, bez attiecīgas izglītības un zināšanām. Nespeciālista noteiktās diagnozes un it kā ārstēšanas kurss vienmēr ir nosacīts. Neatļaušos to nosaukt par šarlatānismu, bet „brīnumzālīšu” laiks Latvijā tomēr joprojām pastāv. Bet, kamēr vieni pirks, būs arī otri, kas pārdod.”
"Pēdējā laikā aktuāla tendence – uztura bagātinātājiem mēdz pievienot medikamentus, kas faktiski ir recepšu zāles un var izraisīt nevēlamas reakcijas, komplikācijas un pat atkarību."
UB lietošana ir atkarīga no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa, fiziskās slodzes, ikdienas uztura un noteikti arī lietojamām zālēm. Tādēļ par UB lietošanu jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu. Iespējams, ka izdevīgāk, veselīgāk un arī lētāk būs veikt vienu vai divus profilaktiskos vitamīnu, minerālvielu, dzelzs lietošanas kursus gadā, nevis saujām ēst UB tabletes un kapsulas.
„Mēs bieži saņemam sūdzības, ka cilvēks ir nopircis uztura bagātinātāju, piemēram, līdzekli tievēšanai, bet rezultāta nekāda nav,” stāsta T. Marčenkova. „Uztura bagātinātāju pirkšana un lietošana ir pilnīgi brīvprātīga, un lielo naudu par šiem preparātiem neviens ar varu maksāt neliek. Ja cilvēks apmeklē iepazīstināšanas seminārus, ja samaksā milzīgu naudu par tabletēm, kuras lielākoties sastāv no talka un glikozes, tad nav ko brīnīties! Cilvēkam jāsaprot, kādēļ to dara. Varbūt prātīgāk būtu vispirms konsultēties ar speciālistiem, ar ekspertiem? Uztura bagātinātāju izplatītāji pārsvarā diemžēl nav mediķi.”
Uzturs un produktu aizstāšana
Cilvēks ar uzturu uzņem visas nepieciešamās vielas – vitamīnus, mikroelementus, makroelementus, dažādas aminoskābes, tajā skaitā arī neaizstājamās. Mūsu platuma grādos cilvēkam ir jāēd visa veida pārtika, arī no dzīvniekiem iegūtā. Mērenā klimata joslā veģetārieši un jo īpaši vegāni – kas pašlaik ir modes kliedziens – reti kad ir absolūti veseli. Mūsu klimatā dzīvojošajiem ir citādāka enerģijas apmaiņa, cita fiziskā aktivitāte, tādēļ nepieciešams arī citādāks uzturs nekā dienvidniekiem.
„Var jau sēdēt un grauzt burkānus, bet tad jārēķinās arī ar to, ka visas darbības organismā būs lēnākas. Ja par „stingro vegānu” kļūst pieaudzis cilvēks, tas vēl var būt pieņemami. Bet pusaudži un bērni neapzinīgā vecumā, kad vēl veidojas nervu sistēma, kad nervu šūnām nepieciešamas neaizstājamās aminoskābes un B grupas vitamīni, – nē, nekad! Šie vēl pilnībā fiziski neizveidojušies cilvēki tiek pakļauti briesmām,” ir sašutusi eksperte.
Ja cilvēks ir veģetārietis, kas nelieto tikai gaļu, bet lieto zivis, olas, pienu, biezpienu, sieru – tad aina nav tik slikta, uzskata T. Marčenkova. Protams, ar nosacījumu, ja gaļu aizstāj, ievērojot sabalansētā uztura pamatprincipus un saņemot visas uzturvielas. Produkti, ko iegūst mūsu platuma grādos, arī ir visatbilstošākie šeit dzīvojošajiem, jo satur vajadzīgās vielas vajadzīgajā daudzumā.
"Ja ir vēlēšanās lietot uztura bagātinātājus, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, īpaši alerģiskiem cilvēkiem."
Varbūt vienīgais UB, kas varētu būt izņēmums ikdienas patēriņā, ir zāļu tējas. Latvijā tradicionāli zina, kā tās lietojamas. Bet ar dažādiem tabletētiem un kapletētiem bagātinātājiem jābūt uzmanīgiem, it īpaši, ja nelieto vispusīgu uzturu.
„Tas pat ir nedaudz smieklīgi, ka pārtikas vietā cilvēki grauž „aizvietotājus”. Daudzos bagātinātājos salīdzinājumā ar zālēm aktīvās vielas ir ļoti maz. Jāņem vērā arī, ka aktīvajām vielām ir jāuzsūcas caur kuņģi un zarnu traktu. Kā lai jūtas kuņģis, kas pielādēts ar tabletēm?” vaicā speciāliste.
Arī cilvēki pēc 50 gadu vecuma var savu pašsajūtu regulēt ar uzturu, ikdienā nelietojot desas, kūpinājumus, pikantus ēdienus, bet izvēloties saknes, augļus, zivis, piena produktus. Protams, domājot par veselīgu uzturu, nedrīkst aizmirst par attiecīgu fizisko slodzi. „Viss ir katra paša iespējās un gribēšanā,” uzskata eksperte. Bet, protams, smagākajos gadījumos līdztekus sabalansētam uzturam būs nepieciešamas minerālvielas, vitamīni, aminoskābes un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdz uzturēt veselību.
Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas
Kaut arī UB dažkārt mēdz saukt par pārtikas piedevām (PP), tām ir pavisam cita funkcija. PP pārsvarā lieto pārtikas produktu attiecīgo īpašību saglabāšanai. Tās ir dažādas ķīmiskas vielas - gan dabīgas izcelsmes, gan sintezētas, kuras lieto, lai pagarinātu pārtikas produkcijas derīguma termiņu, iegūtu patīkamu produkta struktūru, viendabīgu konsistenci, krāsu, smaržu un citas īpašības. Bez PP mūsu patērētāju sabiedrībai tik pierastie skaistie, krāsainie, konsistencē viendabīgie, uz mēles kūstošie produkti šķistu pavisam neiekārojami.
Pašlaik fiksētas pavisam 26 funkcionālās PP grupas, kas apvienotas divās lielās „saimēs” – vienas saimes PP atļauts lietot neierobežoti, bet otras saimes PP drīkst lietot tikai konkrētos produktos un noteiktā daudzumā. Ministru kabineta 2010. gada 16. februāra noteikumi Nr. 146 „Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas” satur sarakstus, kādas PP drīkst izmantot Latvijā.
