SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
26. maijā, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
5
5

Izlīgums kā alternatīva

Tiesību speciālisti daudzu tiesiska rakstura konfliktu risināšanai kā labu un taisnīgu, 21. gadsimta justīcijas prasībām atbilstošu līdzekli iesaka izlīgumu.

FOTO: Arnis Blumbergs

Ne mazums cilvēku par kriminālprocesa vienīgo pareizo un taisnīgāko noslēgumu uzskata notiesājošu spriedumu, kurā noteikts bargs sods, optimāli – brīvības atņemšana. Droši vien visbiežāk ļaudis šādu uzskatu argumentētu ar nepieciešamību atjaunot taisnīgumu, kas, viņuprāt, vislabāk panākams, noziedznieku sodot un tādējādi sniedzot gandarījumu cietušajam. Šāda nostādne gan raisa šaubas – vai tiešām kriminālsods pats par sevi spēj kompensēt cietušajai personai nodarīto pārestību un kaitējumu? Acīmredzot diskusijas par šo tēmu pārredzamā nākotnē nebeigsies, taču tiesību speciālisti daudzu tiesiska rakstura konfliktu risināšanai kā labu un taisnīgu, 21. gadsimta justīcijas prasībām atbilstošu līdzekli iesaka izlīgumu.

Nupat noslēgusies Valsts probācijas dienesta (VPD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Sabiedriskās politikas centru „Providus” un Latvijas Universitāti rīkotā izlīguma nedēļa. Tās mērķis bija informēt sabiedrību par izlīguma kā personu tiesisko attiecību regulēšanas mehānisma būtību un tā izmantošanas iespējām. Galvenā uzmanība pasākumā tika pievērsta izlīguma īstenošanai kriminālprocesā, popularizējot šā institūta izmantošanu un skaidrojot dažādus tā aspektus.

                  

Mērķis – taisnīguma atjaunošana       

Izlīgums kriminālprocesa kontekstā, atšķirībā no civilprocesa, uzskatāms par netipisku institūtu. Civilprocesa kārtībā tiek risināts divu personu privāttiesisks konflikts, ko iespējams izbeigt, abām pusēm slēdzot lielākā vai mazākā mērā abpusēji izdevīgu vienošanos. Vajadzīga vien laba griba. Turpretim kriminālprocesā nav pušu, nav sacīkstes principa – izdarot jebkuru noziedzīgu nodarījumu, tā objekts ir ar likumu aizsargātas tiesības un intereses, kuru aizskāruma izmeklēšanu un vainīgo personu sodīšanu īsteno valsts. Tomēr normatīvie akti paredz izlīguma izmantošanu arī kriminālprocesā.

Cilvēki nereti noziedzīgu nodarījumu uzskata par ko tādu, kas attiecas uz nelielu, absolūti marginālu sabiedrības daļu – noziedzniekiem, kuri, protams, sodāmi un izolējami no likumpaklausīgajiem sabiedrības locekļiem. Šāds priekšstats ir maldīgs. VPD Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa norāda: „Nereti konfliktsituācijās, kas nonāk līdz kriminālprocesam, nenokļūst tikai apzināti likumpārkāpēji. Tādās var nokļūt katrs no mums”. Noziedzīgu nodarījumu iespējams izdarīt aiz neuzmanības, taču arī nodoms, ne vienmēr tīri cilvēciskās kategorijās vērtējot, nozīmē patiesu vēlmi nodarīt citai personai krimināli sodāmu kaitējumu.

"Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, kuru pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanai vai novēršanai."

Tā, piemēram, Krimināllikuma 130. pantā paredzēta atbildība par tīša, viegla miesas bojājuma nodarīšanu. Minētā panta pirmajā daļā noteikts, ka par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudēšanu (viegls miesas bojājums), kā arī par tīšu sišanu, ja tā nav izraisījusi minētās sekas, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām. Abstrahējoties no konkrēto soda mēru smaguma, jāņem vērā sodāmības tiesisko seku negatīvā ietekme uz notiesātās personas turpmāko dzīvi, it īpaši – uz profesijas izvēli un karjeru.

Taču, vērtējot objektīvo realitāti, būtu jāatzīst, ka vismaz jaunībā ļoti daudziem puišiem – un pat dažai meitenei – gadījies un gadās dūres izvicināt, nopietnākus vai mazāk nopietnus konfliktus risinot, esošu vai iedomātu taisnību aizstāvot. Protams, kaušanos nekādi nevar uzskatīt par pieņemamu risinājumu konfliktsituācijās, tomēr apšaubāmi, vai vienmēr šādā ceļā nodarīti viegli miesas bojājumi ir kompensējami ar kriminālsodu. Tāpat diezin vai kāds tiešām tic, ka, piespriežot brīvības atņemšanu personai, kas izdarījusi, piemēram, zādzību nelielā apmērā, tiks sasniegts viens no kriminālsoda mērķiem – notiesātās personas labošanās. Šajos un daudzos citos gadījumos kā iespējamu alternatīvu iespējams izmantot izlīgumu starp cietušo un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu.

"Izlīguma process tiek nodrošināts bez maksas, un tajā iesaistītās personas tiek informētas par izlīguma juridiskajām niansēm un konsekvencēm."

