Lai arī pašvaldības allaž žēlojušās, ka naudas trūkst un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) gana neatlaidīgi atgādināja par dotāciju izmantošanas beigu datuma tuvošanos, visas bijušās pilsētu un pagastu pašvaldības nav spējušas pilnībā izlietot dotācijas infrastruktūras attīstībai.
Tādējādi radās jautājums – vai ļaut pašvaldībām šo infrastruktūras attīstībai paredzēto finansējumu zaudēt, saskaņā ar MK noteikumiem atmaksājot atlikušo naudu budžeta ieņēmumos, vai tomēr pagarināt dotāciju izmantošanas termiņu?
Ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma uzsver - ieguldījumi infrastruktūrā ir pareizais veids, kā sekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos un iedzīvotājiem nodrošināt gan tik nepieciešamās darbavietas, gan mūsdienīgu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Tādēļ RAPLM valdībai sagatavoja priekšlikumu - neizlietoto dotāciju termiņu pašvaldībām pagarināt līdz šā gada beigām. Priekšlikumu 26. aprīlī atbalstīja Ministru kabineta komiteja.
Ar dotāciju izmantošanu nav veicies gludi
Pašlaik dotācijas izlietojuma kārtību regulē Ministru kabineta 2009. gada 20. oktobra noteikumi Nr. 1218 „Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldību infrastruktūras attīstībai”, un arī šā normatīvā dokumenta 17. punktā ir noteikts, ka dotāciju, kas piešķirta saskaņā ar noteikumiem Nr. 671, izlieto 24 mēnešu laikā no piešķiršanas dienas.
RAPLM veiktie grozījumi noteikumos paredz pagarināt dotācijas izlietojuma laiku septiņām pašvaldībām, kurām pēc dotācijas izlietojuma termiņa atlikumā palikuši 81 702,57 lati. Piemēram, Kuldīgas novads vēl nav iztērējis 44,4 tūkst. latu, Kārsavas novads – 4,4 tūkst. latu, Krustpils – 29,8 tūkst. latu, Jelgavas novads - 3 048 latus, bet Talsu novads – 1,44 latus.
RAPLM grozījumu nepieciešamību pamato ar šā brīža ekonomisko situāciju valstī (pašvaldību budžeta ieņēmumi ir mazāki nekā plānots, un pašvaldībām noteikumiem neatbilstoši izlietoto naudas līdzekļu atmaksa būtu papildu slogs jau tā kritiskā stāvoklī esošajam finansiālajam stāvoklim) un sarežģīto iepirkuma sistēmu (Publisko iepirkumu likumā atļautā iepirkuma konkursa rezultātu apstrīdēšanas kārtība pagarinājusi infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu).
"RAPLM veiktie grozījumi noteikumos paredz pagarināt dotācijas izlietojuma laiku septiņām pašvaldībām, kurām pēc dotācijas izlietojuma termiņa atlikumā palikuši 81 702,57 lati."
Pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām RAPLM aicināja pašvaldības apgūt tām 2007. gadā piešķirto dotāciju. Tika piedāvāta arī iespēja dzēst aizņēmumus Valsts kasē, tādējādi mazinot pašvaldības finansiālās saistības. Ar finanšu ministra 2009. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 416 „Par pašvaldību aizņēmumiem, saistītiem ar administratīvi teritoriālo reformu” sešām novada pašvaldībām tika dzēsta Valsts kasē saņemto aizdevumu neatmaksātā daļa 1 947 800 latu apmērā.
Pērn augustā RAPLM elektroniski aicināja pašvaldības sniegt informāciju, vai dotācijas novadu infrastruktūras attīstībai tiks apgūtas laikus; ja nē – tad detalizēti izklāstīt problēmu. Saņemtās pozitīvās atbildes neliecināja par risku, ka pašvaldībās finansējumu varētu neapgūt. Vairāki pašvaldību vadītāji gan vēlējās uzzināt, vai termiņš dotācijas izlietošanai varētu tikt pagarināts.
Īstenība tomēr vērsās citāda: ar dotācijas apgūšanu atbilstoši noteikumiem nav vedies gludi. Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras ziņām, dotāciju, nesaskaņojot ar RAPLM, izlietojušas 23 bijušās pilsētu un pagastu pašvaldības. Norēķinus par veiktiem darbiem pēc dotācijas izlietojuma termiņa veikušas 13 bijušās pilsētu un pagastu pašvaldības, bet daļu no piešķirtās dotācijas trīs bijušās pilsētu un pagastu pašvaldības nav izlietojušas atbilstoši to piešķiršanas mērķiem.
Kas dzēš parādus, kas būvē
Iespēja neizmantoto dotāciju naudu izlietot aizņēmumu segšanai Valsts kasē pašvaldībām vēlreiz radās pērnruden. Saskaņā ar MK 2009. gada 20. oktobra sēdē pieņemtā protokollēmuma „Noteikumu projekts „Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”” 2. punktu RAPLM tika dots uzdevums sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijai sarakstu ar pašvaldībām, kuras piekrīt iepriekš piešķirtās dotācijas neizmantoto daļu 2010. gadā atmaksāt valsts budžeta ieņēmumos un par šo summu dzēst Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu.
Tādējādi likuma „Par valsts budžetu 2010. gadam” 15. pielikumā iekļautas Aglonas, Alūksnes, Burtnieku, Dagdas, Daugavpils un Rēzeknes novada pašvaldības, kurām Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksātā daļa dzēsta 125 672 latu apmērā.
Dotācija infrastruktūras attīstībai paredzēta pašvaldības īpašumā esoša infrastruktūras objekta projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, kā arī līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai.
"RAPLM grozījumu nepieciešamību pamato ar šā brīža ekonomisko situāciju valstī un sarežģīto iepirkuma sistēmu. "
Paskaidrojumos ministrijai kā galvenos argumentus dotāciju izlietošanai neparedzētiem mērķiem pašvaldības minējušas tās pašas sarežģītās publiskā iepirkumu procedūras, cenu svārstības tirgū, kas ļāvušas ietaupīt līdzekļus un attīstīt vairāk infrastruktūras objektu, nekā paredzēts ministra rīkojumā. Vēl minētas problēmas ar bijušo pilsētu un pagastu pašvaldību dokumentācijas centralizēšanu.
Starp tām pašvaldībām, kuras maksājumus veikušas pēc noteiktā 24 mēnešu termiņa, piemēram, ir Mazsalacas novads, kur infrastruktūras attīstības dotācija izlietota bijušās Ramatas pagasta pašvaldības sākumskolas "Pūcītes" rekonstrukcijai, ES struktūrfondu projektu - "Ēkas "Jaunķīši" telpu vienkāršotā rekonstrukcija" un "Ēkas "Jaunķīši" telpu vienkāršotā rekonstrukcija" - līdzfinansējumam. Diezgan daudzi kavētie projekti saistīti tieši ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju. Tas darīts Apes un Gulbenes novadā, un, kā zināms, šādi projekti nav vienkārši.
Savukārt Kārsavas novada domes izpilddirektors Pēteris Labanovskis dotācijas pārpalikumu neatzīst – visi 200 tūkstoši esot izlietoti simtprocentīgi. Viņš stāsta, ka nesaprašanās radusies tādēļ, ka viena no tagadējā novada teritorijām neesot spējusi dotāciju izmantot un mutiski saņemta atļauja naudu piešķirt citai, bet dokumentos šīs izmaiņas tā arī neesot parādījušās. Patlaban tas tiekot kārtots Reģionālās attīstības aģentūrā.
"Bet no RAPLM budžeta programmas „Atbalsts novadiem” pēdējos piecos gados novadu infrastruktūras attīstībai izmaksātas prāvas dotācijas."
„Mēs visu naudu esam izlietojuši tieši tā, kā katrai teritorijai bija nepieciešams un arī novada centram kopumā. Lielākoties visi pagasti sakārtoja savus kultūras namus. Izremontētas arī novada administratīvās ēkas, bet Malnavas pagastā uzbūvējām sociālo māju jeb pansionātu veciem ļaudīm. Tur ir 32 labiekārtotas istabiņas, katrā no tām atsevišķas labierīcības. Ēkā ierīkots lifts, ēdnīca, tā ka sirmgalvjiem tur ir ļoti ērta dzīvošana. Būvniecību sākām laikā, kad pašvaldībām bija ļoti lielas grūtības iekārtot nespējniekus pansionātos. Tagad gan situācija nedaudz mainījusies: bijušās mazās slimnīcas tiek pārveidotas par sociālās aprūpes centriem, un šodien mēs laikam rīkotos citādi – varbūt nebūtu cēluši no jauna, bet šim nolūkam pārbūvējuši Kārsavas slimnīcu, kurā tagad iekārtots dienas stacionārs un ir arī dažas sociālās gultas. Pansionātu atklājām šogad, brīvas vietas vēl ir, bet domājam, ka drīz tas būs aizņemts pilnībā. Varu droši teikt, ka dotācijas nauda ir izlietota tiešām tiem nolūkiem, kam tā bija paredzēta.”
Minētā dotācija 200 tūkst. latu apmērā nebija vienīgā, ko pašvaldības saņēmušas infrastruktūras attīstībai. Turpinot atbalstu jaunizveidotajiem novadiem, ministrija 2009. gadā dažādu pašvaldībām nozīmīgu infrastruktūras objektu sakārtošanai un autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai piešķīra 4,11 miljonus latu.
Bet no RAPLM budžeta programmas „Atbalsts novadiem” pēdējos piecos gados novadu infrastruktūras attīstībai izmaksātas prāvas dotācijas:
- 2005. gadā – 1,8 milj. latu;
- 2006. gadā – 2,55 milj. latu;
- 2007. gadā – 32,9 milj. latu;
- 2008. gadā – 55,55 milj. latu;
- 2009. gadā – 3,15 milj. latu.
