Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Grozījumi mazinās birokrātiskās procedūras apjomu, atvieglojot ar imigrāciju saistīto dokumentu kārtošanu ne vien ārzemniekiem, bet arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Vienas pieturas aģentūra
Viens no svarīgākajiem jauninājumiem attiecas uz ārzemniekiem, kuri Latvijā ieceļo, lai strādātu. Uzturēšanās un darba atļaujas nokārtošanas process tagad būs vienkāršāks. Iepriekš procedūras starta pozīcija darba devējam, kurš vēlas algot ārzemnieku, bija Valsts nodarbinātības aģentūra (NVA). Uzņēmējiem vispirms bija jākārto NVA izsaukums ārzemniekam strādāšanai Latvijā, bet pēc tam vēl jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai noformētu izsaukumu arī uzturēšanās atļaujai, kas dod tiesības citas valsts pilsonim legāli dzīvot Latvijā ilgāk par 90 dienām.
Jaunā kārtība nosaka, ka, lai gan ārzemniekam pieejamo vakanci izsludina NVA, tomēr izsaukumu un uzreiz arī darba atļauju apstiprinās PMLP, kas, tāpat kā agrāk, nodarbosies arī ar pārējiem uzturēšanās atļaujas dokumentu nokārtošanas posmiem. Tādējādi darba devējam nebūs jāapmeklē dažādas iestādes. „Tagad ir izveidota vienas pieturas aģentūra, kas samazina birokrātisko procesu,” skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.
Turklāt tagad darba devējam ir iespēja arī izvēlēties, vai savam ārvalstu algotnim nokārtot uzturēšanās atļauju vai arī vīzu ar atļauju strādāt. Kā skaidro M. Roze, praksē bieži pieredzēts, ka, piemēram, profesionālajiem sportistiem, kas ierodas Latvijā, jānokārto gan darba, gan uzturēšanās atļauja dienu pirms mača. PMLP tad nākas strādāt gluži kā glābšanas dienestam, ātros tempos veicot sarežģīto procedūru, kas normālos apstākļos ilgst vismaz piecas dienas. Savukārt vīzu darba devējs var nokārtot pirms spēlētāja ierašanās. Turklāt vīza ir piemērotāks dokuments tajos gadījumos, kad spēlētājs neiejūtas komandā un drīz vien pēc ierašanās dodas atpakaļ uz mājām. Savukārt, ja tomēr izrādās, ka kandidāts ir atbilstošs, var nesteidzoties sagatavot uzturēšanās atļaujas dokumentus.
Paplašinās termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas iespējas
Izmaiņas skārušas arī termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu. Kopš 1. jūlija uzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt personas, kuras komercsabiedrības pamatkapitālā Latvijā ieguldījušas 25 tūkstošus latu vai arī ir iegādājušās nekustamo īpašumu Latvijā par vismaz 100 tūkstošiem latu, ja īpašuma atrašanās vieta ir Rīga un citas lielākās pilsētas, vai arī 50 000 latu – ja citur Latvijā. Tāpat ārzemnieki termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs saņemt, ja būs veikuši finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē 200 tūkstoš latu apmērā aizdevuma vai obligāciju veidā.
Iespēja pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju tagad ir arī bezvīzu valstu pilsoņiem, kas ir sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu un var apliecināt, ka tām ir pietiekami finanšu līdzekļi dzīvošanai mūsu valstī.
Likumdošanā ieviestas arī vairākas prasības tiem ārzemniekiem, kas Latvijā nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Līdz šim uzņēmēji varēja saņemt uzturēšanās atļauju un netika īpaši vērtēta uzņēmuma darbības efektivitāte. No 1. jūlija, izsniedzot uzturēšanās atļauju uzņēmumu pārstāvjiem, PMLP vētīs arī to, cik aktīvi šis uzņēmums darbojas un vai nes ekonomisko ieguvumu Latvijai. Komercsabiedrības pārstāvošiem ārvalstu uzņēmējiem, kuri vēlēsies uzturēšanās atļauju, būs jāpierāda, ka pēdējā gada laikā ir nomaksājuši 10 000 latu nodokļos un ir nodarbinājuši ne mazāk par pieciem cilvēkiem.
Gadījumā, ja ārzemnieks ir individuālais komersants, pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas viņam būs jāapliecina, ka gadā ir nomaksājis vismaz astoņus tūkstošus latu nodokļos un ir algojis ne mazāk kā trīs darbiniekus. Ja tā ir ārvalstu komersantu pārstāvniecība, tad ar noslēgtajiem līgumiem būs jāpierāda uzņēmuma aktīva darbība pēdējā gada laikā, kā arī jāapliecina, ka tikuši algoti vismaz trīs cilvēki.
„Grozījumi Imigrācijas likumā galvenokārt veikti tāpēc, lai, ja kāds ārzemju uzņēmējs ierodas Latvijā, valstij no viņa uzturēšanās šeit būtu ekonomisks labums, nevis uzņēmums tiktu dibināts tikai tādēļ, lai tā valdes loceklis varētu saņemt uzturēšanās atļauju. Tas ir veids, kā mēs varam izvairīties no fiktīvajiem uzņēmumiem,” skaidro M. Roze.
Saskaņā ar jauno imigrācijas kārtību PMLP var aizliegt uzaicināt ārzemniekus uz vienu gadu, ja izrādījies, ka aicinātājs pēdējo 12 mēnešu laikā ir pārkāpis ar citvalstu iedzīvotāju nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības. Tāpat aizliegums stājas spēkā, ja konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas par nodokļu nomaksu.
Izmaiņas likumdošanā paredz, ka termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai un paturēšanai prombūtnes ilgums ārpus Latvijas netiek reglamentēts. Taču tiem, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, atrašanās ārpus Latvijas nedrīkstēs būt ilgāka par 12 mēnešiem nepārtraukti. Personām, kas vēlas iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, prombūtne no Latvijas pēdējo piecu gadu laikā turpmāk nedrīkstēs būt ilgāka par sešiem mēnešiem nepārtraukti vai par vienu gadu ar pārtraukumiem.
ZINĀŠANAI