Kā izlīguma nedēļas pasākumu ietvaros uzsver VPD, izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, kuru pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanai vai novēršanai. Un nereti izlīguma ceļā taisnīgumu un gandarījumu cietušajai personai iespējams nodrošināt vienkāršāk, ātrāk un lielākā apjomā, nekā to spēj nodrošināt spēkā stājies notiesājošs spriedums. Piemēram, noslēdzot izlīgumu, cietušajam parasti ir iespēja ātrāk saņemt atlīdzinājumu par viņam nodarīto kaitējumu, savukārt vainīgajam – ātrāk nokārtot materiālās saistības pret cietušo.

Taču nereti svarīgāks par materiālo kompensāciju cietušajam ir cits aspekts – cilvēks, kuram nodarīts kaitējums, vēlas noskaidrot iemeslus, kāpēc izdarīts noziedzīgais nodarījums, kā arī vainīgās personas attieksmi pret notikušo. Katrā ziņā nožēla par izdarīto ir labāks ceļš uz taisnīguma atjaunošanu nekā sods, ja notiesātā persona šo sodu uzskata par pārlieku smagu vai pat nepelnītu, bet cietušais – par pārāk vieglu. Īstenojot izlīgumu, iegūst arī valsts – tiek atslogota tiesu sistēma, taupīti līdzekļi, kas izlietojami ieslodzīto personu uzturēšanai, palielinās iespēja novērst jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Izlīguma noslēgšana un sekas        

Lai izlīgtu, nepieciešama gan cietušā, gan vainīgās personas sadarbība. Kā to nodrošināt? Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 381. panta pirmajai daļai cietušā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas samierināšanos var veicināt VPD apmācīts starpnieks, kurš organizē brīvprātīgu sarunu procesu starp cietušo un likumpārkāpēju. Minētā procesa mērķis ir panākt vienošanos par visām sarunās iesaistītajām personām pieņemamu un taisnīgu risinājumu, taču starpnieks šajā procesā saglabā pilnīgu neitralitāti. Protams, jebkura izlīguma procesā izpaustā informācija paliek konfidenciāla, un sarunas norit drošā un neitrālā vidē, ko nodrošina VPD.

Sarunu gaitā notiek iesaistīto personu atklāta un tieša saskarsme, kas nepieciešama, lai noskaidrotu viņu viedokli un attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Izlīguma organizēšanu uzsāk, ja VPD ir saņemts policijas vai prokuratūras iesniegums vai arī ar šādu iesniegumu VPD vērsies cietušais, vainīgā persona vai nepilngadīgas personas vecāki. Izlīguma process, ja tas ir veiksmīgs, noslēdzas ar rakstveida vienošanos, kuru noformē un tās saturu apstiprina starpnieks. Jāpiebilst, ka šāds izlīguma process tiek nodrošināts bez maksas un tajā iesaistītās personas tiek informētas par izlīguma juridiskajām niansēm un konsekvencēm.

"Noslēdzot izlīgumu, cietušajam parasti ir iespēja ātrāk saņemt atlīdzinājumu par viņam nodarīto kaitējumu, savukārt vainīgajam – ātrāk nokārtot materiālās saistības pret cietušo."

Protams, izlīgumu iespējams īstenot arī bez iestāžu palīdzības. VPD nodrošina izlīguma organizēšanu un vadīšanu kriminālprocesa pirmstiesas stadijā, taču saskaņā ar likumu izlīgt iespējams arī tad, kad lietā jau sākta tiesvedība. Tomēr vairumam izlīgumā ieinteresēto personu visbiežāk nav pietiekamu juridisko zināšanu, lai adekvāti un pilnā apjomā īstenotu tām ar likumu noteiktās tiesības, savukārt privāti praktizējošu juristu pakalpojumi mēdz būt ne katram pa kabatai.

Būtiska motivācija izlīguma noslēgšanai ir tā ietekme uz tiesas nolēmumu kriminālprocesā. Likumā noteiktajos gadījumos izlīgums ir uzskatāms par apstākli, kas nepieļauj kriminālprocesu, tātad kriminālprocess jāizbeidz, bet citos gadījumos procesa virzītājam ir jāizvērtē procesa izbeigšanas iespējamība. Citkārt tiesa noslēgto izlīgumu kā atbildību mīkstinošu apstākli var ņemt vērā, nosakot sodu personai, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

"Personai, kas atbrīvota no kriminālatbildības izlīguma rezultātā, jārēķinās ar ierobežojumiem profesijas izvēlē, bet dažu amatu ieņemšana tai liegta uz mūžu."

Neraugoties uz izlīguma priekšrocībām, tas gan nekādā gadījumā nav uzskatāms par brīnumlīdzekli, ar kura palīdzību izdarītais likumpārkāpums tiek paradīts par nebijušu. Jāņem vērā, ka pat gadījumos, kad izlīguma noslēgšana procesa virzītājam liek izbeigt kriminālprocesu, noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona nevarēs sākt dzīvi „no jauna” . Proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 380. pantu šāds apstāklis nav personu reabilitējošs, jo persona, slēdzot izlīgumu ar cietušo, faktiski atzīst sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tas nozīmē, ka personai, kas atbrīvota no kriminālatbildības izlīguma rezultātā, jārēķinās ar ierobežojumiem profesijas izvēlē, bet dažu amatu ieņemšana tai ir liegta uz mūžu.

Minēto iemeslu dēļ ikvienam cilvēkam, protams, pirmām kārtām būtu ieteicams atturēties no jebkādas rīcības, kam varētu būt krimināltiesiskas konsekvences. Bet ja nu tomēr noziedzīgs nodarījums noticis, vērts apsvērt iespēju izbeigt to izlīguma rezultātā, iespējams, izmantojot valsts piedāvāto bezmaksas palīdzību.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU