Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Diētiskās pārtikas lietošanu nosaka cilvēka fizioloģiskā nepieciešamība pēc kaut kādām noteiktām uzturvielām.
FOTO: ua.all-biz.info
Ministru kabineta (MK) 2010. gada 16. novembra noteikumi Nr. 1053 „Noteikumi par īpašām prasībām diētiskajai pārtikai, kārtību, kādā reģistrē diētisko pārtiku, un valsts nodevu par diētiskās pārtikas reģistrāciju”, kas stājās spēkā 24. novembrī, sniedz diētiskās pārtikas definīciju: „Diētiskā pārtika ir pārtika, kura tās īpašā sastāva vai ražošanas procesa dēļ ir skaidri nošķirama no parasta patēriņa pārtikas, ir piemērota noteiktam uztura mērķim un kuru pārdodot norāda tās piemērotību.”
Pārtikas apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos ir minēti šādi diētiskās pārtikas veidi:
„Diētiskās pārtikas lietošanu nosaka cilvēka fizioloģiskā nepieciešamība pēc kaut kādām noteiktām uzturvielām, atšķirīgām to devām tai patērētāju grupai, kas vai nu nevar lietot parasto pārtiku vai kam ieteicamas izmaiņas ikdienas uzturā,” skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centra vecākā eksperte Diāna Birkenfelde. „Šīm vajadzībām ir radīti speciāli produkti, kas konkrētas uzturvielas nesatur nemaz, bet citas satur daudzkārt vairāk.”
Liela diētiskās pārtikas grupa ir sportistiem paredzētā pārtika. Tā piemērota cilvēkiem ar ļoti intensīvu fizisko slodzi, kas pastiprina vajadzību pēc noteiktām uzturvielām – vitamīniem, minerālvielām, olbaltumvielām u. c. Šādi produkti, piemēram, kokteiļi ar ļoti lielu olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzumu, nebūs piemēroti ikvienam patērētājam. Uztura bagātinātāji atšķirībā no diētiskās pārtikas būs piemēroti gandrīz visiem atkarībā no lietošanas devas.
Pats vai pēc ārsta ieteikuma
„Diētiskās pārtikas produkti ir diezgan specifiski, tādēļ maisījumi zīdaiņiem un diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem noteikti lietojama tikai pēc ārsta ieteikuma. Diezin vai kāda māte bez konsultācijas arī sāks bērnam dot piena aizvietotāju. Pirmējā konsultācija noteikti būs,” lēš PVD Pārtikas centra direktors Gatis Ozoliņš.
Diāna Birkenfelde papildina: „Diētiskās pārtikas marķējumā var arī nebūt norādīta diennaktī lietojamā deva, jo tā jānoskaidro konsultācijā pie ārsta. Ir arī tāda diētiskā pārtika, ko ļoti slims cilvēks uzņem caur zondi – šādus preparātus pārsvarā izplata aptiekas, jo tā ir specifiska diētiskās pārtikas grupa.”
"Diētiskā pārtika ir mērķēta noteiktām patērētāju grupām."
Protams, ir diētiskā pārtika, kurai lietošanas deva ir norādīta, bet vienalga marķējumā ir rakstīts, ka produkts jālieto, konsultējoties ar ārstu vai uztura speciālistu. Tas arī ir pareizākais ceļš, jo uztura speciālists vislabāk varēs noteikt, kuras uzturvielas nepieciešamas lielākās devās, uzskata vecākā eksperte. Sportistiem atkarībā no sporta veida diētiskā pārtika arī ir atšķirīga – tā, kas lietojama pirms lielas fiziskas slodzes, tā, kas lietojama slodzes laikā un – pēc slodzes. Tāpēc ir sporta ārsti, kas sportistus konsultē.
Reģistri – patērētāju interesēs
Lai varētu kaut ko nopelnīt, cilvēki mēģina izplatīt visādas preces, tajā skaitā arī diētisko pārtiku. Piedāvā ne vien tirgos, bet arī internetā, semināros, uz ielas stūra.
„Pirms pāris simtiem gadu uz ielas stūra piedāvāja kaut ko pret raganas ļauno aci un cilvēki arī pirka. Tagad piedāvā kaut ko citu, un arī cilvēkiem gribas noticēt un pirkt, jo šis „kaut kas”, to vienkārši apēdot, izārstēs un atbrīvos no visām problēmām,” smejas Gatis Ozoliņš. „Vai tas tā notiek? Laikam jau ne. Jāatceras, ka pārtika nav šī panaceja, kas atrisinās visas problēmas. Bet vienmēr jāatceras, ka, pareizi ēdot, var veselības problēmās neiedzīvoties vai kādas jau esošas problēmas mazināt.”
Pērkot produktus uz ielas stūra, patērētājs, visticamākais, tiks pie Latvijā nereģistrētas, tātad – neatļautas produkcijas. Tādēļ, pirms pirkt kādu diētisko produktu, vajadzētu uzzināt, vai tas Latvijā ir reģistrēts. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1053 prasībām uzņēmējam pirms diētiskās pārtikas produktu laišanas tirgū ir jāpaziņo par to PVD. Izņēmums skar mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem, kā arī pārtikas produktus ar samazinātu enerģētisko vērtību svara samazināšanai. Šiem produktiem pirms to laišanas tirgū reģistrācija nav nepieciešama.
"Diētiskā pārtika neārstē."
PVD mājaslapā atrodams to diētisko pārtikas produktu saraksts, kuri Latvijā ir reģistrēti kā diētiskā pārtika (http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/registri/dietiska_partika).
„Šos īpašos produktus, neatkarīgi no tā, kuram diētiskās pārtikas veidam tie atbilst, tomēr vajadzētu pirkt legālās tirdzniecības vietās, nevis uz ielas stūra,” piekodina Pārtikas centra direktors. „Tātad – aptiekās un pārtikas izplatīšanas vietās, kurās diētiskās pārtikas izplatīšanu un legalitāti kontrolē PVD. PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistru ikviens var apskatīt PVD mājaslapā.”
Diāna Birkenfelde noteikti iesaka patērētājiem paskatīties arī produkta sastāvu. Gadoties, ka, salīdzinot sastāvu „no rokas” izplatītajiem produktiem un tai diētiskajai pārtikai, kas nopērkama tirdzniecības vietās, var analogu produktu nopirkt par daudzkārt zemāku cenu.
Derīgi izlasīt arī marķējumu
Uzņēmējiem un izplatītājiem, kad viņi PVD reģistrē izplatāmo produkciju, ir jāiesniedz arī marķējuma teksta paraugi. Marķējumā jānorāda produkta īpašā uzturvērtība, kvalitatīvā vai kvantitatīvā sastāva elementi vai ražošanas procesa raksturojums, ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku saturs noteiktā daudzumā vai tilpumā vai mērķis, kādam produkts paredzēts (zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajai diētiskajai pārtikai), kā arī enerģētiskā vērtība. Marķējuma tekstā arī jānorāda produkta lietošana un nepieciešamie brīdinājumi – tāpat kā zālēm.
„PVD datubāzē izlasāmā diētiskā pārtikas produkta marķējuma informācija ļauj patērētājam salīdzināt, vai teksts, kas latviešu valodā norādīts uz iegādājamā produkta, atbilst tai informācijai, kas reģistrēta PVD. Ja cilvēks konstatē nesakritību, tas norāda, ka ar šo produktu kaut kas varētu nebūt kārtībā,” saka vecākā eksperte.
Reklamējot diētisko pārtiku, nedrīkst būt maldinošas informācijas, piemēram, nedrīkst piedēvēt produktiem neesošas īpašības vai netieši norādīt, ka tā spēj novērst, ārstēt vai pat izārstēt slimības. Ir atļauts izplatīt jebkuru derīgu informāciju vai ieteikumus, kas paredzēti medicīnas, uzturzinātnes vai farmācijas speciālistiem.
"Cilvēkam pašam jāvērtē, ko pērk, jo diētiskā pārtika ir paaugstināta riska produkcija."
„Kad uzņēmēji reģistrē produktu, tad parasti norāžu par slimību ārstēšanu marķējumā nav, bet dažkārt, produktu reklamējot vai pārdodot, ir norādīta konkrēta diagnoze. Tā nedrīkst būt, jo diētiskā pārtika neārstē. Tā var palīdzēt organismam, bet neviens pārtikas produkts neaizstāj zāles un nenodrošina cilvēkiem ārstēšanu. Diemžēl ir negodprātīgi uzņēmēji un izplatītāji, kuri joprojām reklamē visvisādus brīnumlīdzekļus.” saka G. Ozoliņš.
Ja aptiekā vai veikalā inspektori var produkciju pārbaudīt, tad izkontrolēt produkcijas plūsmu internetā nav iespējams. Tā nav tikai Latvijas, bet visas ES problēma. Cilvēks var pasūtīt produkciju no jebkuras valsts, un kurjerdienesti to arī piegādā. Ja produkcija, ko ieved no trešajām valstīm, tomēr ir pakļauta robežkontrolei, tad ES iekšienē robežkontroles nav. Var pasūtīt vai nopirkt diētisko pārtiku no uzņēmuma, kas reģistrēts Polijā, Īrijā, Francijā vai citā dalībvalstī, kaut šis produkts nav reģistrēts Latvijā.
Ārvalstu komersantiem ir iespēja PVD reģistrēt pārtikas produktus, tajā skaitā diētisko pārtiku. Ja produkts jau ir reģistrēts kādā citā ES dalībvalstī, tad Latvijā produkta legalizēšanas procedūra ir atvieglota. Sarežģītāka reģistrēšana ir trešajās valstīs ražotai produkcijai, ja uzņēmējs vēlas ES tirgū laist savu produktu pirmo reizi. Tad produkcijas izvērtēšana noris daudz stingrāk, lai noskaidrotu, vai produkti ir atbilstoši ES prasībām.
Produkta izsekojamībai ir nozīme
„Vispirms jau cilvēkam pašam būtu jāvērtē, ko viņš pērk, jo diētiskā pārtika salīdzinājumā ar citu pārtiku tomēr ir paaugstināta riska produkcija. Ne velti šo produkciju pastiprināti vērtē un iekļauj īpašos reģistros,” saka D. Birkenfelde. „Ar šiem produktiem ir diezgan viegli nodarīt kaitējumu, jo tie ir koncentrētāki.”
Neraugoties uz piesardzību, ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, celiakijas slimniekiem domātajā diētiskajā pārtikā tomēr bija lipeklis, kas patērētājam radīja problēmas. Protams, šis produkts tika izņemts no tirdzniecības – tas bija iespējams, jo produkts bija Latvijā reģistrēts.
Cietušajam celiakijas slimniekam noteikti ir tiesības piedzīt zaudējumus – ārstēšanās izdevumus un arī samaksu par morālo kaitējumu. Bet zaudējumus var piedzīt tikai tad, ja cilvēks ir nopircis Latvijā reģistrētu diētisko pārtiku – ir zināms gan ražotājs, gan izplatītājs, un ir reālas iespējas produkcijas ceļam izsekot. Bet kaut kur Ķīnā ražotam un ASV reģistrētā interneta veikalā iegādātam produktam izsekojamību būs grūti veikt, turklāt būs tikpat kā neiespējami savas patērētāja tiesības aizstāvēt. Par ES ražotiem produktiem PVD vēl ir iespējas gūt informāciju, sadarbojoties ar citu valstu pārtikas kontroles dienestiem, bet par trešajās valstīs ražotu – patiesībā nereāli.
„Jāuzmanās no situācijām, kad Latvijā aizliegts recepšu zāļu preparāts atrodas nereģistrētā uztura bagātinātāja vai diētiskās pārtikas sastāvā. Tikpat labi jau arī kokaīnu varētu saukt par biezpienu,” salīdzina G. Ozoliņš”. „Neatļautas zāles ir un paliek nelegālas zāles. Galvenais ir produkta sastāvs, ne nosaukums.”
Nekad nebūs tā, ka katram produktam stāvēs līdzās inspektors un katram produktam tiks veiktas visaptverošas analīzes. Tas nav iespējams! Tādēļ lielākā atbildība gulstas uz ražotāju un arī izplatītāju.
